Gaļas liellopu audzēšana ir viena no perspektīvākajām lauksaimniecības nozarēm Latvijā. Gaļas lopkopības attīstībai ir izveidojušies visi nepieciešamie priekšnosacījumi – maigs klimats, pietiekošas zemes platības, kas nav piemērotas graudaugu audzēšanai, bet kurās var veiksmīgi nodarboties ar gaļas lopu audzēšanu, kā arī uzkrāta saimniekošanas pieredze. Lielākā daļa gaļas šķirņu liellopu saimniecību strādā ar bioloģiskās saimniekošanas metodēm. Ik gadu pieaug pieprasījums pēc bioloģiskā lauksaimniecības sistēmā ražotiem produktiem. Taču, palielinoties piedāvājumam, pieaug arī konkurence. Tādēļ gaļas lopu audzētājiem, lai nodrošinātu sev paliekošu vietu tirgū, ir jādomā par ilgtspējīgu saimniecību attīstību. Tāpēc produkcijai jāatbilst visaugstākajiem kvalitātes standartiem, tai jābūt audzētai saimniecībā, kurā tiek turēti veselīgi dzīvnieki un ievērotas to labturības prasības. Ir maksimāli jāsamazina liellopu audzēšanas negatīvā ietekme uz vidi, kā arī jāpanāk, ka ražošana ir ienesīga un izdevīga. Augot resursu cenām, gaļas lopu audzētājiem aizvien vairāk jādomā par ieņēmumu palielināšanas iespējām, saimniekojot ekonomiskāk.
Krāslavas pusē nu jau četrus gadus darbojas Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) organizētā interešu grupa (IG) gaļas lopkopībā, kurā aktīvi darbojas astoņu saimniecību īpašnieki, kuri, izmantojot citu saimniecību pieredzi, gūst jaunas idejas un tā mācās darbu ar ganāmpulku padarīt efektīvāku. Šogad vērtējām, kur saimnieki var atrast resursus, lai, saimniekojot ekonomiskāk, varētu palielināt saimniecības ieņēmumus.
Jebkuras saimniekošanas veiksmes pamatā ir veselīgs ganāmpulks. Ikviena dzīvnieka saslimšana nes zaudējumus, tādēļ katram dzīvnieku turētājam nopietni jādomā par ikgadējiem, ikmēneša un ikdienas profilakses pasākumiem. Saimniekam svarīgi identificēt problēmas savā ganāmpulkā, ja tādas ir. Zināma rutīna, veicot ik sezonas darbus, palīdz izvairīties no zaudējumiem un vairo saimniecības ieņēmumus.
Zīdītājgovju turēšanu nevar atstāt pašplūsmā. Zīdītājgovju ganāmpulkā teļš ir vienīgais ieņēmumu un peļņas avots un tam jāatrodas uzmanības centrā. Šim teļam ir jāuzaug veselam un jādod peļņa saimniecībai. Svarīgi būtu iegūt katru gadu pa teļam no katras zīdītājgovs un visus dzimušos teļus arī izaudzēt.
Rezultāti rāda, ka, uzlabojot atražošanas rādītājus ganāmpulkā, iespējams samazināt zaudējumus, ko dod ālavu govju turēšana ganāmpulkā. Saglabājot visus dzimušos teļus, palielināsies arī saimniecības ieņēmumi.
Neatkarīgi no tā, vai saimniecībā ir tīršķirnes vai gaļas šķirņu krustojuma lopi, jādomā par to, lai katra nākamā paaudze būtu labāka par iepriekšējo. Svarīgs ir darbs ģenētikas jomā savā ganāmpulkā. Veicot dzīvnieku atlasi, jāvērtē arī dzīvnieku temperaments, kas ir būtisks, jābrāķē ne tikai ālavības vai dzīvnieka nepietiekošas attīstības dēļ. Audzējamo telīšu bieža svēršana sniedz ne tikai precīzus dzīvnieku augšanas un attīstības rādītājus, bet arī pieradina tos pie cilvēku klātbūtnes un apsaimniekošanas. Piezīmes un pieraksti par katru dzīvnieku ir ļoti būtiski, lai celtu ganāmpulka kvalitāti. Tirgū aizvien lielāka uzmanība tiek pievērsta dzīvnieku kvalitātei, tādēļ saimniecībām, kurās nav tīršķirnes dzīvnieku, tomēr būtu jāizvairās no nepārdomātas dažādu šķirņu krustojumu veidošanas. Ne vienmēr šādi dzīvnieki ir ātraudzīgāki. Tīršķirnes dzīvniekus pārdodot vaislai, var būtiski palielināt saimniecības ieņēmumu daļu.
Novecojis ir pieņēmums, ka zīdītājgovis ir mazprasīgas nezāļu un krūmu iznīcinātājas aizaugušās platībās. Pašreizējā tirgus situācija aizvien vairāk prasa intensīvāk saimniekot arī bioloģiskos ganāmpulkos. Ierīkojot kultivētas zālāju platības, regulāri atjaunojot tās, ganīšanai izmantojot mazākas platības aploku sistēmas, ir iespējams samazināt kopējo nepieciešamo zālāju platību un uzlabot zālāju kvalitatīvos rādītājus. Tādējādi rodas iespēja tajās pašās platībās palielināt dzīvnieku skaitu vai papildus audzēt graudaugus un tā gūt lielākus ieņēmumus.
Lai varētu salīdzināt rādītājus, kas liecina par efektīvu vai neefektīvu saimniekošanu, tiek veikti pašizmaksas aprēķini IG saimniecībām. Pēc provizoriskiem aprēķiniem (2019. gads vēl nav noslēdzies), arī šogad Krāslavas IG saimniecības strādājušas ar zaudējumiem. Zemniekiem izdzīvot palīdz ES un valsts atbalsta maksājumi.
Saimniecības ieņēmumi atkarīgi no realizācijas apjoma. Ja tas ir lielāks, tad arī pie salīdzinoši lielākām mainīgajām izmaksām saimniekam paliek lielāka ieņēmumu daļa uz 1 zīdītājgovi un gaļas kg.
Kopumā, vērtējot IG saimniecības, tās attīstās. 2019. gadā vairākas saimniecības iegādājušās kvalitatīvus vaislas dzīvniekus, palielinājušas ganāmpulkus un zemes platības, veic investīcijas pamatlīdzekļu iegādē, rekonstruē lopu mītnes. Vēl daudz darba zālāju un ganību atjaunošanā un kopšanā. Katra saimniecība var atrast kādas iekšējas rezerves ražošanas ieņēmumu kāpināšanai. Savstarpēja viedokļu apmaiņa un pieredzes gūšana citam no cita veicina labas prakses ieviešanu un liek domāt par ražošanas efektivitātes celšanu.
Anda Leikuma,
LLKC Krāslavas konsultāciju biroja lopkopības speciāliste
