Gadu no gada gaļas liellopu audzēšanas nozarē ir vērojama izaugsme. To sekmē gan paaugstinātās prasības lauksaimniecībā izmantojamo zemju apsaimniekošanā, gan nozares attīstības perspektīva tirgū.
Augot resursu cenām, gaļas lopu audzētājiem aizvien vairāk jādomā par ieņēmumu palielināšanas iespējām, saimniekojot ekonomiskāk. Gaļas liellopu turēšanā laba saimniecības pārvaldīšana ir svarīgākais priekšnosacījums veiksmīgai darbībai.
Krāslavas pusē jau piekto gadu darbojas Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) organizētā interešu grupa (IG) gaļas lopkopībā. Šajos gados dalībnieku pulciņš dubultojies, 2020. gadā iesaistot 8 saimniecību īpašniekus, kuri, izmantojot citu saimniecību pieredzi, gūstot jaunas idejas, kā arī, daloties ar savējām, vēlas padarīt darbu ar ganāmpulku efektīvāku. Šogad kā prioritāru izvirzījām tēmu par to, kādas varētu būt iespējas palielināt ieņēmumus, lai iegūtu augstāku peļņu.
Zīdītājgovju ganāmpulkā teļš ir vienīgais ieņēmumu un peļņas avots un tam jāatrodas uzmanības centrā. Šim teļam ir jāpiedzimst dzīvam, jāuzaug veselam, jāuzrāda labu pieņemšanos svarā un beigu beigās jādod peļņu saimniecībai. Svarīgi būtu iegūt katru gadu pa teļam no katras zīdītājgovs un visus dzimušos teļus arī izaudzēt.
Atražošanas rādītāji IG saimniecībās
Svarīgi sekot, lai jaunpiedzimušais teliņš pēc iespējas ātrāk saņemtu jaunpienu un tādējādi nodrošinātu sev pasīvo imunitāti. Arī vairākās IG saimniecībās, ja govs teļu nepieņem vai citādi nav iespējams iedot mātes pienu, izmanto sasaldētu pirmpienu, ko pirms barošanas teļam atkausē.Apgrūtinātas dzemdības palielina neizdzīvojušo teļu skaitu, govju brāķēšanu, veterinārās izmaksas, kā arī vēlāku govju meklēšanos un sliktākus grūsnības rādītājus. Kādā pētījumā ASV, Nebraskā, tika noskaidrots, ka teļu krišana pirmajās 24 stundās bija 4% govīm, kurām bija vieglas dzemdības, un 16% tām, kurām bija nepieciešama dzemdību palīdzība. Arī apaugļošanās rādītāji ievērojami atšķīrās. Govju grūsnības rādītāji pēc 70 dienu lecināšanas perioda govīm, kurām bija apgrūtinātas dzemdības, bija par 16% sliktāki nekā tām, kurām bija vieglas dzemdības. No govīm, kurām bija vieglas dzemdības, 85% bija grūsnas, bet govīm ar apgrūtinātām dzemdībām tikai 69%. Cēlonis apgrūtinātām dzemdībām var būt teļa lielums, govs lielums, ķermeņa kondīcija, dzemdību ilgums, šķirne, ēdināšana, augļa guļa. Dzemdību vieglumu var ietekmēt arī vaislinieka izvēle. Ir jāuzmanās no govju aptaukošanās, jo treknām govīm noteikti būs smagākas dzemdības. Tāpat problēmas dzemdībās ir gaidāmas arī vājām, pilnvērtīgi nepabarotām govīm. Pētījumos noskaidrots, ka, palielinot enerģijas koncentrāciju barības devās, teļu dzimšanas svars palielinās, bet apgrūtināto dzemdību skaits nepalielinās. Taisni otrādi – pie augstāka enerģijas nodrošinājuma apgrūtināto dzemdību skaits samazinās. Toties pārbarošana ar proteīnu pēdējos trīs grūsnības mēnešos gan novedīs pie lieliem teļiem un apgrūtinātām dzemdībām. Tādēļ saimniekiem augstas kvalitātes skābbarības izēdināšanu vajadzētu atlikt uz pēcatnešanās periodu, tādējādi palielinot saražotā piena daudzumu zīdītājgovīm un veicinot teļu ātrāku augšanu.
Ļoti liela loma zīdītājgovju piena daudzuma palielināšanā ir arī zālāju un ganību kvalitātei. Tā kā lielākoties saimniecībās atnešanās sezona tiek plānota no februāra līdz maijam, tad vairāk piena un līdz ar to arī labāki teļu augšanas un veselības rādītāji ir tieši ganību sezonā un tajos ganāmpulkos, kur saimnieki regulāri strādā pie zālāju atjaunošanas un ganību pareizas apsaimniekošanas. Tā kā zālāju atjaunošana ir dārgs pasākums, tad, lai ganību ierīkošanā ieguldītais darbs un līdzekļi ātrāk atmaksātos, vēlams zelmeņa ierīkošanas tehnoloģiskās operācijas izpildīt ļoti rūpīgi un precīzi, lai ierīkotu ilggadīgas, kvalitatīvas ganības. Lētāk, bet ar labiem panākumiem, var uzlabot ganību zelmeni, augsni nepārarot, bet uzirdinot un zālāju piesējot. Efektīva ir zālāju ecēšana pavasarī, kas nolīdzina kurmju rakumus, veicina augsnes aerāciju, iznīcina sūnu ganībās. Uzlabojot ganības un ziemas rupjai barībai paredzētās platības, lielāka un vērtīgāka zālāju raža padara gaļas lopu audzēšanu rentablāku.
Tāpat jādomā, kā mazināt stresu teļu atšķiršanas periodā. Atšķirto teļu stresa rezultātā samazinātā imunitāte var būt par iemeslu saslimšanai. Elpošanas slimībām visvairāk pakļauti jaunāki dzīvnieki un ziemas periodā atšķirtie teļi.
Arvien biežāk saimnieki sāk rēķināt un meklē sev izdevīgākos saimniekošanas mērķus – vai nu teļus pēc nošķiršanas no zīdītājgovīm realizēt tālāk, vai arī sākt darboties vaislas dzīvnieku un nobarojamo dzīvnieku audzēšanas jomā. Nestabilās tirgus situācijas dēļ aug saimnieku interese par atšķirto jaunlopu nobarošanu savā saimniecībā. Ir jāizvērtē iespējas, prasmes un investīciju vajadzība ganāmpulkos, tā uzlabojot saimniecību efektivitāti. Lai pelnītu, gaļas lopkopībā jāiegulda pēc iespējas mazākas investīcijas. Jāņem vērā patērētais laiks un darbs. Zīdītājgovju turēšana, kā arī gaļas jaunlopu nobarošana, ir rentabla, ja iespējams izmantot jau esošās būves un tehniku. Audzējot piemērotas šķirnes un šķirņu krustojumu jaunlopus, iespējams sasniegt labus nobarošanas rezultātus, pamatā izmantojot tikai zāles skābbarību ziemā un labas kvalitātes ganības vasarā. Jāatceras – jo intensīvāka tipa šķirne izvēlēta audzēšanai, jo intensīvāka ēdināšana jānodrošina.
Saimniecības darbības efektivitāte ir atkarīga no iegūto teļu skaita uz 1 zīdītājgovi, to saglabāšanas, no teļu realizācijas vecuma un ķermeņa kondīcijas. Tā kā zīdītājgovs izaudzēšanas izmaksas ir augstas, jāpiemin, ka zīdītājgovju brāķēšana rada saimniecībai zaudējumus, jo netiek iegūti iespējamie teļi un rodas izmaksas zīdītājgovju izaudzēšanai ganāmpulka atjaunošanai vai palielināšanai.
Zīdītājgovs uzturēšana, no kuras gada laikā nav iegūts teļš, veido aptuveni 60% no uzturēšanas izmaksām ir vidēji uz vienu zīdītājgovi, ja ganāmpulkā tiek iegūti teļi. Katra diena, kad zīdītājgovij ir aizkavējusies grūsnība, saimniecībai rada zaudējumus 2 eiro apmērā. Ja govs ir bijusi grūsna un ir iegūts teļš, kas nav saglabāts, saimniecībai gadā rodas zaudējumi apmēram 700 eiro par govs uzturēšanu un neiegūtie ieņēmumi apmēram 900 eiro par tīršķirnes teļu ar dzīvsvaru līdz 300 kilogramiem. Iegūstot vairāk teļu, saimniecības labāk spēj izmantot saimniecības resursus un līdz ar to arī ātrāk atpelnīt investīcijas.
Ekonomiskie rādītāji IG 2020. gadā
Lai samazinātu zaudējumus un uzlabotu saimniekošanu, ir jānodrošina sistemātiska un precīza ganāmpulka pārvaldīšana, rūpīgi jāseko līdzi gan zīdītājgovju, gan teļu ķermeņa kondīcijai un jānodrošina vismaz viens teļš no govs gadā.
Lai palielinātu saimniecības ieņēmumus, liels darbs jāiegulda, atjaunojot zālājus un uzturot to ražību, veicot agrotehniskos pasākumus. Optimālā laikā jāsagatavo rupjā lopbarība, lai nezaudētu zāles kvalitāti.
Veiksmīgi jānovada zīdītājgovju atnešanās periods, lai nezaudētu nevienu teļu. Jāseko līdzi ganāmpulka veselības stāvoklim, lai nodrošinātu govju ilgmūžību. Jāpalielina ganāmpulki, lai palielinātu realizācijas apjomu.
Jāseko līdzi tirgus situācijai – pieprasījumam, piedāvātajai cenai par gaļas liellopiem dažādos vecumos. Jāuzlabo ganāmpulka kvalitāte, jo par gaļas liellopu krustojumiem, īpaši par nezināmiem krustojumiem samaksa par dzīvmasas kilogramu ir būtiski zemāka nekā par tīršķirnes dzīvniekiem. Tīršķirnes dzīvniekus, realizējot vaislai, var pārdot par ievērojami augstāku samaksu.
Jaunlopu nobarošana saimniecībā var būt kā alternatīva teļu realizācijai izsoļu namos, ja saimniecība ar salīdzinoši zemiem kapitālieguldījumiem spēj nodrošināt to mītņošanu.
