Aitu māšu pienīgums un jēru izaudzēšana

Galvenais ieņēmums aitkopības nozarē ir no nobarojamo jēru realizācijas. Ātrāka jēru nobarošana samazina patērēto barības līdzekļu daudzumu. No realizētā dzīvnieka vecuma un dzīvmasas lielā mērā atkarīga gaļas kvalitāte, līdz ar to cena. Lai intensificētu aitkopības nozari, svarīgs priekšnoteikums ir aitu māšu auglības palielināšana. Veicot izlasi pēc auglības, jāņem vērā, ka auglīgāka būs aita, kas dzimusi viena, bet viņas māte iepriekšējās atnešanās reizēs būs atnesusi dvīņus. Svarīga pazīme aitu izlasē ir tās pienīgums un mātes īpašības, spēja  saglabāt jērus. Nav nozīmes palielināt aitu mātes auglību, neuzlabojot pienīgumu. Aitu izkopšanai pēc pienīguma saimniecībās velta maz uzmanības, bet tam ir liela nozīme jēra saglabāšanā, augšanā un attīstībā, jēriem nozīmīga produkta piena ražošanā. Par aitu mātes pienīgumu spriež pēc tesmeņa attīstības pakāpes un jēru augšanas intensitātes. Pirmpiena veidošanās sākas 3 nedēļas pirms atnešanās, kad barības devā nepieciešams vairāk proteīna. Ja proteīna trūks, būs zemāka piena kvalitāte un daudzums.

Proteīna ietekme uz piena ražību

Jāatceras, ka pārbarotām aitām jēri būs slinkāki ēdāji. Pirmajās 3–4 nedēļās jēra augšanas temps atkarīgs no tā, kā ēdina māti, jo vairāk piena, jo straujāk jērs pieņemas svarā.  Gaļas – vilnas šķirņu jēri 1 kg dzīvmasas pieaugumam patērē 5 kg piena. Aitas pienīgumu aprēķina, no 20 dienu veca jēra dzīvmasas atskaitot dzīvmasu piedzimstot, rezultātu reizinot ar 5. Iegūtais skaitlis raksturo dzīvmasas pieaugumam patērēto piena daudzumu. Piemērs no aitkopības IG rezultātiem. Vienā no saimniecībām aitiņu dzimšanas svars 3,0 kg, 20 dienās 7,8 kg (7,8-3,0) x 5 = 23,8 kg – patērētais piens dzīvmasas pieaugumam. Var izrēķināt jēra pieaugumu diennaktī – (7,8-3,0)/20 = 0,24 kg. Vidējais piena patēriņš diennaktī – (23,8:20) = 1,19 kg. Teķīša svars piedzimstot 3,6 kg, 20 dienās 9,55 kg. Patērētais piena daudzums (9,55-3,6) x 5 = 29,75 kg. Vidējais piena daudzums aitai vienā dienā 1,49 kg, attiecīgi vidējai teķīša dzīvmasas pieaugums 0,30 kg. Ja aita ir pienīga, tad LT šķirnes jēriem 20 dienu vecumā jāsasniedz 8,0 kg dzīvmasa. Aprēķini tika veikti,  pamatojoties uz grāmatas “Aitkopība” (G. Norvele, J. Neilands, E. Matisāns, 2001. gads, izdev. LLU Ulbrokas zinātnes centrs)  piemēra, izmantojot saimniecības datus. Pienīgumu nodrošina laba aitas ēdināšana un selekcija 30%. Jaunpiena daudzums atkarīgs no tā, kā aitu ēdinām grūsnības laikā, slikta ēdināšana tesmeņa attīstību var samazināt par 35%. Pēdējās 4–6 grūsnības nedēļās aitas nevar uzņemt nepieciešamo barības daudzumu ar rupjo barību, tāpēc jādod spēkbarība ar augstu proteīna saturu, enerģijas vajadzība pieaug par 20–25%, sagremojamā proteīna vajadzība pieaug par 40–45%.Interešu grupā  gandrīz visās saimniecībās spēkbarība, ko izēdina, pēc sastāva vienāda visu periodu, mainās tikai daudzums. Ja rupjās barības kvalitāte augsta, graudu barība nepieciešama 250–300 g aitai, ja zema – spēkbarības devu palielina par 450–600 g.

Viskritiskākais periods aitu ēdināšanā ir zīdīšanas sākuma posms, pirmās 4 nedēļas, kad pieaug vajadzība pēc enerģijas un proteīna daudzuma. Šajā periodā aita zaudē svaru, problēma rodas aitām ar zemāku barojumu, zīdot jērus tās novājē un nākamajā lecināšanas reizē neatjauno svaru, rezultātā nākamajā sezonā var piedzimt tikai viens jērs. Ideāls būtu spēkbarības maisījums, kurā kopproteīna saturs 16–18%, pie zemāka proteīna līmeņa aitas ražo mazāk piena. Piena atdeve aitu mātēm palielinās pirmajās 4 nedēļās, vēlāk augšanas intensitāte atkarīga no jēru piebarošanas. Saimniecībā tika noteikta koriģētā jēru dzīvmasa 70 dienu vecumā. Jēru dzīvmasai šajā vecumā būtu jābūt 20–25 kg. Saimniecībā aitiņu dzīvmasa 15,65 kg, teķīšiem 18,90 kg. Dzīvmasas pieaugums aitiņām 0,23 kg, teķīšiem 0,28 kg, zemākie pieaugumi ir jēriem, kas dzimuši 1. laktācijas aitiņām un aitiņām, kas dzimušas jauktā pārī. Pieaugumam nevajadzētu būt mazākam par 300 g. Šajā periodā spēkbarībā, ko izēdina jēriem, proteīnam jābūt 18–20%, tāpēc saimniecībā būtu svarīgi barības devā jēriem palielināt lopbarības pupu daudzumu. Proteīns vajadzīgs ķermeņa audu, muskuļu, ādas, nagu un vilnas veidošanai.

Jēru atšķiršana saimniecībā notiek 3–4 mēnešu vecumā. Pēc atšķiršanas jērus nobaro ganībās, vēlamais dzīvmasas pieaugums 100–200 g dienā. Zālāja sastāvā vismaz 30% baltais āboliņš. Papildus atšķirtajiem jēriem izēdina 300–500 g spēkbarības maisījuma. Piemērā minētie jēri pārdoti, teķīšu vidējais svars 34,23 kg, aitiņu 28,17 kg. Vidējais jēru realizācijas vecums 4,8–5,2 mēneši. Aitiņām vidējais dzīvmasas pieaugums no atšķiršanas līdz realizācijai 0,162 kg, teķīšiem 0,200 kg. Lielākā daļa realizēto jēru dzimuši janvārī, daži dzimuši martā. Janvārī dzimušo jēru dzīvmasas pieaugums no dzimšanas līdz realizācijai 0,190 kg, martā dzimušo jēru dzīvmasas pieaugums 0,270 g. Tas liecina, ka saimniecībā aitu mātes ziemošanas periodā ir nodrošinātas ar kvalitatīvu barību, jēriem piens ir pietiekošā daudzumā. Pavasarī, izejot  ganībās, jēri ir paaugušies un spēj uzņemt zāli pietiekošā daudzumā, līdz ar to samazinās izēdināmas spēkbarības daudzums. Tāpēc katrā saimniecībā jāizvērtē iespējas un resursi, jāizveido sistēma, kādā  veidā tiks izaudzēti un nobaroti jēri.

Hermīne Leišavniece,
LLKC Balvu biroja lopkopības konsultante