Augkopība

Šobrīd, kad vārds “vīruss” skan visapkārt, ir īstais brīdis atgādināt, ka tie sastopami ne tikai cilvēkiem, dzīvniekiem, datoriem, bet arī augiem. Ir zināms apmēram 1000 dažādu vīrusu, kas izraisa augu slimības. Tās ir grūti atšķirt no barības elementu trūkuma, ārstēšana nav iespējama.  

Vīrusi ir plaši izplatīti dekoratīvajiem augiem – asterēm, begonijām, dālijām, gerberām, gladiolām, krizantēmām, pelargonijām u. c. Tie ir sastopami arī ekonomiski nozīmīgos dārzeņos un augļaugos – tomātos, paprikā, lapu salātos, kartupeļos, avenēs, kā arī daudzās nezālēs.

Aicinām 28. janvārī piedalīties konferencē “Pākšaugi – no lauka līdz galdam”, kas tiek rīkota programmas Horizon2020 finansēta projektā “Ilgtspējīgas, tauriņziežus ietverošas lauksaimniecības sistēmas, lopbarības un pārtikas ķēdes nodrošināšana Eiropas Savienībā” (saīsinājumā LegValue).

Projekta LegValue galvenā tēma un uzdevumi saistīti ar pākšaugu audzēšanas sistēmām un lauksaimniecības barības un pārtikas ķēdēm, kas veidotas, iekļaujot pilnu ciklu no pākšaugu audzēšanas līdz no tiem pagatavotiem produktiem.

Iznācis informatīvā izdevuma “Lauku Lapa” janvāra  numurs. Tajā par to, kā LLKC paplašina tālmācības programmas, kas ir īpaši aktuāli šajā laikā, kad klātienes mācības nav iespējamas.

Sertificēta nodokļu eksperte Linda Puriņa apkopojusi informāciju par jaunumiem nodokļu jomā 2021. gadā.

LLKC vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils, liekot lietā savu pieredzi, prognozē, kā attīstīsies dārzkopība jaunajā desmitgadē, iezīmējot arī galvenās problēmas.

Jaunās desmitgades pirmais gads ir klāt. Esam aizvadījuši diezgan mulsinošu gadu, kas noteikti daudziem paliks atmiņā kā vairāku ierobežojumu skarts, kad daudz ko iemācījāmies paveikt attālināti, izmantojot kā zināmās, tā jaunas tehniskās un tehnoloģiskās iespējas. Vērojot jaunākās tendences pasaulē, radās pārdomas, kā varētu attīstīties dārzkopība turpmāk Latvijā.

Pagājušajā gadā EK nāca klajā ar stratēģiju “No lauka līdz galdam”, kuras mērķis ir virzīties uz veselīgākām un ilgtspējīgākām pārtikas sistēmām. Stratēģijā viens no sasniedzamajiem rādītājiem ir noteikts bioloģisko lauksaimniecības zemju platību palielinājums līdz 25% no lauksaimniecībā izmantotajām zemēm 2030. gadā.

Pēc vairāku gadu pārtraukuma Latvijā atgriežas ziema ar sniegu. Tas daudziem nāk ar lielu prieku un iespējām izklaidēties, taču jāatceras, ka sniegs dārzā un, īpaši, ja snigšana ir intensīva, spēj radīt vairākas problēmas.

Drīz jau būs pagājusi puse no augļu un dārzeņu uzglabāšanas perioda. Kas ir raksturīgs miera periodam patlaban? Nu jau vairākus gadus pēc kārtas uzglabāšanas periodos aktuālākais ir nevis noliktavu siltināšana, lai nodrošinātu pozitīvas gaisa temperatūras, bet, taisni otrādi, kā nodrošināt to, lai gaisa temperatūras būtu tuvāk nullei. 

Ventilēšana ir nepieciešama, lai glabātuvē uzturētu nemainīgu režīmu kā no gaisa temperatūras, tā relatīvā mitruma viedokļa. Ventilācija ir tas process, kas iedarbojas kā uz vienu, tā otru.