Pārtikas kvalitāte un ietekme uz veselību, vides saudzēšana un dzīvnieku labturība ir faktori, kas motivē Austrijas patērētājus iegādāties vietējos bioloģiskos produktus.
Bioloģiskās pārtikas patēriņš pieaug, un Austrijā jau 2018. gadā no visa valstī patērētā piena 18 % bija bioloģiski ražots. Balstoties uz starptautiskā piena pētniecības tīkla IFCN Dairy datiem, no vidēji katra austrieša patērētajiem 382 kg piena vairāk nekā 68 kg bijuši ražoti bioloģiskajās saimniecībās. Austrijas bioloģiski sertificētās piena lopkopības analīzei izmantoti IFCN Dairy dati.
Tipisko saimniecību raksturojums
Austrijas piena lopkopība spēj nosegt pašpatēriņu 117 % apjomā un par realizēto pienu saņem par 12,3 % virs vidējās piena pasaules cenas.
Ņemot vērā apstākļus, ir lietderīgi palūkoties, kā konkrētajos apstākļos saimnieko tipiskās bioloģiskās piena lopkopības saimniecības – kādi ir šo saimniecību izaicinājumi un kā šīs saimniecības nodrošina savu konkurētspēju.
Austrijā ir divu veidu tipiskās bioloģiskās piena lopkopības saimniecības – ar vidēji 17 un vidēji 30 slaucamo govju lieliem ganāmpulkiem. Saimniecības ar 17 govīm (AT-17) pārstāv trešdaļu no visām valstī reģistrētajām piena lopkopības saimniecībām, kuras visbiežāk strādā, izmantojot bioloģiskās saimniekošanas metodes. Šajās saimniecībās ir aptuveni trešā daļa no Austrijas slaucamajām govīm. Raksturīgi, ka ganāmpulka veidošanai tiek izmantoti Simentāles šķirnes liellopi, kas kūtī tiek turēti nepiesietā veidā, un slaukšana notiek slaukšanas zālē. Šādos ganāmpulkos vidējā ražība ir 7000 kg piena gadā. Tipiskās saimniecības nodarbojas tikai ar piena lopkopību ap 30 ha lielā platībā, kur tiek saražota visa ganāmpulka pabarošanai nepieciešamā lopbarība. Tiek izmantots tikai ģimenes darbaspēks.
Austrijas 30 slaucamo govju saimniecībās (AT-30) ir aptuveni viena trešdaļa visu Austrijā reģistrēto piena šķirnes liellopu. Arī šīs saimniecības bieži izvēlas saimniekot ar bioloģiskām metodēm. Šajās saimniecībās govis tiek laistas ganībās, kur tām pieejami ap 45 ha ganību. Vidējais izslaukums no šādos apstākļos turētām Simentāles šķirnes govīm ir 6200 kg piena gadā, ko viennozīmīgi ietekmē šo govju ēdienkarte – pārsvarā tā ir zāles lopbarība vasarā un siens ar papildu kombinēto lopbarību mazās devās ziemā. Arī šajās saimniecībās tiek izmantots tikai ģimenes darbaspēks.
Cena – par 20 % augstāka
Ražojot bioloģisko pienu, saimniecības nevar izmantot tādas iespējas uzlabot produktivitāti, kādas ir pieejamas konvencionālajām saimniecībām. Bioloģiskās ražošanas liela priekšrocība Austrijā ir iespēja pārdot pienu par 20 % augstāku cenu, nekā ir vidējā piena iepirkuma cena Austrijā (skatīt 1. attēlu). Cenu atšķirība ir būtiska un tā motivē ražot pienu bioloģiski, bet tas dod ieguldījumu vides saglabāšanā un spēj apmierināt pieaugošo pieprasījumu pēc bioloģiskajā saimniekošanas sistēmā ražota piena. Salīdzinot abas saimniecību grupas, redzama cenu atšķirība, ko ietekmē vairāki faktori – piena kvalitāte, pārdodamais piena daudzums, saimniecības pieejamība piena uzpircējiem un piena uzpircēja piedāvātā realizācijas cena.
1. attēls. Vidējā piena iepirkuma cena Austrijā 2018. gadā, EUR par 100 kg SCM
Barības izmaksas
Piena lopkopība ir resursietilpīga nozare, kur izmaksas viena kilograma piena ražošanai var variēt ļoti plašā amplitūdā. To ietekmē gan saimniekošanas sistēma, gan saimnieka spēja izvēlēties apstākļiem piemērotu stratēģiju.
Ņemot vērā, ka abas saimniecības ir bioloģiski sertificētas, izmaksu struktūra ir atšķirīga no konvencionālā piena pašizmaksas struktūras. Būtiskākās atšķirības ir lopbarības un darbaspēka izmaksas. Var konstatēt, ka izmaksu struktūrā ierasto vismaz 50 % vietā lopbarības izmaksām (gan pirktā lopbarība, gan resursi pašražotās lopbarības iegūšanai), bioloģiskās saimniecības atvēl līdz 17 % (skatīt 2. attēlu). Tipiskās saimniecības AT-30 lopbarībai neiztērē vairāk par 7 %, jo viņu saimniekošanas stratēģija paredz noganīšanu, kur maksimāli efektīvi tiek izmantota zāles lopbarība un papildus lauks vēl tiek mēslots, lai nenoplicinātu ganības.
Tipiskās saimniecības AT-17 savukārt zālāju apsaimniekošanas stratēģijā neizmanto noganīšanu, līdz ar to palielinās izmaksas, kas attiecas uz lopbarības ieguvi un vēlme palielināt vidējo zāles ražību no hektāra, lai lauksaimniecības tehnikas izmantošana kļūtu lietderīga. Rezultātā lopbarības starppatēriņa izmaksas AT-17 saimniecībai ir 44,74 eiro vidēji uz 100 kg SCM (SCM = izslaukums * ((tauki % + tīrproteīns %) / 7.3), kur tīrproteīns = kopproteīns % - 0,19 % (urīnviela jeb karbamīds)), bet saimniecībai At-30 – 20,89 eiro uz 100 kg SCM. Atšķirība ir būtiska – vairāk nekā divas reizes, kas norāda, ka AT-30 izvēlētais saimniekošanas modelis ir efektīvāks attiecībā uz lopbarības izaudzēšanas un sagatavošanas izmaksu optimizēšanu.
Pārējās izmaksas
Likumsakarīgi, ka saimniecībās, kurās govis netiek laistas ganībās, būs lielākas izmaksas attiecībā uz ēku, iekārtu un lauksaimniecības mašīnu uzturēšanu vidēji uz vienu saražoto piena kilogramu. Analizējot šo izmaksu īpatsvaru kopējās izmaksās, var konstatēt, ka abu saimniecību izmaksu struktūrā procentuāli tām nav lielu atšķirību piena pašizmaksā.
Būtiskākās atšķirības izmaksu struktūrā var konstatēt darbaspēka izmaksu postenī, kur AT-17 saimniecība vidēji par viena piena kilograma saražošanu darbaspēkam atvēl par nepilniem diviem centiem vairāk nekā saimniecība AT-30. Piena pašizmaksas struktūrā darba samaksa tipiskajai saimniecībai AT-17 ir 29,5 %, savukārt tipiskajai saimniecībai AT-30 tā ir par 10 procentpunktiem lielāka. Tas skaidrojams ar to, ka pārējās izmaksu pozīcijās vidēji uz vienu kilogramu saražotā piena saimniecība AT-30 iztērē mazāk nekā AT-17.
2. attēls. Izmaksu pozīcijas Austrijas bioloģiskajās saimniecībās AT-17 un AT-30, 2018. gadā, EUR/100 kg SCM
Kopumā vidējā piena pašizmaksa, kur iekļautas arī ģimenes darbaspēka izmaksas, tipiskajai saimniecībai AT-17 ir 65,94 eiro par 100 kg SCM, savukārt tipiskajai saimniecībai AT-30 tie ir 44,33 eiro par 100 kg SCM. Atšķirība ir ļoti būtiska, kas norāda, ka pārdomāts saimniekošanas modelis var dot ražošanas izmaksu ietaupījumu.
Darba efektivitāte
Resursu efektīvu lietojumu parāda arī vienā darba stundā saražotais piens, kas tipiskajai saimniecībai AT-30 ir 73,8 SCM kg (skatīt 3. attēlu), neraugoties uz to, ka vidējais izslaukums ir mazāks, nekā tipiskajai saimniecībai AT-17. Efektīvi strādājot, vidējā darba alga AT-30 ir lielāka nekā AT-17, lai arī vidēji uz vienu saražoto SCM kilogramu darbaspēka izmaksas AT-17 ir par diviem centiem lielākas nekā saimniecībā AT-30. Tas skaidrojams ar vidēji vienas govs apsaimniekošanai (tajā skaitā lopbarības sagatavošanas darbiem) patērēto laiku, kas AT-17 saimniecībai ir 103 stundas, savukārt saimniecībai AT-30 ir 83 stundas.
3. attēls. Darbaspēka efektivitāte un darba alga Austrijas saimniecībās AT-17 un AT-30, 2018. gadā, EUR/h un SCM/h
Ieņēmumu struktūra
Analizētajām bioloģiskajām saimniecībām lielākie ieņēmumi ir no piena realizācijas – vairāk nekā 55 % (skatīt 4. attēlu), kas norāda uz šo saimniecību iesaisti tirgū. Pārējo ieņēmumu daļu veido brāķēto govju un teļu realizācija. Subsīdijas ir būtisks atbalsts bioloģisko saimniecību darbībā. To kopējais īpatsvars ieņēmumos vidēji uz 100 kg SCM ir līdz 30 %, kas ir būtiski mazāk nekā ieņēmumi no piena realizācijas.
4. attēls. Vidēji svērtie ieņēmumu veidi un apjoms no piena liellopu ganāmpulka Austrijas saimniecībās AT-17 un AT-30, 2018. gadā, EUR
Neraugoties uz to, ka Austrijas tipiskās saimniecības AT-17 pārdod 91 % saražotā piena, bet saimniecības AT-30 realizē 86 % piena, ienākumi vidēji uz vienu govi divas reizes lielāki ir AT-30 (skatīt 5. attēlu), kas skaidrojams ar zemām ražošanas izmaksām un augstām piena realizācijas cenām un valsts un ES atbalsta apmēru. Aprēķinot vidējos ienākumus mēnesī no piena lopkopības, saimniecības AT-17 ģimenei tie ir 2158,50 eiro, savukārt AT-30 ģimenei – 7893,63 eiro. Salīdzinot ienākumus uz 1 ha, var secināt, ka apsaimniekojamās platības efektīvāk izmanto saimniecības AT-30. Balstoties uz IFCN datiem, AT-17 saimniecības ienākumi pret vidējo algu Austrijā ir 297 %, savukārt AT-30 ģimenes ienākumi pret vidējo algu Austrijā ir 633 %.
5. attēls. Ieņēmumi vidēji uz vienu slaucamo govi un uz 1 ha Austrijas bioloģiskajās saimniecībās AT-17 un AT-30, 2018. gadā, EUR
SECINĀJUMI
- Austrijas bioloģiski sertificētās piena ražotājsaimniecības ir atšķirīgas, to ietekmē gan saimniekošanas sistēma, gan saimnieka spēja izvēlēties apstākļiem piemērotu stratēģiju.
- Bioloģiski sertificēta piena realizācijas cena Austrijā ir vidēji par 20 % lielāka nekā konvencionālajam pienam.
- Saimniecībās, kurās govis netiek laistas ganībās, ir lielākas izmaksas vidēji uz vienu saražoto piena kilogramu.
- Bioloģiskajām piena lopkopības saimniecībām ir būtiski mazāks izmaksu īpatsvars par lopbarību (~12 %) nekā konvencionālajām saimniecībām (~50 %).
- Bioloģiskā saimniekošanas sistēmā lopbarības izaudzēšanas un sagatavošanas izmaksas ir vidēji divas reizes zemākas ekstensīvākām saimniecībām, kas izmanto noganīšanu un ziemas periodam sagatavo tikai sienu, nekā bioloģiskajām saimniecībām, kas saimnieko intensīvi.
- Bioloģiskajām saimniecībām jāatrod balanss starp izslaukumu un ienākumiem no piena lopkopības. Ne vienmēr lieli izslaukumi nodrošina lielus ienākumus vidēji uz vienu govi.
Raivis Andersons,
LLKC Ekonomikas nodaļas speciālists
