Vasara pamazām piesaka sevi arvien neatlaidīgāk. Pļavās jau smaržo svaigi pļauta zāle, acis un sirdi priecē Latvijas lauku, mežu, ataudziņu un noru krāšņais ziedēšanas prieks. Pamazām lopkopības saimniecībām top zāles lopbarības krājumi, vietām pļavās var redzēt ganāmies slaucamo govju, gaļas šķirņu liellopu, aitu un dažviet pat kazu ganāmpulkus. Latvijas daba, dzīvnieki un cilvēki pamazām gatavojās vasaras saulgriežiem.
Pēdējos gados aitkopības nozarē vērojams ikgadējs aitu skaita un aitkopības produkcijas pieaugums. Labs palīgs aitu audzētājiem ir Dr. agr. Genovefas Norveles un Dr. agr. Dainas Kairišas “Rokasgrāmata aitu audzētājiem”, kuru biedrība “Latvijas Aitu audzētāju asociācija” izdevusi 2006. gadā un kura lauksaimniekiem vairs nav plaši pieejama. Tāpēc LLKC pateicas autorēm par atļauju pārpublicēt grāmatu elektroniskā formātā, lai tā būtu pieejama plašam interesentu lokam.
Lai mazinātu piensaimnieku zaudējumus, ko varētu radīt kvotu pārsniegšana pēdējā kvotas gadā, par risinājumiem to mazināšanā notika diskusija COPA–COGECA Prezidija sanāksmē, kurā kā ekspertes no Latvijas piedalījās Latvijas Zemnieku federācijas pārstāve Agita Hauka un biedrības „Zemnieku saeima” pārstāve Maira Dzelzkalēja.
Zemkopības ministrija sagatavojusi grozījumus veterināro zāļu reklamēšanas kārtībā. Izmaiņas nosacījumos paredz, ka turpmāk veterināro zāļu reklāmās būs jānorāda datums, kad reklāmas materiāls ir tapis. Izmaiņas sagatavotas, lai novērstu iespējamo sabiedrības maldināšanu.
Aitām minerālpiedevas ir nepieciešamas visos gadalaikos. Dzīvnieku organisma funkciju norisēs piedalās ļoti daudz elementu. Svarīgākie ir kalcijs, fosfors, magnijs, nātrijs, nātrijs, kobalts un selēns. Aptuveni 99% no organisma kalcija un 80% fosfora atrodas dzīvnieka kaulos un zobos, kas darbojas kā šo minerālvielu rezerve.
Pagājušajā gadā LLKC tika izveidots Lopkopības kompetenču centrs, kas tapis, lai lopkopības nozares teorētiskos atzinumus sasaistītu ar praktisko pieredzi un pielietotu saimniecībās.
Pateicoties labvēlīgiem laika apstākļiem, pēdējās nedēļas laikā zāle ir sākusi augt ievērojami straujāk. Vietām Latvijā nolijušais lietus un salīdzinoši augstā gaisa temperatūra +25 līdz +280C ir nākusi par labu tam, lai veidotos gana kupls un bagātīgs zelmenis.
Lai nodrošinātu prasībām atbilstošu darba aizsardzības vidi saimniecībās, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs aicina iepazīties ar vērtīgu palīgu lauksaimniekiem – informatīvo materiālu „Darba aizsardzības prakses standarts lauksaimniecības nozarei”, ko sagatavojis Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūts. Materiāls paskaidro darba aizsardzības prasību piemērošanu un ir izstrādāts ar mērķi atvieglot normatīvo aktu prasību piemērošanu un izpildi.
Zālāji, kas paredzēti pļaušanai un ganīšanai šogad attīstās lēni, ko sekmējis pavasara sausums un salīdzinoši zemā gaisa temperatūra. Tas konstatēts, veicot lauku apsekošanu 17.-18. maijā Vidzemē (Strenču novadā), Latgalē (Riebiņu novadā) un Zemgalē (Auces novadā). Vietām vērojamas pērnās ziemas sekas, piemēram, zālājos, kur airene vai lucerna nav pārcietušas kailsalu.
Vidzemes pusē zālaugi sasnieguši 12 līdz 30 cm augstumu. Vidējā zāles ražība pļaušanai paredzētajos laukos ir no 5,4 līdz 18,5 t/ha, kas atkarīgs no zālaugu sastāva un izmantošanas laika.
“Šitās govis grūti slaukt!”. “Kā, tie ir vīķi, nevis rapsis?”. “Tu mani izaicini? Lecam maisos, redzēs, kurš ātrāks!”. Šādi un līdzīgi izsaucieni, sarunas un replikas nepārtraukti skanēja ap Latvijas Lauku izglītības un konsultāciju centra (LLKC) stendu aizvadītās nedēļas nogalē notikušajā Traktordienā Annenieku pagastā.
