Sadarbībā ar LLKC Limbažu nodaļas konsultantiem stropu meistars Ingus Vasiļjevs pirms diviem gadiem Pāles pagastā „Dārziņos” izveidoja savu individuālo uzņēmumu „Jaunozoliņi IV”. Tagad dravniecības inventāra ražošana rit pilnā sparā un pasūtījumu netrūkst.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālistu veiktā vasarāju ražas prognozēšana šobrīd liecina par labām vasarāju – kviešu un rapšu – ražām. Savukārt LLKC dārzkopības speciālisti norāda, ka aizvadīto dienu lietainais laiks dārziem nācis tikai par labu.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) veiktā aptauja par pašvaldību gatavību iepirkumos izvēlēties vietējo pārtiku liecina, ka to vēlētos darīt 91% pašvaldību. Tomēr joprojām šo procesu apgrūtina fakts, ka vietējie ražotāji nespēj nodrošināt nepieciešamās pārtikas klāstu un apjomus.
Kokneses novada zemnieku saimniecībā „Vecsiljāņi” noticis LLKC organizētais seminārs par efektīvu kūtsmēslu un digestāta apsaimniekošanu.
LLKC sadarbībā ar biedrību „Zemnieku saeima” organizēja semināru „Efektīva kūtsmēslu un digestāta apsaimniekošana – ieguvumi lauksaimniekiem un sabiedrībai”. Par pasākuma norises vietu tika izraudzīta Kokneses novada Bebru pagasta zemnieku saimniecība „Vecsiljāņi”, kuras īpašnieks Juris Sprukulis laipni piekrita uzņemt vairāk nekā 80 interesentu un iepazīstināt ar savu saimniecību un biogāzes ražotni.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Kuldīgas nodaļa aicina uz demonstrējuma „Dažādu herbicīdu efektivitāte lauku pupu sējumos” lauku dienu 3. jūlijā zemnieku saimniecībā „Ābolkalni” Piltenes pagastā, Ventspils novadā.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs š. g. 3. un 4. jūlijā organizē semināru augu aizsardzības līdzekļu (AAL) lietošanas iekārtu (smidzinātāju) pārbaudes veicējiem.
Kāpēc tās nepieciešamas?
Latvijas Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 491 nosaka, ka līdz 2016. gada 26. novembrim visām iekārtām (smidzinātājiem) ir jābūt pārbaudītiem vismaz vienu reizi. Latvijā ir aptuveni desmit tūkstošu smidzinātāju, taču nav pietiekami daudz apmācītu speciālistu, kas varētu veikt to pārbaudi.
Kas var mācīties?
„ Sabiedrība domā, ka lauksaimnieks savā „alkatībā”, īpaši lielsaimnieks, dabas resursus tikai noplicina. Tādēļ mans izaicinājums visus šos gadus bijis pierādīt pretējo!” Tā pēc balvas saņemšanas konkursa „Gada lauksaimnieks 2014 Baltijas jūras reģionā”, uzsvēra Zaļenieku pagasta „Mežacīruļu” saimnieks Juris Cīrulis.
„Sačakarēt” nav loģiski
Šodien apbalvots starptautiskā konkursa ''Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā 2014'' Latvijas finālists - Z/S ''Mežacīruļi'', kur saimnieko Juris un Vija Cīruļi. Konkurss, kas Baltijas jūras reģiona valstīs tiek organizēts jau piekto reizi, izceļ labas un Baltijas jūrai draudzīgas lauksmainiecības prakses piemērus, kas samazina Baltijas jūras eitrofikāciju, jeb aizaugšanu.
Patlaban dažādās Latvijas vietās vasaras rapša attīstība ir no pumpura līdz ziedēšanas sākuma stadijai, notiek platību apstrāde aizsardzībai pret kaitēkļiem un augu slimībām. Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) atgādina par pareizu augu aizsardzības līdzekļu (AAL) lietošanu, mazinot to radīto risku Latvijas dabai un cilvēku veselībai.
Informācija lauksaimniekiem:
AAL atļauts lietot tikai tam mērķim un pret tiem kaitīgajiem organismiem, kas minēti marķējumā. Atcerieties:
Ceturtdien, 19. jūnijā plkst. 13.00 tiks nosaukts un apbalvots starptautiskā konkursa „Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā 2014” Latvijas finālists. Konkursa mērķis ir mudināt reģiona lauksaimniekus aktīvi iesaistīties Baltijas jūras eitrofikācijas jeb aizaugšanas problēmas risināšanā. Konkursu Latvijā rīko Pasaules Dabas Fonds sadarbībā ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru.
