Interešu grupas vadītāja: Anita Miltiņa, Daugavpils konsultāciju biroja lopkopības un veterinārmedicīnas speciāliste
Analizējot situāciju piensaimniecībās varam secināt, ka slaucamās govis tiek brāķētas pārsvarā piespiedu kārtā, kaut gan tā nevajadzētu būt. Apsaimniekošanas kļūdu rezultātā govis kļūst klibas, slimas ar mastītu vai vielu maiņas slimībām un tā rezultātā ir atražošanas problēmas. Mērķis būtu, kad lielākā daļa brāķēto govju būtu produktivitātes dēļ un brāķēšana nepārsniegtu 20 - 25%. Liela piespiedu brāķēšana ir signāls, ka fermās dzīvniekiem netiek nodrošināti pienācīgi komforta un sabalansētas ēdināšanas un labturības apstākļi. Bieži vien risinājumi ir meklējami vienkāršās lietās, kad uzlabo govju komfortu un var pozitīvi ietekmēt situāciju fermā.
Vaislas teles izaudzēšanas izmaksas tiek rēķinātas ap 1500 eiro, un slaucamā govs ieguldītās izaudzēšanas izmaksas parasti atpelna tikai otrajā laktācijā, tas nozīmē, ka tikai pēc otrās laktācijas slaucamā govs sāk nest peļņu saimniekam. Vaislas dzīvnieka izaudzēšanas izmaksu atmaksāšanās laiks tiešā mērā ir atkarīgs no vaislas dzīvnieka ražības 1. un 2. laktācijā, uzturēšanas izmaksām un piena iepirkuma cenas.
Produktīvais periods slaucamai govij sākas no pirmās atnešanās, tāpēc pirmais, ar ko jāsāk , ir teles izaudzēšana tā, lai pirmā atnešanās būtu 22-24 mēnešos, un lai tā būtu sasniegusi vismaz 85% no pieaugušas govs dzīvmasas. Pēc Lauksaimniecības datu centra (LDC) datiem Latvijā vaislas teļu pirmās atnešanās vecums vidēji ir 27,1 mēneši, kas liecina par saimniekošanas neefektivitāti. Ja teles netiek pareizi un laikus izaudzētas, saimniecībai kopumā tie atkal ir zaudējumi. Ņemot vērā emisiju prasības, kas stāsies spēkā pēc 2020.gada, tas ir viens no variantiem, kur emisijas veiksmīgi varam samazināt, kad Latvijas vidējais rādītājs vaislas teles atnešanās vecums saruktu līdz 24 mēnešiem. Katra diena pēc 24 mēnešu vecuma piensaimniecībai rada papildus zaudējumus, kurām pirmā atnešanās ir novēlota.
Ļoti svarīgs rādītājs ir govju veselība tranzīta periodā (3 nedēļas pirms un 3 nedēļas pēc atnešanās). Šajā laikā govis slimo 70% biežāk ar vielmaiņas slimībām nekā visos pārējos laktācijas posmos, ja to ķermeņa kondīcija cietstāves periodā ir zemāka par 3,0 vai augstāka par 3,75, vērtējot pēc 5 punktu skalas. Visjūtīgākās govis ir tieši šajā periodā sevišķi pirmpienes, jo tās ne tikai ražo pienu, bet vēl turpina augt un attīstīties, govs organismam tā ir liela slodze, tāpēc pirmpienēm ir nepieciešama vēl lielāka uzmanība. Jo labāka būs pirmpieņu apsaimniekošana, jo pagarināsies govs produktīvais mūžs saimniecībā. Latvijas piensaimniecības slaucamās govs vidējais ražības laiks ir 2-3 laktācijas, bet ir saimniecības, kas sasniedz ievērojami labākus ražošanas rādītājus. Par labu un ekonomisku saimniekošanu liecina, ja produktīvo govju ražošanas laiks ir vidēji 4-5 laktācijas. Vielu maiņas slimību vislabākās zāles ir sabalansēta un atbilstoša ēdināšana.
Jebkuram piensaimniekam jāvērtē saimniecībā vidējais slaucamo govju starpatnešanās intervāls (SAI). Latvijā šis rādītājs ir vidēji 425 dienas. Tas nozīmē, ka vidēji gadā no slaucamas govs jebkura piensaimniecība iegūst 0,85 teļus. Tādēļ viens no piensaimniecību ražošanas optimizācijas pasākumiem ir SAI perioda smazināšana no 425 dienām līdz 380 dienām. Kā to panākt? Piensaimniekiem lielāka vērība jāvelta slaucamo govju ēdināšanas, turēšanas un kopšanas apstākļu uzlabošanai, lai samazinātu ,,tukšo dienu” skaitu, jeb servisa periodu (no atnešanās līdz veiksmīgai apsēklošanai) (SP), kas Latvijas piensaimniecībā ir 147 dienas. Par labu saimniekošanas praksi tiek uzskatīts servisa periods 75-100 dienas. Katra servisa perioda diena virs optimālā rada zaudējumus 2-3 eiro dienā uz govi.
Visiem zināms, ka augstražīgām govīm biežāk ir pagarināts servisperiods, arī periods no atnešanās līdz pirmajai meklēšanās reizei. Tām meklēšanās var būt ļoti īsa (pat 3–6 stundas) vai var notikt klusā meklēšanās. Šīm govīm tikpat biežas problēmas var būt gan ilgstošs nemeklēšanās periods, gan arī regulāra meklēšanās bez rezultatīvas apsēklošanas. Ļoti bieži šo govju reproduktīvo problēmu cēlonis ir vielmaiņas negatīvā enerģijas bilance (NEB), kas ir neizbēgama visām govīm laktācijas pirmajā mēnesī. Taču augstražīgajām govīm NEB ir īpaši izteikta lielās piena atdeves dēļ: tā izraisa aknu funkciju traucējumus, t. sk. samazinātu holesterīna sintēzi, no kā veidojas steroīdie dzimumhormoni (estrogēni, progesterons) un arī stresa hormoni (kortizols un aldosterons). Šie hormoni ietekmē dzimumorgānu darbību. Tā rezultātā pie NEB šīm govīm biežāk nekā mazražīgajām trīs līdz sešas nedēļas pēc atnešanās var konstatēt dzemdes subinvolūciju, olnīcās paliekošo dzelteno ķermeni vai folikulāru cistu. Samazinātās dzimumhormonu sintēzes dēļ pienīgākās govis mazāk aktīvi meklējas.
Lai mazinātu šīs problēmas, visefektīvāk un lētāk ir nodrošināt govīm pārejas un laktācijas sākuma periodā kvalitatīvu, pietiekošu un sabalansētu barību, – īpaši rūpēties par pietiekošu enerģētiskās barības daudzumu, kā arī par makroelementu, mikroelementu un vitamīnu piedevām. NEB var kontrolēt, regulāri govīm novērtējot ķermeņa kondīcijas izmaiņas: pirmajā mēnesī pēc atnešanās govīm pieļaujams kondīcijas samazinājums ne vairāk kā 0,5– 1,0 punkti (5 punktu sistēmā).
Interešu grupas dalībniekiem tika praktiski parādīts kā rīkoties ar spurekļa zondi un pielietot gadījumos kad spurekļa pildījums ir kritisks, lai profilaktētu glumenieka dislokāciju un ketozi.
Glumenieka dislokācija var būt kā komplikācija jebkurai slimībai, kas saistīta ar govs samazinātu spēju ēst, kā dēļ ir samazināts spurekļa pildījums. Piemēram, acidoze, klibums, metrīts u. c. Tāpat iemesls nepietiekamam spurekļa
