Lauku attīstība

Konkursa “Laukiem būt!” pusfinālā noskaidrotas 16 labākās jauniešu idejas no kopumā iesniegtajām 52 – lauksaimnieciskajā, nelauksaimnieciskajā un pārstrādes kategorijā. Kategorijā “Lauksaimniecība” konkursa “Laukiem būt!” finālā iekļuva: Linda Viļumsone no Limbažiem ar ideju par ziedu audzēšanu; Laura Keiša no Cēsīm ar projektu “Vistas uz nomu”; Sintija Elste no Cēsīm ar ideju par mikrodārzeņu un ēdamu puķu audzēšanu restorāniem; Guntis Mežals no Balviem ar ideju par bišu saimju pavairošanu un biškopības produktu ražošanu.

Zemkopības ministrija (ZM) aicina lauku uzņēmējus, jaunos zemniekus, kā arī ģimenes laukos pieteikties lauksaimnieku vidū iecienītajam konkursam “Sējējs 2018”. Izvirzīt pretendentus konkursam aicinātas ne tikai pašvaldības, lauksaimnieku un pārtikas ražotāju nevalstiskās organizācijas, bet arī lauku attīstības konsultanti. Konkursa dalībniekus šogad vērtēs septiņās nominācijās un tiks pasniegta arī balva par mūža ieguldījumu lauksaimniecībā.

Kopumā 1660 uzņēmumi no 66 pasaules valstīm, tajā skaitā 10 no Latvijas, pulcējās ikgadējā starptautiskajā pārtikas, lauksaimniecības un dārzkopības izstādē “Gruene Woche 2018” (“Zaļā nedēļa 2018”), kas janvāra otrajā pusē norisinājās Vācijas galvaspilsētā Berlīnē.

Pārtikas nozares Davosa, kur tiekas ietekmīgākie lauksaimniecības un pārtikas nozares politķi un uzņēmēji, – tā Berlīnes “Zaļo nedēļu” dēvē gan Vācijas pārtikas un lauksaimniecības ministrs Kristians Šmits, gan ES lauksaimniecības komisārs Fils Hogans. Kā ierasts, arī Latvijai te ir sava vieta.

Ar 52 iesniegtiem darbiem noslēgusies pieteikšanās Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) rīkotajam konkursam “Laukiem būt!”. Visvairāk – 34 pieteikumi saņemt kategorijā “Nelauksaimnieciskā darbība laukos”.

Konkursā biznesa idejas varēja pieteikt arī kategorijās “Lauksaimniecība” un “Lauksaimniecības produkcijas pievienotās vērtības radīšana".

Iznācis LLKC informatīvā izdevuma “Lauku Lapa” janvāra numurs. Tajā varat lasīt LLKC apgāda vadītājas Ivetas Tomsones interviju ar LLKC valdes priekšsēdētāju Mārtiņu Cimermani par iepriekšējā gada vērtējumu un šāgada svarīgākajiem notikumiem, atzīstot, ka darbs pie ES Kopējās lauksaimniecības politikas pēc 2020. gada noteikti būs viens no faktoriem, kas ietekmēs lauksaimnieku ikdienu.

Par aizvadīto gadu lauksaimniecībā un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra šāgada darbiem saruna ar LLKC valdes priekšsēdētāju MĀRTIŅU CIMERMANI.

– Kā vērtējat lauksaimniecību kopumā 2017. gadā? Vai lauksaimnieki iemācījušies tik galā gan ar ekonomiskajiem, gan klimatiskajiem satricinājumiem?

Līdz 17. janvārim ikviens jaunais lauku uzņēmējs, kurš piedalījies LLKC rīkotajās mācībās, aicināts pieteikties līdzdalībai konkursā “Laukiem būt!”, ko jau sesto reizi organizē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) un Valsts Lauku tīkls.

Resursu nepieejamība mazo lauku saimniecību attīstībai, spēcīgu līderu trūkums kooperācijas veicināšanā, neskaidrība par valsts atbalsta politiku, nepieciešamība paplašināt noieta tirgu, – tās ir tikai dažas no atziņām, kas šovasar gūtas Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) veiktajā pētījumā par mazo lauksaimnieku reālajām vajadzībām un saimnieku kopējo noskaņojumu.

Pienācīga dzīves līmeņa nodrošināšana lauksaimniekiem, konkurētspējas veicināšana un inovāciju ieviešana, sabalansēta teritoriju attīstība. Tie ir galvenie uzdevumi, kas Latvijai būtu jārisina ar ES Kopējās lauksaimniecības politikas palīdzību arī pēc 2020. gada, noskaidrots Valsts Lauku tīkla (VLT) Sekretariāta rīkotajā lauku iedzīvotāju aptaujā.