Lopkopība

No šodienas apskatāms J. Plēsuma, U. Osīša, A. Runces, I. Ramanes, Z. Gailes, S. Skujas autoru pētījumu par gaļas liellopu audzēšanu.

Materiālā apkopota informācija par:

• gaļas liellopu šķirnēm, to vēsturisko izveidošanos;
• ganībām un zālājiem – ierīkošanu un apsaimniekošanu;
• gaļas liellopu ēdināšanas principiem;
• par nepieciešamajām ēkām, nojumēm,
• liellopu liemeņa novērtēšana un sadale.

Materiāls ir tapis 2010. gadā un tiek publicēts ar autora Jura Plēsuma atļauju.

Lauku atbalsta dienests (LAD) no šā gada oktobra otrās puses uzsāks platību maksājumu avansu izmaksu lauksaimniekiem.

Oktobra pēdējā nedēļā tiks uzsākti avansa maksājumi lauksaimniekiem mazāk labvēlīgo apvidu atbalstam (MLA), bet novembrī tiks uzsākta vienotā platību maksājuma un bioloģiskās lauksaimniecības atbalsta (BLA) avansu izmaksa.

LAD ir sagatavojis platību maksājumu grafiku līdz 2013. gada beigām, ko var apskatīt LAD mājaslapā www.lad.gov.lv.

LAD informācija

2014. un 2015.gadā, ieviešot tiešo maksājumu sistēmas reformu, tiks turpināta vienotā platības maksājuma īstenošana, kas būs nozīmīgākā ienākuma atbalsta daļa no Eiropas Savienības tiešajiem maksājumiem. Pēc konsultācijām ar lauksaimnieku organizācijām šādu lēmumu pieņēmusi Zemkopības ministrija.

Piena ražotāji un visa piena nozare kopumā ES ir lielu pārmaiņu priekšā, jo 2015. gada 31. martā tiks atcelta piena kvotu sistēma. 

Lai veicinātu Latvijas lauksaimniecību un lauku attīstību, jau ceturto gadu Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete kopā ar Zemnieku saeimu un žurnālu „AgroTops” organizē konkursu jaunajiem lauksaimniekiem „Senču aicinājums”.

Konkursa mērķis ir godināt Latvijas jaunos lauksaimniekus/lauksaimnieces. Galvenā balva tiks piešķirta jaunietim, kurš dzīvo laukos un ir veiksmīgs lauksaimnieks, veicina lauku dzīves vides saglabāšanu un attīstību, kā arī aktīvi iesaistās sociālā dzīvē.

LLKC ir izstrādājis risinājumus – tehniskās kūtsmēslu krātuvju skices dažāda lieluma lopkopības saimniecībām. Risinājumi sagatavoti, ņemot vērā saimniecību iespējas un kūtsmēslu apsaimniekošanas veidus.

LLKC piedāvā trīs veidu kūtsmēslu krātuvju izveides risinājumus: cieto pakaišu kūtsmēslu krātuves izveidei; lagūnas tipa šķidrmēslu krātuvei; cilindriskas šķidrmēslu krātuvei. Kūtsmēslu krātuvju ietilpības aprēķināšanai dažāda lieluma saimniecībās ir ņemta vērā faktiskais saražotais kūtsmēslu daudzums un iespējamais nokrišņu apjoms uzglabāšanas periodā.

Konferencē Helsinkos tās dalībnieki nonāca pie vienprātīga secinājuma, ka šādi vides aizsardzībai veltīti starptautiski projekti kā Baltic Deal un citi, ir jāturpina, jo starpvalstu sadarbība ir vienīgais veids mērķa sasniegšanai ceļā uz zilāku Baltijas jūru.

Vislabākais garants aizsardzībai no piesārņojuma mūsu mainīgajos laika apstākļos ir pareizi izveidotas kūtsmēslu krātuves. Par dzīvnieku ietekmi uz agrovidi, kūtsmēslu vērtību un uzglabāšanu Baltic Deal konferencē savu vērtējumu sniedza LLKC Lopkopības nodaļas konsultants – eksperts veterinārmedicīnā Dainis Arbidāns.