Lai samazinātu latvāņu izplatību, katram zemes valdītājam ir nepieciešams veikt latvāņa ierobežošanas pasākumus. Iespējams izmantot četras apkarošanas metodes: mehānisko, ķīmisko, bioloģisko un kombinēto. Plašāka informācija par šīm metodēm pieejama Valts augu aizsardzības dienesta (VAAD) mājas lapā (www.vaad.gov.lv) sadaļāInformācija sabiedrībai: Par Latviju bez latvāņiem.
Ik gadu jūlijs ir ķiršu ražas laiks. Patlaban tiek vākti saldie ķirši, turpinās skābo ķiršu lasīšana. Lielākajā daļā Latvijas straujā ziedēšanas laika dēļ skābajiem ķiršiem mazāk kā citus gadus aizmetās augļi un raža ir nedaudz mazāka. Krievijā selekcionētajām ķiršu šķirnēm pēdējās ziemās bija cietusi arī koksne. Saldajiem ķiršiem ražība ir vidēji laba, bet problēmas sagādā daudzskaitlīgie izsalkušo un drosmīgo putnu bari.
Masu plašsaziņas līdzekļos parādās arvien vairāk materiālu par glifosātu, tā kaitīgumu videi un cilvēkam, bet maz ir plašas informācijas par glifosāta izmantošanu lauksaimniecībā, īpaši augkopībā, kur to lieto visbiežāk un visvairāk.
Kompensācijas izmaksu slimību vai kaitēkļu dēļ zaudētas ražas gadījumā paredz viens no ES lauksaimnieku organizācijas COPA–COGECA priekšlikumiem, ko iesniegs topošajai augu veselības režīma nodrošināšanas regulai.
Informācija par regulu tika sniegta jūnija sākumā notikušajā COPA-COGECA un Eiropas Komisijas (EK) augļu un dārzeņu darba grupas sēdē, kurā kā eksperte no Latvijas piedalījās Latvijas Zemnieku Federācijas (LZF) pārstāve Mārīte Gailīte.
Lauku atbalsta dienests informē, ka 2013./2014. mācību gadā noteiktas šādas 100 g augļu un dārzeņu (turpmāk – produkti) porciju kompensācijas pamatlikmes (t.sk. PVN):
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Valsts Lauku tīkla pasākuma ietvaros organizēts pasākums
Lauku dienas darba kārtība.
Kartupeļu statistiskā raža šogad varētu būt pērnā gada līmenī – vidēji 17 līdz 19 tonnas no hektāra, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālistu veiktās pirmās provizoriskās ražas prognozes.
Patlaban kartupeļu stādījumi izskatās labi un prognozēto ražu var uzskatīt par labu. Šā gada vidējā statistiskā raža ir atbilstoša pēdējo piecu gadu vidējiem rādītājiem (16 – 19 t/ha).
Kartupeļu stādījumos parādījusies kartupeļu lapu sausplankumainība un kartupeļu lakstu puve. Notiek kartupeļu lapgrauža kāpuru šķilšanās un barošanās. Parādījušās laputis.
Kartupeļu lapu sausplankumainības pirmās pazīmes atsevišķos kartupeļu laukos parādījās, sākoties jūnija otrajai dekādei. Pirmsjāņu nedēļā sausplankumainība konstatēta jau vairāk kā pusē no Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) novērotajiem kartupeļu laukiem visā Latvijas teritorijā.
Jaunākās ražas prognozes, ko veic Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) speciālisti, liecina – pateicoties labajiem meteoroloģiskajiem apstākļiem maijā un jūnijā, gaidāma vidēji laba vasarāju raža, izņēmums ir vasaras rapsis, kam nozīmīgus kaitējumus nodara kaitēkļi.
LLKC Augkopības nodaļas vadītājs, agronomsOskars Balodis: „Par spīti garajai ziemai, kas aizkavēja sēju, vasarāju ražu prognozējam vidēji labu. Tā varētu būt tāda pati, kā citus gadus.”
Semināra programma
