LLKC sadarbībā ar piena lopkopības saimniecību z/s “Rijaskalni”, Zemnieku saeimu un LBTU aicina apmeklēt demonstrējuma lauka dienu piensaimniecībā par slaucamo govju ēdināšanu un apsaimniekošanu, izmantojot pagarināto ganību periodu.
Lauka diena notiks 18. jūlijā divās daļās no plkst. 10.00 līdz 14.30. Sākums Valmieras novada Ramatas pagasta zālē, turpinājums – Ramatas pagasta z/s “Rijaskalni” govju novietnē.
LLKC sadarbībā ar SIA “Lāses AM” novietni “Kolumbi” (Rumbas pagasts, Kuldīgas novads), GLAB un LBTU aicina apmeklēt demonstrējuma lauka dienu par zīdītājgovju pirmās laktācijas iespējām un izaicinājumiem.
Lauka diena notiks 11.07.2024, plkst. 10.00–14.00 Centrā “Bukaiši” Rudupes iela 1, Venta, Rumbas pagasts, Kuldīgas novads vēlāk gaļas liellopu novietnē “KOLUMBI”, Kuldīgas novads, Rumbas pagasts.
Lauka dienā būs iespēja uzzināt par demonstrējuma gaitu un atziņām, kā arī par gaļas liellopu ģenētisko analīžu rezultātu izmantošana selekcijas darbā.
LLKC sadarbībā ar SIA “Lāses AM” novietni “Kolumbi” (Rumbas pagasts, Kuldīgas novads), GLAB un LBTU aicina apmeklēt demonstrējuma lauka dienu par zīdītājgovju pirmās laktācijas iespējām un izaicinājumiem.
Lauka diena notiks 11.07.2024, plkst. 10.00–14.00 Centrā “Bukaiši” Rudupes iela 1, Venta, Rumbas pagasts, Kuldīgas novads vēlāk gaļas liellopu novietnē “KOLUMBI”, Kuldīgas novads, Rumbas pagasts.
Lauka dienā būs iespēja uzzināt par demonstrējuma gaitu un atziņām, kā arī par gaļas liellopu ģenētisko analīžu rezultātu izmantošana selekcijas darbā.
Zemgalē, kas asociējas ar plašiem labības un rapšu laukiem, kā arī intensīvu lauksaimniecību, radīta atvērtā tipa bioloģiskā lauku sēta “Ābelītes”, kurā ILONA un ĒRIKS STAŠINSKI radījuši īstu bioloģiskās lopkopības oāzi.
Bioloģiskās lauksaimniecības zemju platība aizvadītajā gadā samazinājusies par aptuveni 2000 ha un pašlaik tā ir gandrīz 297 tūkst. ha, liecina Pārtikas un veterinārā dienesta apkopotie dati. Par 12 % pērn samazinājies arī bioloģisko ražotāju skaits – vairāk nekā 500 saimniecību šogad izvēlējušās neturpināt bioloģisko saimniekošanu.
2022. gads bija pirmais un piecu gadu periodā vienīgais gads, kad piena realizācijas cena bijusi augstāka par ražošanas pašizmaksu, bet pērn šī tendence nav turpinājusies, jo Latvijas piena ražotājiem ir zems tirgus spēks. Tas nozīmē, ka Latvijas zemnieki būs vieni no pirmajiem Eiropā, kuri izjutīs pieprasījuma kritumu pasaules tirgos.
Ja pieprasījums nav augsts, piena realizācijas cena vairāk krītas tieši mazajām saimniecībām.
Žurnāla jūnija izdevumā intervija ar vienu no Latvijā redzamākajiem Jāņiem no piensaimnieku saimes – Jāni Grasbergu, kurš pilda arī Saeimas deputāta pienākumus un vada sadarbības grupu lauksaimniecības attīstībai. Sarunā Jānis novērtē savu startu Eiropas Parlamenta vēlēšanās un turpmāk darāmos darbus lauksaimniecības attīstībai. Jānis saka: “Es šobrīd redzu savu vietu politikā, un mani gandarī, ka soli pa solim varu veikt uzlabojumus, iestrādājot jēdzīgus grozījumus likumos.”
Tuvojas vasaras Saulgrieži, un lauksaimnieki var jau aptuveni vērtēt, kāda būs šīssezonas raža. LLKC mājaslapā darbu sācis tradicionālais “Pļaušanas serviss”, kas stāsta par zāles lopbarības sagatavošanas gaitu visos Latvijas novados. Sadarbībā ar Zemkopības ministriju veikta pirmā oficiālā ražas prognozēšana sējumos dažādos reģionos. Arī dārzos var secināt, kā augi ir pārziemojuši un vai tos nav skārušas pavasara salnas.
Andris Skudra, LLKC konsultants augkopībā:
Sākoties ganību periodam, aktuāla ir liellopu pārvešana vai pārdzīšana no novietnēm un ziemošanas vietām uz vasaras ganībām, kā arī dzīvnieku apsaimniekošana visas sezonas garumā. Liellopi ir ļoti ziņkārīgi bara dzīvnieki, lai nepieļautu apdraudējumu, to pirmā reakcija ir stāvokļa novērtēšana. Ja dzīvnieki izjūt apdraudējumu, dabiskā reakcija ir bēgt. Tā kā liellopu senči, dzīvodami savvaļā, ir bijuši medījuma dzīvnieki – instinkts ir saglabājies.
Informācija uz 03.06.2024.
Viena no sarežģītākajām lauksaimniecības nozarēm – piena lopkopība – aizvien piedzīvo saimniecību skaita samazinājumu, 2023. gadā likvidētas 1050 saimniecības. Ne visiem saimniekiem pietiek spēka un resursu darba turpināšanai. Kā tas izdodas SIA “Nītava” vadītājam EDVARDAM BEINAROVIČAM, kurš nozarē strādā jau gandrīz 60 gadus? Palēnām un rēķinot, kā norāda viņš pats.
