Konferencē Helsinkos tās dalībnieki nonāca pie vienprātīga secinājuma, ka šādi vides aizsardzībai veltīti starptautiski projekti kā Baltic Deal un citi, ir jāturpina, jo starpvalstu sadarbība ir vienīgais veids mērķa sasniegšanai ceļā uz zilāku Baltijas jūru.
Vislabākais garants aizsardzībai no piesārņojuma mūsu mainīgajos laika apstākļos ir pareizi izveidotas kūtsmēslu krātuves. Par dzīvnieku ietekmi uz agrovidi, kūtsmēslu vērtību un uzglabāšanu Baltic Deal konferencē savu vērtējumu sniedza LLKC Lopkopības nodaļas konsultants – eksperts veterinārmedicīnā Dainis Arbidāns.
SIA „Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” (LLKC) rīko bezmaksas semināru „TĀLREDZĪGI UN SASKAŅĀ AR DABU”. Kā saimniekot piena lopkopības saimniecībā bez nepieciešamības pēc minerālmēsliem un iepirktas lopbarības. Z/s "Ozoli"* piemērs.
Semināra mērķis:
Iepazīstināt ar z/s „Ozoli” saimniekošanas metodēm un veicināt izpratni, kā, apvienojot augkopību ar lopkopību, nelielā saimniecībā iespējams rentabli saimniekot, nodrošinot pašpietiekamību ar lopbarību un mēslojumu, turklāt darot to ar videi draudzīgām metodēm.
Apkopoti rezultāti, kas gūti pētījumā par liellopu nobarošanas efektivitāti. Pētījums tika uzsākts 2012. gada 30. novembrī, un tas turpinājās līdz 2013. gada 30. jūnijam, pirms tam jaunlopus pieradinot pie nobarošanas laikā izēdinātās barības. Pētījumu veica Gaļas liellopu audzētāju biedrība (GLAB). Pasākuma mērķis bija tīršķirnes un krustojuma jaunlopu intensīvas nobarošanas nozīmes izvērtēšana, ātraudzības nodrošināšana un kvalitatīvu liemeņu ieguve.
Pēdējo piecu gadu laikā zīdītājgovju skaits palielinājies no 12 tūkstošiem līdz 25 tūkstošiem. Lauku saimniecībās pamatā audzē Šarolē, Herefordas, Limuzīnas un Angus šķirnes liellopus, taču aizvien lielāku īpatsvaru sastāda dažādi gaļas liellopu šķirņu krustojumi.
Izvērtējot zemnieku saimniecību – piena un gaļas ražotāju – nodrošinājumu ar lopbarību ziemas sezonai, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) speciālisti secinājuši, ka lopbarības graudu raža ir pietiekama un kvalitāte – laba, cenas zemākas nekā pērn. Arī sienu un skābbarību ziemas sezonai patlaban izdodas savākt pietiekamā daudzumā.
No 19. augusta līdz 17. septembrim Lauku atbalsta dienests (LAD) pieņems projektu iesniegumus Lauku attīstības programmas (LAP) pasākumam „Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana”. Devītās kārtas pieejamais publiskais finansējums bioloģiskai pārstrādei ir 3 000 000 latu un gaļas pārstrādes uzņēmumiem kautuvju rekonstrukcijai un iekārtu iegādei 2 000 000 latu.
Atbalsta pretendenti:
Piena ražošanai nelabvēlīgie laika apstākļi un augstās izmaksas šā gada sākumā piena ražošanas apjomus ES kopumā samazinājuši par 2,6%. Gada otrajā pusē, visticamāk, lopbarības cenas pazemināsies, radot nosacījumus piena ražošanas apjoma kāpumam. Šā gada piena tirgus tendences pārrunātas jūlijā notikušajā COPA-COGECA un Eiropas Komisijas (EK) darba grupā par pienu un piena produktiem, kurā kā eksperte no Latvijas piedalījās Latvijas Zemnieku federācijas pārstāve Silvija Dreijere.
Kaut piena ražošana zemnieku saimniecībās pēdējo gadu laikā kļuvusi efektīvāka, piena iepirkuma cenas joprojām nenosedz visas ražošanas izmaksas. Piena nozare lielā mērā ir atkarīga no atbalsta maksājumiem.
