Lopkopība

Lai veicinātu kautuvju veidošanu reģionos, izstrādāti jauni noteikumi, kas attiecas uz zemas kapacitātes (mazjaudas) kautuvēm, kurās kauto dzīvnieku gaļu realizē tieši galapatērētājam vietējā tirgū. 2013. gada 27. jūnijā stājās spēkā MK noteikumi Nr. 328 „Prasības kautuvēm, kurās nokauto dzīvnieku gaļu mazā daudzumā realizē vietējā tirgū”, kas paredz prasības šādām zemas kapacitātes kautuvēm. Ir iecerēts, ka nelielu kautuvju izveidošanās radīs priekšnoteikumus, lai patērētāji varētu nopirkt Latvijas izcelsmes gaļu vietējā tirgū par konkurētspējīgu cenu.

Lūkot gaļas liellopu audzēšanas pieredzi Latvijā jūnijā ieradās vairāki Igaunijas zemnieki, kuri ikdienā nodarbojas ar gaļas liellopu audzēšanu. Vizīte notika Latvijas Dabas fondaSNOWBAL projekta ietvaros. Latvijas saimniecības apmeklēja tie Igaunijas saimnieki, pie kuriem aprīlī viesojās Latvijas saimnieki.

Iestājoties tveicīgajam laikam Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) lauksaimniecības dzīvnieku turētājiem atgādina, ka dzīvnieki jāuzmana no knišļiem un pārkaršanas.

Kā pasargāt no asinssūcēju kukaiņiem?

Lai pasargātu dzīvniekus no sāpēm, stresa, kā arī nopietnām veselības problēmām, ko rada knišļu un citu asinssūcēju kukaiņu kodumi, knišļu „aktīvajā” periodā – maijā un jūnijā dzīvniekus ganībās vajadzētu laist dienas vidū un pa nakti līdz saules lēktam. Ja novērojama knišļu masveida savairošanās, nevajadzētu dzīvniekus laist ārā vispār!

Lauku atbalsta dienests informē, ka noteikts samazinājuma koeficients atbalsta „Īpašais atbalsts lopbarības augu sēklu un sēklas kartupeļu kvalitātes uzlabošanai” ietvaros par 2012. gadu (saskaņā ar MK noteikumu Nr. 173 80.10 un 80.11 punktu).

2013. gada 15. maijā aprēķinātais atbalsta apjoma samazinājuma koeficients:

• lopbarības augu sēklām – 0,384055;
• sēklas kartupeļiem  – 0,819832.

Vidējā cūku cena ES kautsvarā šogad, visticamāk, saglabāsies pērnā gada līmenī – 1,70 eiro (Ls 1,19) par kilogramu, tirgu būtiski ietekmēs eksporta iespējas. Šādi ir COPA/COGECA un Eiropas Komisijas (EK) darba grupas par cūkgaļu secinājumi. Darba grupā kā eksperts no Latvijas piedalījās Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītājs Dzintars Veide.

Eiropas gaļas liellopu audzēšanas sektors šobrīd ir kritiskā situācijā, ražošanas izmaksas nemitīgi pieaug, audzētājiem nav iespēju būt rentabliem un gūt peļņu, turklāt pieprasījumu tirgū ietekmējis zirgu gaļas skandāls. Šāds secinājums pēc dalības COPA/COGECA un Eiropas Komisijas (EK) liellopu gaļas darba grupā radies Latvijas ekspertei, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas pārstāvei Maijai Pontāgai.

Tuvojoties laikam, kad pēc piena kvotu atcelšanas nāksies ražot pienu brīva tirgus apstākļos ar nevienlīdzīgiem atbalsta maksājumiem starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, saimniekiem it īpaši nāksies domāt par saražotā piena pašizmaksu, lai noturētos tirgū. Jau ir pierādīts, ka saimniecības, kuras pašas saražo kvalitatīvu lopbarību, var samazināt piena pašizmaksu. Tā kā liellopu pamatbarība ir rupjā lopbarība, pievērsīsimies tieši tās kvalitāti ietekmējošiem faktoriem. Viens no svarīgākajiem faktoriem ir pļaušanas laika izvēle, kuru saimnieks pats var mainīt īsā laika periodā.

Kvalitatīva piena ražošanas pamatprincipi tajā skaitā dzīvnieku veselība, pareiza slaukšana un higiēnas ievērošana. Pievēršot lielu uzmanību profilaksei, iespējams ne tikai ietaupīt līdzekļus ārstēšanai, bet arī palielināt ieņēmumus, jo pieaugs izslaukums uz uzlabosies piena kvalitāte.

Kooperācija Eiropā rada aizvien vairāk darbavietu, tie kļūst lielāki, pārvarot valstu robežas un uzlabo ražošanas efektivitāti. Tas secināts ekonomista Krijn Pope pētījumā „Atbalsts lauksaimnieku kooperatīviem”, kas tika prezentēts ES lauksaimniecības kooperatīvu organizācijas COGECA Kooperatīvu koordinācijas komitejas sanāksmē. Tajā kā eksperte no Latvijas piedalījās Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas izpilddirektore Evija Gunika .

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) projekta Baltic Dealietvaros 28. un 29. maijā  rīkoja semināru Kūtsmēslu apsaimniekošana lopkopības saimniecībās. Semināru vadīja lektore no Dānijas Lauksaimniecības zināšanu centra Anete Vībeka Vestergārda un LLKC konsultants–eksperts veterinārmedicīnā Dainis Arbidāns. Seminārā piedalījās vairāk nekā 30 interesentu un speciālistu – LLKC konsultanti un Baltic Dealprojektā iesaistīto saimniecību pārstāvji.