Augkopība

Ja sarindotu pieaugošā secībā Latvijas lauksaimniecības kultūraugu kaitēkļus pēc postīguma, tad pirmajā desmitniekā varētu iekļaut arī kāpostu cekulkodi. Šis kaitēklis šovasar jau vairākkārt pieminēts Valsts augu aizsardzības dienesta informācijās par kaitīgo organismu novērojumu rezultātiem Latvijas sējumos un stādījumos.

Pirms vairākiem gadiem (pagājušā gadsimta 90.-to gadu beigās) par kāpostu cekulkodi mācību grāmatās rakstīja, ka tā masveidā savairojas reti un speciāli ierobežošanas pasākumi nav nepieciešami, taču pēdējos gados situācija ir mainījusies.

Lai veicinātu Latvijas lauksaimniecību un lauku attīstību, jau ceturto gadu Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete kopā ar Zemnieku saeimu un žurnālu „AgroTops” organizē konkursu jaunajiem lauksaimniekiem „Senču aicinājums”.

Konkursa mērķis ir godināt Latvijas jaunos lauksaimniekus/lauksaimnieces. Galvenā balva tiks piešķirta jaunietim, kurš dzīvo laukos un ir veiksmīgs lauksaimnieks, veicina lauku dzīves vides saglabāšanu un attīstību, kā arī aktīvi iesaistās sociālā dzīvē.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) eksperti konstatējuši, ka šī gada graudaugu kopraža sasniegusi 1,75 miljonus tonnu, kas ir par 17% mazāk kā pērn taču vidēji par 16% vairāk kā vidēji piecus gadus iepriekš. Šobrīd raizes rada kartupeļu ražas novākšana.

Šogad vidējā kartupeļu ražība prognozēta 19 tonnas no viena hektāra, kas vērtējama kā laba un ir 2012.gada līmenī. Nedaudz, no 29 700 ha 2012.gadā līdz 30 000 ha šogad, pieaugusi arī kartupeļu stādījumu kopplatība.

Konferencē Helsinkos tās dalībnieki nonāca pie vienprātīga secinājuma, ka šādi vides aizsardzībai veltīti starptautiski projekti kā Baltic Deal un citi, ir jāturpina, jo starpvalstu sadarbība ir vienīgais veids mērķa sasniegšanai ceļā uz zilāku Baltijas jūru.

Veicot iekulto ziemāju ražu apsekošanu, LLKC speciālisti secinājuši, ka ziemāju ražas šogad ir par apmēram 20% zemākas kā 2012. gadā, kas vērtējamas kā vidēji labas ražas.

Augustā pirms vasarāju kulšanas tika veikta vasarāju labību – vasaras kviešu, miežu, auzu, vasaras rapša un griķu ražas otrā prognozēšana un apkopotas iekultās ziemāju labību – ziemas kviešu, rudzu, tritikāles un ziemas rapša ražas.

Vasarāju labību otrā prognozēšana

Lai uzsāktu dalību programmās „Skolas auglis” vai „Skolas piens”, pretendentam ir jāreģistrējas Lauku atbalsta dienesta (LAD) Klientu reģistrā un jāsaņem apstiprinājums. Ja apstiprinājums attiecīgajai programmai ir saņemts iepriekšējos mācību gados, tad atkārtots apstiprinājums jaunajam mācību gadam nav nepieciešams.

Demonstrējuma mērķis: konkrētajos audzēšanas apstākļos novērtēt lopbarības pupu kā priekšauga pēcietekmi uz sekojošo kultūraugu, noteikt optimālu izsējas normu, popularizēt lopbarības pupas kā piemērotu kultūraugu maiņā un vērtīgu proteīna avotu lopbarībā.

Demonstrējuma lauku diena notika 24. jūlijā. Tās laikā varēja novērtēt lauka pupu  šķirnes ‘Fuego ’ trīs izsējas variantus: 30, 40 un  50 dīgstošas sēklas uz 1/m2.

Vērtējot lauka pupu pēcietekmi, pasākuma dalībnieki varēja apskatīt četrus variantus:

Demonstrējuma mērķis: konkrētajos audzēšanas apstākļos novērtēt lopbarības pupu kā priekšauga pēcietekmi uz sekojošo kultūraugu, noteikt optimālu izsējas normu, popularizēt lopbarības pupas kā piemērotu kultūraugu maiņā un vērtīgu proteīna avotu lopbarībā.

Demonstrējuma lauku diena notika 24. jūlijā. Tās laikā varēja novērtēt lauka pupu  šķirnes ‘Fuego ’ trīs izsējas variantus: 30, 40 un  50 dīgstošas sēklas uz 1/m2.

Vērtējot lauka pupu pēcietekmi, pasākuma dalībnieki varēja apskatīt četrus variantus: