Lopbarības kvalitāte arvien nozīmīgāka

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, LLKC Valkas konsultāciju birojs 2022. gadā turpināja strādāt ar izveidoto interešu grupu gaļas lopkopībā, kur piedalās gan šķirnes, gan gaļas liellopu audzētāju saimniecības. Darbs turpinājās ar astoņām saimniecībām, no kurām divas piedalās jau sesto gadu. Kvalitatīvas lopbarības nozīme ir būtiska ikvienā dzīvnieku attīstības ciklā.  Viens no tiem ir jaundzīvnieku izaudzēšana.

Teles izaudzēšana vaislai ir saistīta ar tādiem papildu izdevumiem kā lopbarība, mītnes nodrošinājums un darbaspēks. Savukārt tele savu izaudzēšanā ieguldīto realizēs tikai tad, kad notiks pirmā atnešanās. Teles izaudzēšana un apsaimniekošana būtu jāorganizē tā, lai tas būtu ar iespējami minimālām izmaksām saimniecībai un videi. Lopbarības izmaksas ir viena no lielākajām izmaksām, kas saistīta ar teles izaudzēšanu. Diemžēl nav pārāk daudz saimniecību, kas seko līdzi sagatavotās barības kvalitātes rādītājiem, gan dzīvnieku attīstībai.

Ir vairāki faktori, kas var būtiski ietekmēt vaislai audzētās teles barības efektivitāti, piemēram, ģenētika, lopbarības kvalitāte (sagremojamība), dzīvnieku augšanas ātrums vai augšanas stadija, ķermeņa stāvoklis vai dzīvmasas pieaugums diennaktī, grūsnība, karstuma vai aukstuma stress (vides stress).
Ir saimniecības, kas ļoti sekmīgi spēj izaudzēt dzīvniekus vaislai, bet nereti gadās arī tā, ka vaislas teles audzēšanas procesam netiek pievērsta uzmanība un kontrole. Jāatceras, ka dzīvnieka īpašības jeb pazīmes veidojas ģenētisko un vides faktoru mijiedarbībā.

Tāpēc, lai cik izcils būtu dzīvnieka ģenētiskais potenciāls, tikai kvalitatīvi un atbilstoši apsaimniekošanas apstākļi un pareiza ēdināšana varēs nodrošināt kvalitatīva vaislas dzīvnieka izaudzēšanu.
Liellopiem barības vajadzība tiek izteikta, pamatojoties uz sausnas bāzes, tātad barības sausna kilogramos. To iegūst, kad no lopbarības atdala ūdeni. Lopbarības sausajā daļā jeb sausnā jābūt pareizai kopproteīna, ogļhidrātu un tauku, kā arī mikro un makro elementu attiecībai. Līdz ar to ļoti būtiska ir barības sausnas kvalitāte, kas cieši saistīta ar zīdītājgovju sausnas uzņemšanas spēju. Ja barības kvalitāte ir zema (piemēram, siens, kas gatavots no pārauguša zelmeņa, salmi), tad šādas barības sagremošanas spēja var būt labi ja 50% no uzņemtā sausnas daudzuma, šādu barību dzīvnieki arī nelabprāt ēdīs. Līdz ar to sausnas uzņemšanas spēja ir samazināta un tā bieži vien nav lielāka kā 1,7 kg sausnas uz 100 kg dzīvnieka dzīvmasas. Šādu barību izēdināt jaundzīvniekiem vai dzīvniekiem, kam ir zema ķermeņa kondīcija, nebūtu ieteicams. Ja rupjās lopbarības kvalitāte ir vidēja (nobriedis zālāju zelmenis, no kā gatavota skābbarība vai siens), tad sausnas sagremojamība ir 55–59% no uzņemtās sausnas daudzuma. Šāda lopbarība ir enerģētiski vērtīgāka, sausnas uzņemšanas spēja tai varētu būt 2 kg sausnas uz 100 kg dzīvmasas. Šāda barība būtu piemērota zīdītājgovīm cietstāves periodā.  Tātad, jo sliktāki šie kokšķiedras rādītāji, jo mazāk dzīvnieks uzņem barības vielas no piedāvātās rupjās lopbarības. Būtiskākais no faktoriem rupjās lopbarības izvērtēšanā ir sausnas sagremojamības rādītājs, kam optimāli būtu jābūt 65–70%.

1. tabula​. Skābbarības paraugu analīžu rezultāti

Interešu grupas saimniecībās ir dažādas kvalitātes skābbarība. Paraugos sausnas daudzums optimāls, izņemot C un E paraugu, kur tā  ir virs 40%, tas nozīmē, ka par daudz ir apvītināta, un izbarojot varētu šķirot barību.

Kopproteīna līmenis saimniecībās svārstās no 10,12  līdz 16,1%, kas ir vidēja līdz labas kvalitāte. Vislabākais rādītājs ir A un E saimniecībai – 16,1%, bet vidēji tas sasniedz 12%. Par vēlamu var uzskatīt zāles lopbarības paraugu ar 12–14%. Skābbarības sagremojamība paraugos 57–67%. Mērķis, uz ko tiekties, ir 65–70%. Papildus augstam sagremojamības rādītājam skābbarībā ir pozitīva ietekme uz SEG emisiju samazināšanu. Salīdzinoši zemākais kopproteīna saturs saistīts ar zelmeņa sastāvu ilggadīgajos zālājos vai kūdrainās augsnēs. Ja labai skābbarībai ar augstu enerģijas vērtību pievieno salmus, tā ierobežojot dzīvnieku apetīti, var samazināt kvalitatīvās skābbarības patēriņu. Ja barība tiek piedāvāta limitēti, tad svarīgi, lai pie barības galda vai barotavas  ir pietiekami vietas visām govīm, lai tās varētu ēst vienā un tajā pašā laikā.

Govīm ar zemu ķermeņa kondīciju nedrīkst ierobežot lopbarības apjomu, jārada iespēja piebarot spēkbarību papildus. Vienmēr piedāvājiet atbilstošu minerālbarību. Saimniekiem jāatceras – būtiski, lai ķermeņa kondīcija zīdītājgovīm uz ziemošanas sezonas sākumu ir 3–3,5 balles, tad var samazināt rupjās lopbarības izmaksas ziemošanās periodā. Katrā laktācijas posmā ir savs optimālais ķermeņa kondīcijas vērtējums. Cietstāvošām govīm tas ir 3,5–4,0 punkti. Atnešanās periodā 3,5 punkti, sēklošanas periodā 2,5–3,0 punkti, bet laktācijas vidus un beigu posmā 3,0–3,5 punkti. Govij veidojas dažādas veselības un atražošanas problēmas, ja ķermeņa kondīcija ir zemāka par 2,5 punktiem vai augstāka par 4 punktiem. Katrai šķirnei noteikts punktu vērtējums ir nedaudz atšķirīgs. Lai govis neaptaukotos, svarīga ir to pareiza ēdināšana laktācijas fāzē un cietstāves periodā. Ja visu cietstāves periodu dzīvnieku ēdina ar tādu pašu barības devu kā laktācijas laikā, tad pastāv risks, ka dzīvnieks aptaukosies. Tad arī teļš var būt ar palielinātu dzīvmasu, kas apgrūtina dzemdības. Būtiski ir veikt lopbarības ķīmiskās analīzes, lai sagatavotā lopbarība tiktu izēdināta mērķtiecīgi un pamatoti. Laikā, kad resursiem cenas nemitīgi kāpj, būtiska ir precīza saimniekošana, tā samazinot izmaksas un nodrošinot veselīgu un labturības prasībām atbilstošu dzīvnieku apsaimniekošanu.

Interešu grupas darbība nodrošināta VLT pasākumā «Ilgtspējīgas lauksaimniecības ražošanas pilotprojekta īstenošana» 2021. gadā.

Daiga Baltiņa,
LLKC Valkas biroja lopkopības konsultante