Aitkopībā Latvijā ir viena no senākajām nozarēm. Raksturīga aitu īpašība ir pielāgošanās spēja visdažādākajiem apstākļiem. Tās ir piemērotas turēšanai gan intensīvas, gan ekstensīvas lauksaimniecības apstākļos.
Aitu māšu ganāmpulka komplektēšana jāveic ziemošanas perioda sākumā. Jāpārdod brāķa aitas un visi nobarojamie jēri, atstājot saimniecībā tikai aitu mātes, jaunaitas un vaislas teķi.
Katram aitu audzētājam ieteicams izveidot savu aitu audzēšanas kalendāru, izvēloties agru vai vēlu jēru dzimšanas laiku. Lielā mērā šo izvēli nosaka saimniecības resursi, audzēšanas un turēšanas iespējas, kā arī aitu šķirne, kam nav izteikta sezonālā meklēšanās. Lecināšanas sākums lielā mērā atkarīgs no jēru atšķiršanas brīža, jo aitu mātei jāatgūst ķermeņa kondīcija uz lecināšanas sākumu.
Agrā atnešanās (decembris-februāris)
Agrās atnešanās gadījumā aitu lecināšanu uzsāk augustā, septembrī. Jērus atšķir aprīlī, maijā un pārdod jūnijā, jūlijā. Šajā periodā dzimušie jēri labi attīstās, jo to embrionālā attīstība notiek labvēlīgos apstākļos, kad dzīvnieki vēl iet ganībās un ir pietiekami laba barības bāze. Izēdināmās spēkbarības daudzums ir atkarīgs no tā, vai aitas atnesīsies ziemas periodā vai, sākot ar martu. Ja atnešanās tiek plānota ziemā, jāparedz spēkbarība jēru piebarošanai. Ja veic jēru papildpiebarošanu, tos var pārdot vasarā, kad ir augstākas cenas. Agrās atnešanās jēri labi izaug līdz ganību periodam. Ja ir bagātīgas ganības, tos iespējams nobarot, izmantojot tikai zāli, un rudenī pārdot ar labu realizācijas svaru. Plānot agro atnešanos var saimniecībās, kur ir sagatavota kvalitatīva barība pietiekamā daudzumā. Aitas slikti izmanto pāraugušu rupjo barību. Ja saimniecībā tā ir, tad barības deva jāpalielina par 30%, spēkbarība par 10-5%. Agro atnešanos var izmantot saimniecībās, kurās ir pietiekami lielas telpas aitu turēšanai ziemā jēru “bērnudārza“ izveidei.
Vēlā atnešanās
Aitu atnešanās līdz februārim ir izdevīgākais laiks. Ekonomiski neizdevīgs ir laiks, kad jēri dzimst marta beigās un aprīļa sākumā. Jēru embrionālā attīstība notiek ziemošanas periodā, līdz ar to jēri dzimst vārgāki, jo ne vienmēr aitu mātēm kūts apstākļos tiek nodrošināta laba ēdināšana un turēšana. Pie šāda atnešanās modeļa svarīgi nodrošināt aitu mātes ar kvalitatīvu barību, barības devā jānodrošina vajadzīgais proteīna līmenis. Ja tas tiks izpildīts, jēri dzims veselīgi un aitu mātei piens būs pietiekamā daudzumā. Ja saimniecībā ir vēlā aitu atnešanās, tad dzīvniekiem jānodrošina kustības svaigā gaisā āra aplokos. Vēlo atnešanos var pielietot saimniecībās, kur ir nepietiekamas kūts platības, izmantojot šķūņus vai citas ēkas. Vēlā atnešanās raksturīga ar mazāku lopbarības patēriņu, jo aitas ātrāk izies ganos.
Aitkopības interešu grupas saimniecībās ir dažādi aitu atnešanās sezonas modeļi. Kurš no tiem izdevīgāk,s nevar salīdzināt, jo katrā saimniecībā tiek audzētas dažādu šķirņu aitas, katra saimniecība izveidojusi sev atbilstošu saimniekošanas sistēmu. Vienā no saimniecībām izvēlēta vēlā aitu atnešanās. Dzīvnieki ziemošanas periodā atrodas aplokā ar iespēju sliktos laika apstākļos patverties novietnē, tāpēc jēri dzimst aprīļa beigās, maijā. Pēc jēru piedzimšanas aitas pārvieto uz ganībām. Aitu un jēru piebarošana ar spēkbarību nenotiek. Nobarojamos jērus realizē oktobrī ar dzīvmasu līdz 40 kg, un vidējais dzīvmasas pieaugums līdz realizācijai ir 250 g/diennaktī.
Ir saimniecības, kas izvēlējušās gan agro, gan vēlo aitu atnešanos.,
Tabulā redzams, ka, ja notiek agrā atnešanās, nobarojamie jēri tiek realizēti agrāk ar lielāku dzīvmasu. Tās pieaugums ir augstāks agrās atnešanās jēriem, taču šīs grupas jēriem arī ir augstāks izēdināmās spēkbarības daudzums 1 kg dzīvmasas pieaugumam. Vēlās atnešanās grupas jēriem dzīvmasas pieaugums nedaudz zemāks, izņemot pirmo saimniecību. Šinī saimniecībā aitas atnesās aprīlī, maija sākumā, pārējās saimniecībās martā un aprīlī. Aitu mātes ar jēriem tiek ganītas bagātīgās ganībās. Izejot ganībās, jēriem izēdina spēkbarību 100-250 g, tāpēc jērus iespējams realizēt 4,5-4,6 mēnešu vecumā. Samazinot izēdināmās spēkbarības daudzumu, jēriem nobarošanas periods pagarinās vidēji līdz 150 dienām. Šāds saimniekošanas variants dod iespēju saimniekiem jērus realizēt vasaras sākumā un beigās, kad iepirkuma cenas ir visaugstākās.
Šogad dažās saimniecībās praktizē aitu atnešanos jūnijā, augustā. Problēmas ar dzemdībām nav novērotas. Aitu mātes un jēri līdz atšķiršanai ganībās netiek piebaroti ar spēkbarību. Nobarojamo jēru pārdošana plānota janvārī, februārī, kad iepirkuma cenas ir visaugstākās. Saimniecībās aitu ganībām izmanto sētos zālājus. Ja aitu lecināšana notiks janvārī, februārī, saimniekiem aitu mātēm būs jāsagādā pilnvērtīga barība, lai tās nezaudētu kondīciju, nesamazinātu auglību. Šī pieredze noteikti būs apspriežama vienā no nākamā gada tikšanās reizēm.
Hermīne Leišavniece,
LLKC Balvu KB lopkopības konsultante
