LLKC Preiļu birojs apkārtējiem piena lopkopības lauksaimniekiem sniedz iespēju piedalīties interešu grupā (turpmāk IG). Jau vairāku gadu garumā ar savu dalību un pieredzi savā starpā dalās astoņas dažāda lieluma piena lopkopības saimniecības.
Pēc visu dalībnieku viedokļa, tika secināts, ka arī šogad tiks strādāts pie piena kvalitātes uzlabošanas – somatisko šūnu daudzuma samazināšanas, kas ir turpinājums iepriekšējos gados iesāktajam.
Pirmā tikšanās reize norisinājās martā, kad tika diskutēts par tauriņziežu un stiebrzāļu sēju, lai iegūtu kvalitatīvāku rupjo lopbarību, kas arī ietekmē iegūtā piena kvalitāti. Dalībnieki secināja, ka zālāju ecēšanu būtu vēlams veikt jau martā, lai augsnē notiktu skābekļa apmaiņa, tiktu iestrādātas pērnā gada zāles atliekas, kā arī citas trūdvielas. Svarīgi ir izvēlēties pareizus zālaugu maisījumus, lai nodrošinātu pilnvērtīgu proteīna līmeni iegūtajā barībā. Viena no iespējām ir vislabāk savus zālaugu maisījumus ir sastādīt pašam, nekā tos iegādāties jau sagatavotus.
Nakamā tikšanās reize notika maija beigās, kad tika diskutēts, un gūta pieredze par ganību sezonas uzsākšanu, vielmaiņas slimībām un to profilaksi. Vairākās saimniecībās, uzsākot ganību sezonu, novēroja
1. att. Somatisko šūnu skaita izmaiņas, uzsākot ganību periodu
piena kvalitātes izmaiņas. Somatisko šūnu skaits bija palielinājies par vidēji 50 % no vidējā, kas skaidrojams ar to, ka govīm rodas stress sakarā ar vides maiņu (skat. 1. attēlu).
Nākamajā pārraudzībā jau piena kvalitātes rādītāji bija manāmi uzlabojušies. Galvenais secinājums diskusijas beigās bija, ka ganības ir labākas tām saimniecībām, kurām atjaunoti ganību zālāji, kā arī agrā pavasarī tiek veikta zelmeņa ecēšana ar ganību ecēšām. Ganību sezonu uzsākot, liela nozīme ir pareizai minerālvielu izvēlei un izēdināšanai. Vielmaiņas profilakses nolūkos zemnieki ir pārliecinājušies, ka ganību sezonas sākumā ir jānodrošina lielāks Mg saturs.
Trešajā tikšanās reizē aplūkojām teļu augšanas diagrammas, kā arī izanalizējām saimniecībās iegūtos datus. Piensaimniecība ir efektīva, ja laikus tiek pievērsta uzmanība teļu ataudzēšanai. Aplūkojot saimniecībās esošo teļu dzīvmasas diagrammu (skat. 2. attēlu), var secināt, ka teļiem, kas vecāki par 4 mēnešiem, ir novērojama paaugstināta dzīvmasa, kas saistās ar aptaukošanos, kas radusies nepareizas ēdināšanas rezultātā pirmajos dzīves mēnešos.
2. att. Teļu dzīvmasas diagramma
Pareiza to ēdināšana un ataudzēšana samazinās mastīta risku telēm kā nākamajām slaucamajām govīm. Pienā, kurā ir antibiotiku atliekvielas, bieži vien ir arī augsts somatisko šūnu skaits. Ir pierādīts, ka govs piena pasterizēšana nesamazina somatisko šūnu skaitu un neiznīcina antibiotiku atliekvielas. Veterinārārsti stingri uzstāj, ka tādu pienu teļiem izēdināt nedrīkst.
Nākamajā tikšanās reizē notika diskusija par slaucamo govju slaukšanu, piena kvalitāti un higiēnas prasību ievērošanu. Tika secināts, ka liela nozīme ir pirms un pēc slaukšanas tesmeņa pupu dezinfekcijai, kā arī tesmeņa vispārējai sagatavošanai pirms slaukšanas. Slaukšanas procesā tiek lietoti cimdi, lai mazinātu baktēriju pārnesi. Tesmeņa higiēnai tiek lietots speciāls dezinfekcijas līdzeklis, savukārt, lai dezinficētu piena vadu, tiek lietots līdzeklis, kas samazina baktēriju skaitu piena vadā. Tika konstatēts, ka visās saimniecībās slaukšana notiek piena vadā (2019. gadā 25% no dalībniekiem slaukšana notika kannās). Lielākajās saimniecībās jau tiek apsvērtas iespējas iegādāties slaukšanas robotu.
Noskaidrojām, ka sagatavošanās slaukšanai visās IG saimniecībās notiek šādi: tiek mazgāts un notīrīts tesmenis (ja tas ir nepieciešams), pirmo strūklu noslaukšana, pirmsslaukšanas dezinfekcija un tesmeņa pupu nosusināšana. Tālāk tiek pielikti slaukšanas stobriņi, pēc slaukšanas tiek lietots dezinfekcijas līdzeklis. Ja nepieciešams, tiek veikta starpslaukšanas dezinfekcija. Saimniecībās tiek izmantotas “DeLaval”, “SAC” un “Westfalia Surge” slaukšanas iekārtas. To apkopes jāveic vismaz divas reizes gadā.
Lai noskaidrotu sagatavotās skābbarības kvalitāti, interešu grupas saimniecībās tika veiktas skābbarības analīzes, kuras sīkāk analizēja laboratorijā (skat. 1. tabulu). Paraugi bija no skābbarības stirpām, tranšejām, arī rituļiem.
- tabula
Skābbarības kvalitātes rādītāji, vidēji IG saimniecībās
Skābbarības kvalitāti būtiski ir ietekmējis pavasaris, kad maijā uzsniga neliela sniega sega, kas zelmenim radīja stresu. Līdz ar to dažos paraugos tika novērots paaugstināts glikozes līmenis (virs 8% sausnā), kas ir samazinājis proteīna daudzumu sausnā līdz pat 9%. Diskusijā ar IG dalībniekiem secinājām, ka, izēdinot šādu skābbarību, ir jāierobežo melases izēdināšana, lai nepieļautu acidozes risku. Jāizvairās no lopbarības, kurā ir novērojama pelējuma sēnīte vai citādi bojājumi. Visbiežāk to var novērot, izēdinot nekvalitatīvu skābbarību, vai sienu, tādējādi pastāv risks, ka notiks somatisko šūnu skaita palielināšanās. Skābbarībai, kuru sagatavo tranšejās vai stirpās, bija novērojami mazāki zaudējumi nekā no rituļiem.
Izmantojot piena pašizmaksas kalkulatoru, ieguvām vidējo 1 kg piena pašizmaksas vērtību attiecībā par tā iepirkšanas 1 kg cenu. Rezultāti atšķiras atkarībā no saimniecības lieluma – lielāka saimniecība, lielāka piena pašizmaksa, un otrādi. Grupā līdz 20 slaucamajām govīm piena pašizmaksa ir no 0,22 līdz 0,30 eiro/kg bez PVN. Attiecīgi saimniecībās virs 20 slaucamajām govīm piena pašizmaksa svārstās no 0,32 līdz pat 0,37 eiro/kg bez PVN. Šādas atšķirības ir novērojamas, ņemot vērā saimniecības lielumu, iepirkto barības līdzekļu daudzumu, kā arī algotā darbaspēka izmaksas. Atkarībā no izslaukuma saimniecībās 2020. gadā vidējā piena iepirkuma cena ir no 0,25 līdz 0,30 eiro/kg bez PVN. Sakarā ar epidemioloģisko situāciju valstī piena iepirkuma cena ir ievērojami pazeminājusies, kas, iespējams, ir ietekmējis arī šos aprēķinus.
Pērn, 2019. gadā, no IG saimniecībām 60% ir paaugstināts somatisko šūnu skaits (>400 tūkst. ml-1) pienā. Šogad šis rādītājs nav pārsniedzis 400 tūkst. ml-1 robežu, kas ir ievērojams progress (skat. 3. att.).
3. att. Somatisko šūnu skaits pienā IG dalībnieku saimniecībās, uzsākot 2019. g. un 2020. g. IG darbu
Noslēdzot 2019. gada IG darbu, tika prognozēts, ka somatisko šūnu daudzums pienā dalībnieku saimniecībās pazemināsies, kas arī apstiprinājās – uzsākot IG 2020. gadā vidējais SŠS tūkst. uz 1 ml piena saimniecībās bija 394,4 tūkst. 1 ml-1, taču, 2020. gadu uzsākot, 258,9 tūkst. 1ml-1. Ir novērojams, ka piena kvalitāte ir uzlabojusies, somatisko šūnu skaitam pazeminoties par 34,4%.
Uzlabojumi arī tika novēroti, salīdzinot šo abu gadu IG noslēgšanas rezultātus (skat. 4. att.).
4. att. Somatisko šūnu skaits pienā IG dalībnieku saimniecībās, noslēdzot 2019. g. un 2020. g. IG darbu
Noslēdzot IG 2019. gadā, vidējais somatisko šūnu skaits pienā bija 352,8 tūkst. ml-1, bet šogad – 204,9 tūkst. ml-1. Piena kvalitāte ir uzlabojusies par 41,9%, kas ir ievērojams progress.
IG saimniecības ir atzinušas, ka regulāri jāveic mastītu kontrole, lai savlaicīgi noteiktu mastīta cēloni, laicīgi uzsāktu ārstēšanu, novērstu tālāko izplatību ganāmpulkā. Jāseko, lai saslimstība ar tesmeņa iekaisumiem nepārsniegtu 25 gadījumus uz 100 govīm gadā jeb 25% no slaucamo govju ganāmpulka. Ir plaši pieņemts uzskatīt, ka SŠS palielināšanās govīm virs 150 tūkst. ml-1 un pirmpienēm virs 120 tūkst. ml-1 norāda uz infekcijas klātbūtni tesmenī.
Jāatzīmē, ka IG ir novērojams progress, un šīs procedūras tiek veiktas biežāk, kas garantē kvalitatīvāka piena ieguvi. Ja pērn tika novēroti gadījumi, ka ganāmpulka vidējais somatisko šūnu skaits pārsniedza 400 tūkst. 1 ml-1, tad, uzsākot un noslēdzot 2020. gada darbu, šāds rādītajs netika novērots (skat. 5. att.).
5. att. Somatisko šūnu skaits pienā IG dalībnieku saimniecībās, uzsākot un noslēdzot 2020. g. IG darbu
Uzsākot 2020. gada IG, vidējais somatisko šūnu skaits saimniecībās bija 258,9 tūkst. 1ml-1, taču, noslēdzot IG, – 204,9 tūkst. ml-1, kas ir tuvu rekomendētajiem 200 tūkst. ml-1. Pēc iegūtajiem datiem var secināt, ka saimniecībās ir ievēroti ieteiktie pasākumi piena kvalitātes uzlabošanai – pareiza slaukšanas rutīna, higiēna, pareiza slaukšanas iekārtu darbība utt.
2020. gada sākumā, kad uzsākām IG darbību, saimniecībām augstākais izslaukums tika novērots 10 645 kg un zemākais 5673 kg standartlaktācijā. Noslēdzot šī gada IG, 6 no 8 saimniecībām izslaukums ir palielinājies par aptuveni 9,6%, pārējām divām – samazinājās par aptuveni 3,2% kopš gada sākuma (skat. 6. att.)
6. att. Slaucamo govju vidējais izslaukums pienā IG dalībnieku saimniecībās, uzsākot un noslēdzot 2020 g. IG darbu
Augstākais izslaukums tika sasniegts 10 754 kg un zemākais izslaukums bija 6503 kg standartlaktācijā (skat. 6. att.). Jāņem vērā, ka dalībnieku vidū ir arī viena bioloģiskās lopkopības saimniecība.
Ir pierādīts, ka paaugstināts SŠS skaits pienā rada piena ražības zudumus no 2,2 līdz pat 12,5%. Ja SŠS skaits pienā pārsniedz >200 tūkst. ml-1, tad ir jāpievērš uzmanība tesmeņa ceturkšņiem – pieliekot vai noņemot slaukšanas aparātu, ar roku pārbaudot tesmeņa ceturkšņus, vai tie nav karsti, pietūkuši vai sāpīgi, kā arī jāveic kontrole ar Kalifornijas testa palīdzību.
Pēc iegūtajiem datiem gada sākumā un beigās var aprēķināt vidējo piena zudumu IG saimniecībās. Vidējais slaucamo govju skaits interešu grupā visa gada griezumā – 61 govs. Vidējais izslaukums gada sākumā – 7808 kg, kā arī vidējā piena iepirkuma cena saimniecībās vidēji 0,28 eiro/kg. Vidējais somatisko šūnu skaits gada sākumā saimniecībās bija 258,9 tūkst. 1ml-1, kas nozīmē aptuveni 5% piena zudumu. Analizējot šos rādītājus, piena zudums saimniecībās gada sākumā bija sekojošs:
Veicot piena zudumu aprēķinu, var secināt, ka gada sākumā interešu grupas saimniecībās standartlaktācijās tika zaudēti aptuveni 23 814,4 kg piena, kas nozīmē 6668,0 eiro lielus zaudējumus, ja piena cena ir 0,28 eiro/kg.
Savukārt, ņemot vērā, ka noslēdzot IG, izslaukums bija palielinājies un somatisko šūnu skaits bija pazeminājies līdz 204,9 tūkst. ml-1, kas nozīmē piena zudumu aptuveni 4,7% apmērā, tad rezultāts ir sekojošs (sl. govju un piena iepirkuma cena paliek nemainīga):
Noslēdzot IG vidējais piena zudums standartlaktācijā ir 23 562,4 kg, kas ieņēmumos sastāda 6597,5 eiro. Tie ir vidēji 300 kg piena, ko saimniecībā zaudē no govs standartlaktācijā. Pēc šo aprēķinu veikšanas, noslēdzot IG, saimniecībās piena zudumi ir samazināti par aptuveni 70 eiro. Lai mazinātu piena zudumus saimniecībā, somatisko šūnu skaits pienā būtu jāsamazina līdz 50 tūkst. uz 1 ml-1. Ja šis rādītājs ir ap 100 tūkst. uz 1 ml-1, tad ir risks piena zudumiem 2,2% apmērā no standartlaktācijas produktivitātes.
Pēc IG saimniecību pārstāvju domām, IG ir nepieciešamas zemniekiem, lai pilnveidotu un papildinātu zināšanas, kā arī gūtu jaunas idejas, saimniekojot savās saimniecībās.
Mairis Ormanis,
LLKC Preiļu biroja lopkopības konsultants
