Analizējot Latvijas piena lopkopības saimniecību datus, var secināt, ka liela izmaksu pozīcija ir lopbarība – ap 50% no kopējām viena piena kilograma ražošanas izmaksām. Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai sagatavotā lopbarība būtu kvalitatīva, pietiekami barojoša un ar labu sastāvu, kas govij nodrošinās visas fizioloģiskās vajadzības.
Ņemot vērā, ka lopbarība ir viena no lielākajām izmaksu pozīcijām, saimniecībām jāpievērš īpaša vērība tās kvalitātei – kokšķiedras, enerģijas un proteīna balansam sausnā. Jo kvalitatīvāka lopbarības sausna, jo labāk tiek pabarota govs, jo labāki ir apēstās sausnas efektivitātes rādītāji. Ieguldītais darbs kvalitatīvas lopbarības ieguvē un pareizas barības devas sastādīšana un ievērošana atspoguļojas saimniecības finanšu rādītājos.
Aprēķinos par efektīvu lopbarības izmantošanu tika izmantoti Starptautiskā piena pētniecības tīkla IFCN Dairy 2017. gada rezultāti par 177 dažāda lieluma tipiskajām piena lopkopības saimniecībām no 53 valstīm, tajā skaitā divām Latvijas tipiskajām saimniecībām. Šāda datu analīze par dažādu valstu rezultātiem, izmantojot vienu metodiku, dod iespēju pārbaudīt, cik nozīmīga ir lopbarības sausnas efektīva izmantošana piena lopkopībā.
Lopbarība un izmaksas
Lopbarība iedalās divās grupās – pašražotajā un pirktajā lopbarība. Pašražotās lopbarības izmaksās pēc IFCN metodikas ietilpst visas izmaksas, kas attiecas uz zālāju ierīkošanu, uzturēšanu, mēslošanu un lopbarības ieguvi, kā arī tās uzglabāšanu. Tādā veidā tiek aptvertas visas izmaksas, kas rodas saimniecībā, lai sagatavotu lopbarību. Pirktās lopbarības kategorijā ietilpst visa tā lopbarība, kas netiek saražota saimniecībā, bet tiek ievesta. Saskaitot izmaksas, kas nepieciešamas, sagatavojot pašražoto un norēķinoties par pirkto lopbarību, saimniecībā var aprēķināt kopējās lopbarības izmaksas.
Lopbarības kopējās izmaksas parasti ir viens no lielākajiem izmaksu posteņiem visu valstu piena lopkopības saimniecībās. Izņēmums ir valstis, kurās netiek izmantota pirktā lopbarība un pašražotai lopbarībai ir mazas izmaksas, jo praktiski nekas netiek darīts, lai iekoptu un uzturētu produktivitātes līmeni ganībās un zālājos.
1. attēls. Lopbarības izmaksu īpatsvars intervālos, IFCN Dairy C līmeņa saimniecību dati, 2017. gads, n=177
Analizējot lopbarības izmaksu īpatsvaru kopējā izmaksu struktūrā (skatīt 1. attēlu), var secināt, ka tikai četrās saimniecībās izmaksu īpatsvars var būt līdz 20% no kopējām viena kilograma piena ražošanas izmaksām. Un 31 saimniecībā lopbarības izmaksas ir robežās 20–45%. Pārējās saimniecībās lopbarības izmaksu īpatsvars pārsniedz 45%, kas norāda, kādēļ saimniecību īpašniekiem un vadītājiem būtu rūpīgi jāizstrādā un strikti jāievēro ēdināšanas plāns. Tieši tādēļ saimniecības, kas vēlas efektīvi strādāt un uzturēt sava ganāmpulka govis veselas un produktīvas, izstrādā un ievēro katrai govju grupai piemērotas barības devas.
Strādājot pie barības devu plāna un to izpildot, jāvērš uzmanība arī uz barības līdzekļu izmaksām, jo šīs izmaksas jāspēj nosegt no saražotā piena realizācijas. Tieši tādēļ ir svarīgi ne tikai nodrošināt, lai lopbarība tiktu pēc iespējas efektīvāk izmantota, bet arī lai tās cena būtu atbilstoša tam ieņēmumu līmenim, ko var iegūt par pienu, lai nosegtu saimnieciskās darbības izmaksas.
Salīdzinot lopbarības izmaksu īpatsvaru pret viena kilograma realizācijas cenu, var konstatēt, ka lielākajai daļai IFCN Dairy analizēto saimniecību piena realizācijas cena spēj nosegt 55–80% lopbarības izmaksu (skatīt 2. attēlu). Jāatceras arī, ka saimniecībai ne tikai jāspēj nosegt lopbarības izmaksas no piena realizācijas cenas, bet arī citas mainīgās un pastāvīgās izmaksas. Ir arī 14 saimniecības, kur piena realizācijas cena nevar nosegt lopbarības izmaksas, kas norāda, ka šāda veida saimniecībām ir jābūt citiem ienākumiem, lai nosegtu piena lopkopības nozares darbību. Lopbarības izmaksu īpatsvaru pret piena realizācijas cenām ietekmē katras konkrētās valsts klimatiskie apstākļi, piedāvājums un pieprasījums pēc lopbarības un piena.
2. attēls. Lopbarības izmaksu īpatsvars no piena realizācijas cenas intervālos, IFCN Dairy C līmeņa saimniecību dati, 2017. gads, n=177
Lopbarības izmantošanas efektivitāte
Ņemot vērā to, cik lielas izmaksu pozīcijas ir lopbarība un cik lielu daļu no šīs izmaksu pozīcijas var nosegt piena realizācijas cena, ir lietderīgi pievērsties lopbarības izmantošanas efektivitātes palielināšanai saimniecībā. To ietekmē ne tikai lopbarības kvalitāte, bet arī ganāmpulka labturības prasību ievērošana, pārvaldīšana un turēšanas apstākļi. Sausnas izmantošanas efektivitāti var aprēķināt pēc šīs formulas:
Ja šis aprēķinātais rādītājs ir zems, tad var secināt, ka govs apēd vairāk lopbarības, nekā iedod pienu – attiecīgi saimniecība nestrādā pietiekami efektīvi un jāmeklē problēmu cēlonis, kādēļ netiek pietiekami efektīvi izmantota patērētā lopbarība. Labs sausnas izmantošanas efektivitātes rezultāts ir virs 1. Aplūkojot IFCN Dairy analizētās saimniecības, var secināt, ka lielākā daļa šo saimniecību – 132, sausnas izmantošanas efektivitātes rādītājs ir lielāks nekā 1 (skatīt 3. attēlu).
Lielai daļai lopbarības sausnas izmantošanas efektivitātes rādītājs pārsniedz 1,1 un vairāk, kas norāda, ka lielākā daļa analizēto saimniecību spēj nodrošināt, ka ganāmpulkā esošās govis efektīvi pārvērš apēsto lopbarības sausnu pienā. Lielākais skaits saimniecību ir intervālā 1,3–1,4 lopbarības sausnas izmantošanas rādītājā, kas ir optimāls, lai saglabātu slaucamo govju veselību un saimniecība varētu gūt peļņu no ganāmpulka.
3. attēls. Lopbarības sausnas izmantošanas efektivitāte piena ražošanā intervālos, IFCN Dairy C līmeņa saimniecību dati, 2017. gads, n=177
Lopbarība un piens
Efektīvi izmantojot lopbarības sausnu, tiek nodrošināts arī labs izslaukums. Pareizi un efektīvi ēdinot govi, var sasniegt labus ražošanas rādītājus. To apliecina korelācija starp lopbarības sausnas izmantošanas efektivitāti un iegūto uz sausnu koriģētā piena apjomu kilogramos. Jo labāk tiek izmantota lopbarība, jo vairāk piena var iegūt no govs (skatīt 4. attēlu). Korelāciju 0,90 starp lopbarības izmantošanas efektivitāti un iegūto pienu laktācijā var vērtēt kā ļoti ciešu, turklāt tā ir pozitīva – palielinoties lopbarības izmantošanas efektivitātei, palielinās vidējais izslaukums laktācijā. Tas norāda, ka, nodrošinot kvalitatīvu lopbarību, var palielināt ganāmpulka produktivitāti. Tas ļauj nodrošināt arī lielāku mūža izslaukumu no govs (skatīt 5. attēlu), jo veselīga, labos apstākļos turēta un pareizi ēdināta govs var dot pienu ilgāk, bet tas ļauj saimniekam atpelnīt govs izaudzēšanas vai iegādes izmaksas. Ņemot vērā korelācijas koeficientu starp lopbarības izmantošanas efektivitātes koeficientu un mūža produktivitāti (0,71), var secināt, ka lopbarības izmantošanas efektivitātes rādītājs ir ļoti svarīgs, lai nodrošinātu augstu mūža produktivitāti, tomēr tas nav vienīgais faktors, kas ietekmē govs mūža produktivitāti.
4. attēls. Lopbarības sausnas izmantošanas efektivitātes korelācija ar iegūtā uz sausnu koriģētā piena apjomu, IFCN Dairy C līmeņa saimniecību dati, 2017. gads, n=177
Nodrošinot iespēju govi izmantot līdz piecām laktācijām un ilgāk, saimniecībām ir iespējams daudz rentablāk strādāt, jo nav nepieciešamas jaunas investīcijas ganāmpulka būtiskai atjaunošanai no ataudzētajām vai iepirktajām telēm. Šādā veidā arī tiek saudzēta vide.
5. attēls. Lopbarības sausnas izmantošanas efektivitātes korelācija ar mūža izslaukumu no govs, IFCN Dairy C līmeņa saimniecību dati, 2017. gads, n=177
Lopbarība un atražošana
Analizējot, vai augsta lopbarības izmantošanas efektivitāte var atstāt iespaidu uz govs atražošanās rādītājiem (skatīt 6. attēlu), var secināt, ka tas nav noteicošais faktors (korelācijas koeficients 0,37). Tas saistīts ar pareizu ganāmpulka pārvaldīšanu, kad starpatnešanās intervāli ir optimāli un var nodrošināt labāku izslaukumu, pateicoties laktācijas līknes maksimuma biežākai sasniegšanai. Neievelkot pārāk ilgi vienu laktāciju, tiek nodrošināts vismaz viens teļš gadā no vienas govs, kas ir labs rezultāts, jo tiek iegūts gan teļš, gan vairāk piena no vienas govs.
6. attēls. Lopbarības sausnas izmantošanas efektivitātes korelācija ar iegūtajiem teļiem vidēji uz vienu govi gadā, IFCN Dairy C līmeņa saimniecību dati, 2017. gads, n=177
SECINĀJUMI
- Lopbarības sausnas izmantošanas rādītājs ir labs indikators, kas norāda, cik efektīvi tiek apsaimniekots ganāmpulks.
- Lai palielinātu lopbarības sausnas izmantošanas efektivitātes rādītāju, vajadzīga ne tikai kvalitatīva lopbarība, bet arī labi apstākļi dzīvniekiem – jāievēro labturības prasības, jānodrošina atbilstošas kūtis, jāievēro optimāls starpatnešanās intervāls.
- Lopbarības izmaksas ir liela izmaksu pozīcija piena lopkopībā, tādēļ lopbarības analīzes un ganāmpulkam piemērota ēdienkarte ir laba investīcija nākotnē ganāmpulka produktivitātes palielināšanai un noturēšanai.
- Veidojot barības devu plānu ganāmpulkam, jāņem vērā piena realizācijas cena, lai kopējās lopbarības izmaksas, nezaudējot kvalitāti, nepārsniegtu 50% no piena realizācijas cenas, tādā veidā nodrošinot rentablu piena ražošanu.
- Jo efektīvāk tiek ēdināta govs, jo ilgāks un produktīvāks ir tās mūžs, un tas nodrošina saimniecības rentabilitātes pieaugumu.
- Lopbarības sausnas efektīva izmantošana būtiski neietekmē iegūto teļu skaitu. To vairāk ietekmē ganāmpulka pārvaldīšana un spēja uzturēt pēc iespējas īsākus starpatnešanās intervālus.
- Pieaugot konkurencei par resursiem, palielināsies to cena un arvien svarīgāk būs pēc iespējas efektīvāk izmantot resursus, lai nodrošinātu saimniecības rentabilitāti. 2017. gadā saimniecības saskārās ar ļoti dārgas lopbarības problēmu, kas ietekmēja to spēju nodrošināt saimniecisko darbību.
Raivis Andersons,
LLKC Ekonomikas nodaļas speciālists
