Lai gūtu jaunas atziņas, dalītos pieredzē un iegūtajos rezultātos par augmaiņas un augsnes apstrādes sistēmām projekta “Progresīva zemkopības sistēma kā pamats vidi saudzējošai un efektīvai Latvijas augkopībai” ietvaros tika organizēta projekta noslēguma konference, kas notika LLKC Ozolniekos. Tajā piedalījās gan zinātnieki, gan lauksaimnieki, gan konsultanti. Konferencē varēja piedalīties gan klātienē, gan attālināti sociālajos tīklos.
Lai rastu jaunas, efektīvas metodes svešzemju invazīvo sugu iznīcināšanai un ierobežošanai, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi (DAP) un Daugavpils Universitāti no 30. janvāra līdz 17. februārim aicina iesniegt projekta ideju pieteikumus dalībai otrajā mazo grantu konkursā invazīvo sugu pārvaldībai.
Agroresursu un ekonomikas institūts (AREI) un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) aicina 26. janvārī plkst. 10.30 uz konferenci “Progresīva zemkopība – augsnes apstrādes sistēmas, saimniecību prakses un izaicinājumi”, kas notiks LLKC, Rīgas ielā 34, Ozolniekos.
Galvenās tēmas:
Agroresursu un ekonomikas institūts (AREI) un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) aicina 26. janvārī plkst. 10.30 uz konferenci “Progresīva zemkopība – augsnes apstrādes sistēmas, saimniecību prakses un izaicinājumi”, kas notiks LLKC, Rīgas ielā 34, Ozolniekos.
Galvenās tēmas:
Informatīvā izdevuma “Lauku Lapa” janvāra numurā sākam jaunu rubriku “ES atbalsts 2023”, pirmajā tās rakstā stāstām par to, kādi kritēriji jāizpilda, lai zemnieks varētu saņemt atbalstu kā aktīvais lauksaimnieks jaunā Kopējās lauksaimniecības politikas Latvijas Stratēģiskā plāna pasākumos.
Grāmatvedības rubrikā – atskats uz ikgadējo grāmatvedības konferenci, skaidrojot galvenās izmaiņas, kuras skar lauksaimniekus. Vienlaikus publicējam arī Zemkopības ministrijas apkopotās nozīmīgākās tiesību aktu izmaiņas, kas stājas spēkā 2023. gada sākumā.
No 1. janvāra spēkā stājies jaunais ES kopējās lauksaimniecības politikas Latvijas Stratēģiskais plāns, kas paredz virkni būtisku izmaiņu atbalsta maksājumos. Lai iepazīstinātu ar būtiskajām izmaiņām atbalsta nosacījumos, uzsākam rakstu sēriju, kurā LLKC eksperti skaidros nosacījumu nianses.
Šoreiz – par aktīvā lauksaimnieka statusu, jo tikai izpildot vienu no kritērijiem, var pretendēt uz kādu no atbalsta veidiem.
Pēdējo piecu gadu laikā ir ievērojami attīstījušās inovācijas robotikas pielietojumā lauksaimniecības jomā. Lauksaimniecības robotikas mērķis ir palīdzēt nozarei uzlabot tās efektivitāti un procesu rentabilitāti. Citiem vārdiem sakot, mobilā robotika darbojas lauksaimniecības nozarē, lai uzlabotu produktivitāti, specializāciju un vides ilgtspēju.
Lai palīdzētu lauksaimniekiem pārorientēties uz videi draudzīgāku saimniekošanu, kas ir viens no ES Zaļā kursa izvirzītajiem mērķiem, LLKC pagājušajā gadā uzsāka darbu pie Zaļā kursa ceļveža lauksaimniecībā izveides. Šī pasākuma ietvaros ir iecerēts stiprināt zināšanu apmaiņu par labākajām lauksaimniecības praksēm un aicināt lauksaimniecībā iesaistītos uz zināšanu kopradi, lai veicinātu ilgtspējīgāku lauksaimniecību Latvijā.
Lauksaimniecība ir viena no nozarēm, ko Eiropas Savienības Zaļais kurss ietekmēs visvairāk, kopumā mērķu sasniegšanai no ES budžeta atvēlot vienu trešdaļu jeb 1,8 triljonus eiro nākamajam septiņu gadu periodam. Lai noteiktu, kā Latvija un mūsu kaimiņvalstis – Lietuva un Igaunija – savā lauksaimniecības politikā iestrādājusi Eiropas Zaļā kursa mērķus, LLKC Vides nodaļa šajā rakstā atspoguļos Baltijas valstu Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) Stratēģisko pasākumu 2023.-2027. gadam analīzi.
Ar laipnu Lielbritānijas Lauksaimniecības un dārzkopības attīstības pārvaldes (AHDB) atļauju LLKC ir iztulkojis un sagatavojis publicēšanai e-izdevumu “Kviešu audzēšanas rokasgrāmata”.
