Šogad tika uzsākta gaļas liellopu audzēšanas interešu grupas darbība. Saimniecībām kopēji diskutējot, radās daudz jautājumu un kopīgi meklējām risinājumu, kā uzlabot gaļas lopkopības nozares tālāku veiksmīgu attīstību. Sākotnēji tika izvērtēta saimniecību patreizējā situācija un apsvērtas turpmākās iespējas, ko saimniecības plāno sasniegt. Visām saimniecībām svarīga ganāmpulka ražības rādītāju kāpināšana, augstvērtīgu vaislas dzīvnieku izvēle, kvalitatīvu zālāju ierīkošana, lopbarības kvalitātes uzlabošana, iespēja apgūt jaunu pieredzi, darbojoties interešu grupā.
Tikšanās reizēs tika diskutēts par kvalitatīvu ganību nodrošinājumu bioloģiskajā gaļas lopkopībā. Tika gūta pieredze par zālāju ierīkošanu, kopšanu, efektīvāku izmantošanu, zālāju maisījumu izvēli ganībām. Grupas dalībnieki dalījās pieredzē par gaļas liellopu ganīšanas organizēšanu, jo prasmīga ganību apsaimniekošana nodrošina ilggadīgu un produktīvu ganību zelmeni. Tika gūta pieredze par to, kā labāk ierīkot aploku nožogojumus ganībām, lai tos „nebojātu” savvaļas dzīvnieki. Daudz tika diskutēts par ganīšanas aprīkojumu – mietiņu izvēli, stieples vai auklas pielietojumu, stacionāro aploku izveidošanu. Svarīgs faktors gaļas liellopu turēšanā ir lopu grupēšana, lopu virzīšana, nošķiršana. Interešu grupas tikšanās reizēs bija iespēja redzēt un salīdzināt dažādus vārtu, nožogojumu veidus. Tika atgādināts, ka jāpievērš uzmanība savlaicīgai agresīvo dzīvnieku izskaušanai, tie traumē citus gaļas liellopus un ir apdraudējums cilvēkiem.
Interešu grupas dalībnieki diskutēja, ka būtiski zālaugu maisījumu sastāvā vairāk iekļaut tauriņziežus. Tas sekmē kvalitatīvas lopbarības nodrošinājumu, un tauriņzieži arī uzlabo augsnes auglību, ar gumiņbaktērijām piesaistot augsnē slāpekli. Tas īpaši svarīgi bioloģiskajām saimniecībām. Maisījumos vēlams iekļaut arī tādus tauriņziežus, kas neveicina timpāniju jeb uzpūšanos, piemēram vanagnadziņus, esparseti, cigoriņus.
Par ganāmpulka veselību – jācenšas stiprināt dzīvnieku imunitāti. Ja ir labi dzīvnieku turēšanas, ēdināšanas apstākļi, tad arī ganāmpulkam būs mazāk problēmu ar slimībām. Tika apzināta interešu grupas saimniecību pieredze dzīvnieku labturībā un slimību profilaksē. Visās saimniecībās seko tam, lai būtu pietiekošs minerālvielu nodrošinājums. Tiek izmantotas laizāmās vannas, laizāmie spaiņi u. c. Viena saimniecība dalījas pieredzē par minerālvielu ar ķiploku piedevu izmantošanu savā ganāmpulkā. Tādējādi tā ir sava veida profilakse pret parazītiem un labs līdzeklis vispārējās imunitātes nodrošināšanai, lai dzīvnieki būtu veselīgāki, mazāk uzņēmīgi pret slimībām.
Problēmas pie atnešanās ir bijušas samēra reti – 7% gadījumu, kad pašiem saimnniekiem jāsniedz palīdzība dzemdību laikā. 5% gadījumu tika sniegta vetārsta palīdzība, lielākoties telēm pie smagām dzemdībām (augļa sagriešanās un lieli teļi).
Katras saimniecības kā viens no galvenajiem izaicinājumiem, mērķiem ir gadā iegūts teļš no katras zīdītājgovs. Neiegūts teļš rada zaudējumus vairāku simtu apmērā, pēc citos pētījumos apkopotās informācijas pat 800–1000 eiro gadā. Tika analizēti saimniecību dati par servisa periodu ganāmpulkos un atkārtotas sēklošanas gadījumiem. Servisa periods govīm ir periods no atnešanās līdz sēklošanai, kad iestājas grūsnība. Vēlams, lai šis periods būtu līdz 100 dienām. Servisa periodu pagarina atkārtotas sēklošanas.
1. tabula
Interešu grupas saimniecību reproduktīvie rādītāji
|
Saimniecība |
Servisa periods, dienās |
Atkārtota sēklošana, % |
|
1. |
118 |
17,6 |
|
2. |
117 |
14,3 |
| 3. |
70 |
11,4 |
|
4. |
107 |
28,5 |
|
Mērķis |
42–100 |
10–15 |
Gaļas lopkopībā garš servisa periods liecina, ka ir nepilnības dzīvnieku labas kopšanas, turēšanas, ēdināšanas nodrošināšanā. 33,3% gadījumu interešu grupas saimniecību servisa periods ir lielāks, nekā mērķī noteiktais, arī atkārtotas sēklošanas rādītājs 50% saimniecību ir lielāks par mērķī izvirzīto. Tas norāda, ka nākotnē jāpievērš lielāka uzmanība veicamajiem uzlabojumiem interešu grupas saimniecību gaļas liellopu ganāmpulku apsaimniekošanas menedžmentā.
Par gaļas liellopu šķirņu izvēli. Divās saimniecībās notiek straujāka pāreja uz tīršķirnes ganāmpulka izkopšanu, vienā gadījumā SA, otrā LI. SA govīm ir labas mātes īpašības, dzīvniekiem mierīgs raksturs, ātraudzīgi, nav problēmu realizācijā. LI šķirnes dzīvnieki pielāgojas dažādiem turēšanas apstākļiem, iespējama turēšana atvieglota tipa mītnēs, labas mātes īpašības, regulāra meklēšanās, salīdzinoši vieglas dzemdības, ātraudzīgi teļi. Samērā liels ir XX un XG zīdītājgovju skaits ganāmpulkos. Dati salīdzināti, uzsākot IG aprīlī un noslēdzot novembrī. Apkopojot datus par interešu grupas saimniecībās audzētajām šķirnēm, var secināt, ka palielinājies kopējais zīdītājgovju skaits. Dubultojies tīršķirnes LI zīdītājgovju skaits, pieaudzis arī tīršķirnes SA zīdītājgovju īpatsvars.
2. tabula
Interešu grupas saimniecībās audzētās govju šķirnes 2022. gadā
|
Šķirne |
Uzsākot |
Noslēdzot |
|
SA |
17 |
21 |
|
XX |
56 |
59 |
|
XP |
11 |
10 |
|
SI |
11 |
10 |
|
XG |
44 |
47 |
|
LI |
11 |
24 |
|
Kopā |
150 |
171 |
1. attēls. IG saimniecībās audzēto gaļas liellopu šķirņu procentuālais salīdzinājums 2022. gadā
Šajā attēlā uzskatāmi redzams, ka procentuāli pieaug tīršķirnes dzīvnieku SA un LI īpatsvars, bet samazinās XX un XG. Ja, uzsākot IG darbu, viens no mērķiem bija augstvērtīgu tīršķirnes šķirnes dzīvnieku audzēšana, tad pamazām šis mērķis tiek īstenots. Kā uzskata interešu grupas dalībnieki, tad katrā tikšanās reizē tiek gūta kāda atziņa, kāda konktēta lieta, ko pielietot savā saimniekošanas ikdienā.
Zita Briška,
LLKC Preiļu konsultāciju biroja lopkopības konsultante
