30.jūnijā no plkst. 17.00 līdz 20.00 MKPC Ziemeļkurzemes nodaļa organizē semināru “Kopšanas cirtes, Galvenās cirtes, Izlases cirtes, Sanitārās cirtes pielietošana mežsaimniecībā”. Adrese: “Skutuļi”, Rumbas pagasts, Kuldīgas novads. Pieteikšanās obligāta: MKPC Ziemeļurzemes nodaļa, Valdis Usne Tālr. 26438175 seminārs valdis.usne@mkpc.llkc.lv.
27.jūnijā, plkst. 11.00 līdz 17.15, MKPC Ziemeļvidzemes nodaļa organizē semināru “Bioloģiskā daudzveidība mežā. Meža nekoksnes produkti, to izmantošana”.
Iesaistoties projekta LIFE-IP LatViaNature rīkotājas mācībās “Invazīvo svešzemju sugu atpazīšana un pārvaldība”, MKPC konsultanti paplašināja savas zināšanas invazīvo augu un dzīvnieku jomā. Lekciju ietvaros MKPC konsultanti viesojās Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā, gūstot zināšanas par invazīvām dzīvnieku sugām, savukārt augu valsts invazīvās sugas tika apskatītas Ķemeru nacionālā parka teritorijā. Lekciju laikā lektori uzsvēra cik nozīmīgs ir invazīvo sugu apdraudējums Latvijas vides ierasto augu un dzīvnieku pasaulei.
Informatīvā izdevuma “Lauku Lapa” jūnija numurā par to, kā panākt, lai palielinātu Latvijā ražotas pārtikas patēriņu un jau kopš bērnības sabiedrībai veidotu ieradumu lietot veselīgu uzturu, kas veidots no Latvijas produktiem.
Rubrikā “ES atbalsts 2023” turpinām skaidrot jaunos nosacījumus – šoreiz atbildes uz lauksaimnieku visbiežāk uzdotajiem jautājumiem par platībmaksājumiem.
Stāstām par “Novada Garšas” vasaras sezonas atklāšanas pasākumu, kas 20. maijā notika Bērzciemā.
Grāmatvedības sadaļā – par vērtības sliekšņa paaugstināšanu reprezentatīvam automobilim.
Turpinot uzsākto semināru ciklu LatViaNature demonstrējumu teritorijās šī gada 5. jūnijā, seminārs tika aizvadīts R. Mežaka pārstāvētajā īpašumā “Pūpoli”. Semināra norisē piedalijās jaunie Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes studenti.
Visiem zināms, ka mežs ir ne tikai dzīves telpa daudzām ķērpju, sūnu, augu, bezmugurkaulnieku, putnu un zīdītāju sugām, tas pilda arī nozīmīgu sociālo funkciju, nodrošina cilvēkiem atpūtas un brīvā laika pavadīšanas iespējas kā arī ir vērtīgs resurss, kurā ieguldīt līdzekļus, izmantot dažādiem nolūkiem, iegūt koksni, bet nedrīkst aizmirst, ka tā īpašniekam ir jārūpējas par savu mežu, t. sk. jānovērš riski, kas var samazināt mežaudzes vērtību. Darbi mežā ir darāmi visa gada garumā. Vasara ir izcili piemērota, lai uzmanīgi papētītu, kas mežā notiek.
Lauku atbalsta dienests (LAD) ir izsludinājis projektu iesniegumu pieņemšanu pasākumā “Ieguldījumi meža platību paplašināšanā un meža dzīvotspējas uzlabošanā”. Projekta iesniegumus varēs iesniegt līdz 26. jūnijam divās aktivitātēs.
Aktivitātē “Meža ieaudzēšana” (11. projektu pieņemšanas kārta) kopējais publiskais finansējums ir 396 185 EUR. Pasākumā var veikt meža ieaudzēšanu un kopšanu, kā arī ieaugušas mežaudzes papildināšanu un kopšanu. Aktivitātē iesniegto projektu īstenošanas beigu termiņš ir līdz 2025. gada 30. jūnijam.
Līdz 26. jūnijam ir iespēja pieteikties atbalstam pasākuma “Ieguldījumi meža platību paplašināšanā un meža dzīvotspējas uzlabošanā” divās aktivitātēs.
Meža ieaudzēšana – vienpadsmitās projektu kārtas finansējums ir 396 185 EUR.
Projektu īstenošanas beigu termiņš ir 2025. gada 30. jūnijs
Jaunaudžu retināšana – devītās projektu kārtas finansējums ir 630 041 EUR. Projektu īstenošanas beigu termiņš ir 2024. gada 1. septembris.
Informatīvā izdevuma “Lauku Lapa” maija numurā rubrikā “ES atbalsts 2023” turpinām skaidrot jaunos nosacījumus – šoreiz precizēta informācija ar buferjoslu un laukmaļu apsaimniekošanu, kā arī Zemkopības ministrijas skaidrojumi par situāciju kopumā.
Ziņa arī par to, kā šogad plānoti lielākie “Novada Garšas” pasākumi Latvijā, sākot ar 20. maiju Bērzciema senajā Tarotavā. Kā arī informācija mazajām lauku saimniecībām, kā pieteikties uzņēmējdarbības uzsākšanai.
Invazīvās svešzemju sugas ir augi un dzīvnieki, kas ir ievesti dabiskā vidē, kurā tie parasti nav sastopami. Jaunajā vidē šīm sugām trūkst dabisko ienaidnieku, tās ir ekoloģiski plastiskas, ātri vairojas un strauji izplatās. Invazīvajām sugām ir postoša ietekme uz dabu: tās apdraud vietējās sugas, izmaina ekosistēmu funkcijas, rada ekonomiskus zaudējumus un apdraudējumu cilvēka veselībai. Tās ir liels drauds bioloģiskai daudzveidībai, ekosistēmām un mūsu dzīvesveidam.
Kas veicina invazīvo sugu ieviešanos mežos?
