Gaļas liellopu ganāmpulku kvalitātes rādītāji

Pēdējā gada laikā, pēc Lauksaimniecības datu centra (LDC) datu bāzē esošās informācijas, var redzēt, ka 2019. gada 1. jūlijā bija reģistrētas 52 611 zīdītājgovis, 2020. gada 1. jūlijā zīdītājgovju skaits bija 66 677. Samazinās to saimniecību skaits, kas veic pārraudzību savā ganāmpulkā – no 1300 saimniecībām 2018. gadā līdz 1220 saimniecībām 2019. gadā. Šādas izmaiņas liek secināt, ka arvien mērķtiecīgāk lauksaimnieki uzstāda sev izdevīgākos saimniekošanas mērķus – strādāt kā šķirnes vai gaļas audzētāju saimniecībai.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, LLKC Valkas konsultāciju birojs turpina strādāt ar izveidoto gaļas liellopu interešu grupu, kur ir gan šķirnes, gan gaļas audzēju saimniecības. Šogad grupa pulcēja saimniekus no septiņām saimniecībām, kas aktīvi piedalījās organizētajās tikšanās.

Vienmēr aktuāls jautājums ir vaislas teles audzēšana līdz atnešanās brīdim, kas ilgst apmēram 2–2,5 gadus. Tas ir pietiekami ilgs laika posms, kad būtisku ietekmi uz teles izaudzēšanu var atstāt vairāku faktoru kopums. Tāpēc to uzskaite, analīze un rezultātu apkopošana ražojošā saimniecībā sniedz atbildi pašai saimniecībai par jaunlopu izaudzēšanas posmiem un vājām vietām visā procesā. Viena no aktuālajām problēmām ir govs ilgmūžība jeb iegūto teļu skaits mūžā. Ilgmūžība sākas ar teles izaudzēšanu, kura sākums un rūpīga uzskaite jāveic jau no pirmajām teļa dzīves dienām.

Saimniecību produktivitātes rādītāju analīze

Teļu dzīvmasa interešu grupu saimniecībās ir līdzīga  –  40–42 kg, kas raksturo vidēja lieluma teļus. Atšķiršana lielākoties notiek 7 mēnešu vecumā. Dzīvmasas pieaugums diennaktī visām saimniecībām ir labs – pārsniedz vienu kg, kas liecina, ka teļiem līdz atšķiršanai pietiek ar mātes pienu.

Lielāki dzīvsvara pieaugumi līdz atšķiršanai IG saimniecībās bija dažādu gaļas šķirņu krustojuma (XG) teļiem (1,35 g/dn). To nosaka mātes piena daudzums un heterozes efekts, kā rezultātā tiek izmantotas dažādu šķirņu labākās īpašības un mazināti to trūkumi. Šī efekta dēļ šķirņu krustojumu teļiem ir zemāka mirstība un straujāks dzīvsvara pieaugums, bet šķirņu krustojumu govīm ir lielāks grūsnības procents uz 100 aplecinātām govīm nekā tīršķirnes govīm.

Saimniecībās uz lecināšanas laiku teles dzīvmasas bija robežās no 430 līdz 510 kg, tas ir, 65% no pieaugušas govs dzīvmasas. Atnesoties dzīvmasa sasniedza 90% no pieaugušas govs svara. Viens no faktoriem, kas būtiski ietekmē teles attīstību un turpmāk – atražošanu, ir tās ēdināšanas sistēmas pareiza organizēšana. Noskaidrots, ka pirmpienēm dzimst mazāki teļi nekā vecākām govīm. Kalifornijas Universitātes pētnieki noskaidrojuši, ka lielākā dzimšanas un atšķiršanas dzīvmasa novērota teļiem, kuru mātes bija piecus līdz astoņus gadus vecas.

Ļoti liela loma zīdītājgovju piena daudzuma palielināšanā ir arī zālāju un ganību kvalitātei. Tā kā lielākoties saimniecībās atnešanās sezona tiek plānota no februāra līdz maijam, tad vairāk piena un līdz ar to arī labāki teļu augšanas un veselības rādītāji ir tieši ganību sezonā un tajos ganāmpulkos, kur saimnieki regulāri strādā pie zālāju atjaunošanas un ganību pareizas apsaimniekošanas. Tā kā zālāju atjaunošana ir dārgs pasākums, tad, lai ganību ierīkošanā ieguldītais darbs un līdzekļi ātrāk atmaksātos, vēlams zelmeņa ierīkošanas tehnoloģiskās operācijas izpildīt ļoti rūpīgi un precīzi, lai ierīkotu ilggadīgas, kvalitatīvas ganības. Lētāk, bet ar labiem panākumiem var uzlabot ganību zelmeni, augsni nepārarot, bet uzirdinot un zālāju piesējot. Efektīva ir zālāju ecēšana pavasarī, kas nolīdzina kurmju rakumus, veicina augsnes aerāciju, ganībās iznīcina sūnu.

Veicot 2017. gadā sēto zālāju novērtēšanu, bija redzams, ka lielākoties tajā aug dažādas mazvērtīgas zālaugu sugas un sārņaugi, vērtīgo tauriņziežu un stiebrzāļu īpatsvars bija neliels. Agrāk uzskatīja, ka zirgskābenes, kosas vai sūna liecina par skābu augsni. Bet patiesībā tā nemaz nav. Daudzas nezāles – arī zirgskābenes un kosas – mēdz atvest ar kūtsmēslu vai melnzemes kravām, savukārt sūna bagātīgi aug arī ļoti sārmainās augsnēs, pat uz dolomīta. Saimniecībai paplašinoties, arvien lielāka uzmanība jāpievērš proteīnaugu un slāpekli piesaistošo kultūraugu audzēšanai, tādēļ augsnes reakcijas noregulēšana ir izšķirošs pasākums. Tikai atsevišķas pākšaugu sugas, piemēram, lupīna vai bastarda āboliņš spēj augt skābākā augsnē. Dolomītmilti, iestrādājot augsnē, kurai jau tā ir augsts magnija saturs, ievērojami samazinās kalcija un magnija attiecību. Ja vēl būs zems organisko vielu saturs (zem 2%), augsne zaudēs struktūru, ļoti putekļosies, būs grūti apstrādājama, samazināsies auglība. Iegūtā raža pirmajā gadā bija 30t/ha. Savukārt otrajā gadā varēja iegūt trīs pļāvumus – sienu un skābbarību.

Prieks redzēt saimniecības, kas ilgāk darbojas interešu grupā un vēlas izglītoties, vai kaut ko mainīt savā saimniekošanas sistēmā, gūst apstiprinājumu par iecerēto, un tajās ir vērojams progress attīstībā. Tādēļ dalībnieki atzīst, ka šāds pasākums ir nepieciešamas zemniekiem, lai pilnveidotu un papildinātu zināšanas, kā arī gūtu jaunas idejas, uzmundrinājumu,  saimniekojot savās saimniecībās.

Interešu grupas darbība nodrošināta VLT pasākumā «Ilgtspējīgas lauksaimniecības ražošanas pilotprojekta īstenošana» 2020. gadā.

Daiga Baltiņa,
LLKC Valkas biroja lopkopības konsultante