Krāslavas konsultāciju biroja bioloģisko gaļas liellopu interešu grupa Saimniekošanas efektivitātes uzlabošana bioloģiskās gaļas liellopu audzēšanas saimniecībās''

Materiālu sagatavoja: Anda Leikuma, Krāslavas KB lopkopības konsultante

Ar katru gadu valstī strauji aug to ganāmpulku skaits, kuros audzē gaļas šķirņu liellopus. Gaļas lopkopības attīstībai Latvijā izveidojušies nepieciešamie priekšnosacījumi - gaļas šķirņu liellopi ir aukstumizturīgāki nekā piena šķirņu dzīvnieki (zemākas izmaksas mītiņošanai), gaļas lopkopībā ir daudz zemāka darbaspēka nepieciešamība kā piena lopkopībā, kas bieži vien nosaka saimnieka izvēli, izvēloties šo saimniekošanas nozari. Lielākā daļa gaļas šķirņu liellopu saimniecību strādā ar  bioloģiskās saimniekošanas metodēm. Arī šajā jomā ir priekšnosacījumi straujai nozares izaugsmei, jo pieaug pieprasījums pēc bioloģiskās lopkopības produkcijas (arī gaļas produktiem) un bioloģiskās lauksaimniecības sistēmā ražotiem produktiem ir arī augstāka realizācijas cena. Taču, palielinoties piedāvājumam, pieaug arī konkurence. Priekšrocības tirgū var gūt, ja tiek plānoti un izmantoti ražošanas resursi un līdzekļi. Resursu efektivitāte lielā mērā ir atkarīga no saimniecības rīcībā esošiem ražošanas līdzekļiem – zemes platības, materiāli tehniskā bāzes (lopu novietnes, tehnika, lopbarības glabātuves u.c.) un ganāmpulka sastāva.

Krāslavas pusē jau trešo gadu darbojas Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) organizētā interešu grupa (IG) gaļas lopkopībā. Pa šiem gadiem dalībnieku pulciņš dubultojies, 2018.gadā iesaistot  8 saimniecību īpašniekus, kurus vieno vēlme, izmantojot citu saimniecību pieredzi, gūstot jaunas idejas, kā arī, daloties ar savējām, padarīt darbu ar ganāmpulku padarīt efektīvāku. Šogad kā prioritāras izvirzījām tēmas par dzīvnieku augšanu un attīstību, teļu un govju veselību ietekmējošiem faktoriem, mītiņošanu un gaļas pārstrādes iespējām savā saimniecībā, lai iegūtu augstāku pievienoto vērtību.

Zīdītājgovju turēšanu nevar atstāt pašplūsmā, laba pārvaldīšana ir svarīgākais priekšnosacījums veiksmīgai saimniekošanai. Zīdītājgovju ganāmpulkā teļš ir vienīgais ieņēmumu un peļņas avots un tam jāatrodas uzmanības centrā. Šim teļam ir jāpiedzimst dzīvam, jāuzaug veselam, jāuzrāda labu pieņemšanos svarā un beigu beigās jādod peļņu saimniecībai. Svarīgi būtu iegūt katru gadu pa teļam no katras zīdītājgovs un visus dzimušos teļus arī izaudzēt.

Atražošanas rādītāji IG saimniecībās 2018.gadā

Rezultāti rāda, ka, uzlabojot atražošanas rādītājus ganāmpulkā lielākā daļā saimniecību, iespējams samazināt zaudējumus, ko dod ālavu govju turēšana ganāmpulkā.

Galvenie secinājumi IG diskusijās par ganāmpulka veselības uzturēšanu :

- govju kondīcija pie atnešanās ir noteicoša,

- lai dzemdības nebūtu smagas, nedrīkst lecināt teles, kuras nav izaugušas,

- ar dzemdību palīdzību nevajag steigties, bet nedrīkst arī sniegt to novēloti,

- pirmpiens dzīvības eliksīrs teļam. Sasaldēts pirmpiens katra ganāmpulka īpašnieka saldētavā – palīgs kritiskā situācijā.

- vielu maiņas slimības jāidentificē laicīgi, novērojot dzīvnieku uzvedību un apetīti, guļošu govi piecelt praktiski  nav iespējams.

- stingra uzskaite ļauj arī bioloģiskā saimniecībā izmantot konvencionālus līdzekļus un metodes dzīvnieku veselības uzturēšanai.

- profilakse vienmēr ir lētāka par ārstēšanu. Laba lopbarība, rūpes par dzīvniekiem, savlaicīga problēmas identificēšana, vetārsts kā padomdevējs.

Neatkarīgi, vai saimniecībā ir tīršķirnes vai gaļas šķirņu krustojuma lopi, jādomā par to, lai katra nākamā paaudze būtu labāka par iepriekšējo. Svarīgs ir darbs pie ģenētikas savā ganāmpulkā.  Atmaksājas izmantot labas kvalitātes vaislas bulli. Teiciens – „Bullis ir puse no ganāmpulka” joprojām ir spēkā. Ja 20 lopu ganāmpulkā ļoti kvalitatīva zīdītājgovs dod tikai 1/20 visa ganāmpulka kopējiem ieņēmumiem un tātad arī saimnieciskā izdevīguma, tad kvalitatīvs bullis dod visus 50%. Šim jautājumam audzētājiem vajadzētu pieiet ar ļoti lielu rūpību. Savukārt, jo ģenētiski vērtīgāks ganāmpulks, jo lielāki zaudējumi no apsaimniekošanas kļūdām. Veicot dzīvnieku atlasi, jāvērtē arī dzīvnieku temperaments, kas ir būtisks, jābrāķē ne tikai ālavības vai dzīvnieka nepietiekošas attīstības dēļ. Audzējamo telīšu bieža svēršana, dod ne tikai precīzus dzīvnieku augšanas un attīstības rādītājus, bet arī pieradina tos pie cilvēku klātbūtnes un apsaimniekošanas. Piezīmes un pieraksti par katru dzīvnieku ir ļoti būtiski, lai celtu ganāmpulka kvalitāti.

Lai varētu salīdzināt rādītājus, kas liecina par efektīvu vai neefektīvu saimniekošanu, tiek veikti pašizmaksas aprēķini IG saimniecībām. Pēc provizoriskiem aprēķiniem (2018.gads vēl nav noslēdzies), Krāslavas IG saimniecības strādājušas ar zaudējumiem. Zemniekus glābj Es un valsts atbalsta maksājumi. Vairākās saimniecībās veiktas ievērojamas investīcijas mītņu ierīkošanai un tehnikas iegādei – augstas pamatlīdzekļu amortizācijas izmaksas, tādēļ korekti būtu salīdzināt saimniecību bruto segumus (ieņēmumi-mainīgās izmaksas) uz zīdītājgovi un gaļas kg.

Saimniecības  ieņēmumi  atkarīgi no realizācijas apjoma. Ja tas ir lielāks, tad arī pie salīdzinoši lielākām mainīgajām izmaksām, saimniekam  paliek lielāka ieņēmumu daļa uz 1 zīdītājgovi un gaļas kg.

Kopumā, vērtējot IG saimniecības, tās attīstās. Ir lielāka sapratne par kvalitatīva vaislas materiāla izvēli, lielākā daļa saimniecību palielina ražošanas apjomu, veic investīcijas pamatlīdzekļu iegādē, rekonstruē lopu mītnes. Savstarpēja viedokļu apmaiņa un pieredzes gūšana vienam no otra veicina labas prakses ieviešanu un liek domāt par ražošanas efektivitātes celšanu.