Jūs atrodaties šeit

Gaļas šķirnes teļu augšanas rādītāji un saimniecības ieņēmumu palielināšanas iespējas

Katra ganāmpulka sekmīgas apsaimniekošanās pamats ir auglīgas un ilgmūžīgas zīdītājgovis ar labu pienīgumu, no kurām iegūst vienu veselīgu teļu gadā. Šīs  īpašības ir ļoti svarīgas ikvienam  zīdītājgovju ganāmpulkam neatkarīgi no tā, vai saimniecībā tur šķirņu krustojumus vai tīršķirnes govis. Svarīgs ir vienai aplecinātai govij piedzimušo teļu skaits un no govs atšķirto teļu skaits uz vienu govi. Vienai aplecinātai govij piedzimušo teļu skaits raksturo govju auglību, no govs atšķirto teļu skaits – arī teļu veselību un dzīvotspēju. Teļu atšķiršanas svars raksturo mātes pienīgumu, un tas ir rādītājs, kas jāizvirza par vienu no galvenajiem ganāmpulka selekcijas pasākumu uzdevumiem.

Teļu audzētāju mērķis ir viens labi izaudzis, no mātes atšķirts teļš uz vienu aplecinātu govi.

Lai varētu veikt teļu augšanas intensitātes analīzi un salīdzināšanu, liela nozīme ir sākotnējo datu ieguvei – objektīvai dzīvsvara noteikšanai, teliņam piedzimstot un pie atšķiršanas no mātes, ar ko bieži grēko mūsu ganāmpulku īpašnieki.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) organizētās Krāslavas novada interešu grupas (IG) ietvaros, kura darbojas jau septīto gadu, tika analizēti astoņu saimniecību gaļas lopu pārraudzības dati, lai apkopotu un salīdzinātu ganāmpulku atražošanas un teļu augšanas rādītājus.

Rādītāji

Saimniecība

Valstī  2021.g.

A

B

C

D

E

F

G

H

Zīdītājgovju  skaits (vid.)

76,4

17,6

26

30,1

48,4

23,8

12,5

20

X

Teļa dzīvsvars piedzimstot (kg)

40

38

62

37

43

48

40

44

42

Teļa dzīvsvars atšķirot 200 dienās (kg)

281

244

260

222

281

309

302

297

270

Dzīvsvara pieaugums līdz atšķiršanai (g/dnn.)

1,205

1,020

0,990

0,910

1,190

1,305

1,014

1,265

1,028-1,233

Atšķiršanas vecums jaunlopiem (mēn.)

7,5

6,9

8,9

9

9

8,4

6,8

7,9

6,6

Teļu ieguve (%)

70

60

90

70

90

100

50

90

X

Teļu saglabāšana (%)

100

100

100

100

100

74

80

100

X

Apgrūtinātas dzemdības (%)

2

0

3

0

2

4

0

0

~ 6–9

Starp atnešanās intervāls (dienas)

492

399

590

437

506

431

488

377

428–468

1. apsēklošanas vecums (mēn.)

22,8

24,1

19,6

23,4

21,2

18,8

17

20,8

17,1

Izmaksas uz 1 zīd. govi (EUR)

826

889

870

646

1942

1634

910

1707

X

Realizētās gaļas pašizmaksa (EUR)

6,14

6,68

6,05

3,93

13,32

12,02

10,71

12,69

X

Saimniecībās lielākoties tur SA vai XG šķirnes dzīvniekus. Saimniecība E ir ieguvusi SA šķirnes audzēšanas saimniecības statusu.  

Teļu saglabāšanu un augšanu neietekmē ganāmpulka lielums. Tas būtiski neatšķiras dažādu gaļas šķirņu tīršķirnes dzīvniekiem. Dzīvsvara pieaugumu līdz atšķiršanai IG saimniecībās nosaka mātes piena daudzums kā arī heterozes efekts, kā rezultātā tiek izmantotas dažādu šķirņu labākās īpašības un mazināti to trūkumi.  Šī efekta dēļ šķirņu krustojumu teļiem ir zemāka mirstība un straujāks dzīvsvara pieaugums, bet šķirņu krustojumu govīm ir lielāks grūsnības procents uz 100 aplecinātām govīm nekā tīršķirnes govīm.

Saimniecībā, kas nodarbojas ar gaļas lopu audzēšanu, vienīgais peļņas avots ir teļi. Tādēļ darbs teļu ieguvē un saglabāšanā  jāuzskata par prioritāti. Krāslavas IG saimniecībās 2022. gadā teļu saglabāšanas rādītāji ir uzlabojušies. Sešās saimniecībās no astoņām saglabāti un izaudzēti visi dzimušie teļi. Savukārt lielas rezerves saimniecībās ir, samazinot govju ālavību. No pārraudzības datiem redzam, ka teļu ieguve virs 90% ir tikai trijās saimniecībās. Katrā ganāmpulkā kā mērķis jāizvirza 95% teļu ieguve.

Ļoti liela loma zīdītājgovju piena daudzuma palielināšanā ir arī zālāju un ganību kvalitātei. Tā kā pārsvarā saimniecībās atnešanās sezona tiek plānota no februāra līdz maijam, tad vairāk piena un līdz ar to arī labāki teļu augšanas un veselības rādītāji ir tieši ganību sezonā un tajos ganāmpulkos, kur saimnieki regulāri strādā pie zālāju atjaunošanas un ganību pareizas apsaimniekošanas. Tā kā zālāju atjaunošana ir dārgs pasākums, tad, lai ganību ierīkošanā ieguldītais darbs un līdzekļi ātrāk atmaksātos, vēlams zelmeņa ierīkošanas tehnoloģiskās operācijas izpildīt ļoti rūpīgi un precīzi, lai ierīkotu ilggadīgas, kvalitatīvas ganības. Lētāk, bet ar labiem panākumiem, var uzlabot ganību zelmeni, augsni nepārarot, bet  uzirdinot un zālāju piesējot. Efektīva ir  zālāju ecēšana pavasarī, kas nolīdzina kurmju rakumus, veicina augsnes aerāciju, iznīcina sūnu ganībās. Uzlabojot ganības un ziemas rupjai barībai paredzētās platības, lielāka un vērtīgāka zālāju raža padara gaļas lopu audzēšanu rentablāku.

Kvalitatīvai un ekonomiski pamatotai ganāmpulka atjaunošanai svarīgi labi izaudzēt vaislas teles. Ne mazāk nozīmīgi, ja teles audzē pārdošanai citām saimniecībām vai arī realizēšanai eksportam.

Katrai gaļas liellopu šķirnei ir zināms pieauguša dzīvnieka svars, kam tad arī jābūt par pamatkritēriju, nosakot svaru telei, pie kāda uzsāk lecināšanu vai apsēklošanu.

Tradicionāli tiek uzskatīts, ka telei uz lecināšanas brīdi jāsasniedz 65% no pieaugušas govs svara. IG saimniecībās lielākoties teles tiek lecinātas, sasniedzot 20 mēnešu vecumu. Kā pierādīts vairāku valstu pētījumos, pie optimāliem audzēšanas apstākļiem tele ir apsēklojama vai lecināma, kad tā sasniedz 51–58% no pieaugušas govs svara ar šķirnei atbilstošu augumu. Pētījumos noskaidrots, ka pirmās atnešanās vecums neietekmē govs ilgmūžību, bet liela ietekme tam ir uz iegūto teļu skaitu. Teles, kas pirmo reizi atnesas divu gadu vecumā, dzīves laikā dod vairāk teļu nekā tās, kam vecums pirmās atnešanās laikā ir 3 gadi. Ja ir nepilnīga ēdināšana un turēšanas apstākļi, tad pilnīgi noteikti agri aplecinātas teles arī situācijās, kad ganību periodā pieaugumu rādītāji ir optimāli, bet to tempi kritiski samazinās ziemas ēdināšanas periodā, līdz atnešanās brīdim nevar pilnvērtīgi izaugt. Pētījumos noskaidrots, ka agra atnešanās palēnina auguma attīstību uz 12 mēnešiem, bet pieauguša dzīvnieka svars tiek sasniegts faktiski tas pats. Jaunām govīm, atnesoties divu gadu vecumā, novērojams mazāks izslaukums, līdz ar to atšķirtie teļi ir ar mazāku svaru  nekā no vecākām govīm iegūtie. Bet no tām var tāpat iegūt labus teļus, ja ir atbilstoši turēšanas un ēdināšanas apstākļi, un nākamie teļi neatšķiras no tām telēm, kas atnesas pirmo reizi triju gadu vecumā.

Ja teles pirmo reizi atnesas divu gadu vecumā, ganāmpulkā iespējams ātrāks ģenētiskais progress un sekmīgāks ciltsdarbs. Tas ir tādēļ, ka ātrāk redzami jaunās paaudzes rādītāji, nekā  gaidot vēl vienu gadu līdz pirmajam teļam. Pamatnosacījums pirmās lecināšanas laika samazināšanai ir atbilstoša ēdināšana, lai teles barojuma kondīcija uz atnešanās brīdi būtu robežās no 5,5 līdz 6,0 ballēm (9 ballu sistēmā). Teles šādā kondīcijā labi atnesīsies un bez problēmām varēs palikt grūsnas ar otru teļu, nodrošinot labas ganības un vajadzības gadījumā piebarojot ar augstas kvalitātes sienu un papildbarību. Vēlams turēt atnesušās teles atsevišķi no pieaugušām govīm, kas palīdzētu saimniekam tās labāk novērot dzemdībās un labāk izēdināt papildbarību nepieciešamības gadījumā, līdz tās sasniedz laktācijas maksimumu (90–100 dienas). Šeit IG saimniekiem vēl veicams liels darbs lopbarības bāzes uzlabošanā, lai bez problēmām varētu izaudzēt un lecināt jaunākas teles.

Zemniekam vēl joprojām daudz jāmācās, lai domātu un strādātu ekonomiski. Ir svarīgi sekot līdzi tam, lai galarezultātā tiktu gūta peļņa. Tādēļ ir vērts veikt bruto seguma un gaļas ražošanas pašizmaksas aprēķinus, ko var ērti izmantot saimniecības finansiālās darbības plānošanā. Tā, aprēķinot pašizmaksas Krāslavas IG saimniecībām, viszemākā tā bija saimniecībai ar attiecīgi lielāku realizācijas apjomu, salīdzinoši zemiem kapitālieguldījumiem un ļoti pārdomātu un vadītu ganāmpulka apsaimniekošanu.

Saimniekam jāseko līdzi, lai tiktu ievēroti visi nosacījumi, lai iegūtu veselīgu teļu, to pēc iespējas lētāk un ātrāk izaudzētu un par izdevīgu cenu piedāvātu tirgū.

Anda Leikuma,   
LLKC Krāslavas biroja lopkopības speciāliste