Interešu grupa lopkopībā Jēkabpilī aktualizēja tēmu par govju mākslīgās apsēklošanas darba organizāciju. Mākslīgās apsēklošanas tehniķu deficīts arvien pieaug, un saimniekiem pašiem jāapgūst šī amata prasme. Jēkabpils interešu grupā sešās saimniecībās no astoņām govju mākslīgo apsēklošanu veic kāds no saimniekiem. Pieredze nav liela, rezultāti dažādi. Tādēļ nolēmām pārrunāt ar mākslīgo apsēklošanu saistītās praktiskās nianses, piesaistot šajā jomā speciālistu.
Atražošanas mērķis ir no govs iegūts teļš gadā. Lai to panāktu, saimniecībā nopietni jāizvērtē ar atražošanu saistītais pasākumu komplekss:
- ēdināšanas sistēma (min./vit. nodrošinājums; enerģijas/proteīna balanss; dzīvsvara stabilizēšana);
- turēšana (mikroklimats; guļvietas);
- pārraudzības datu uzskaite un veselības novērtējums;
- dzīvnieku meklēšanās noteikšana (govju novērošana, novērojumu fiksēšana, pareiza laika izvēle apsēklošanai);
- apsēklošanas procesa organizācija (pirms apsēklošanas – govs rektālā izmeklēšana; spermas atkausēšana pēc instrukcijas; pistoles temperatūra; prezervatīvo maisiņu izmantošana; pareiza apsēklošana).
Govs auglību būtiski ietekmē ēdināšana, tās kvalitāte pirms (2-3 nedēļas) un pēcatnešanās periodā mītņošana. Par tās pareizu izpildījumu, atbilstību attiecīgā perioda fizioloģiskajām prasībām var pārliecināties, novērtējot govju ķermeņa kondīciju, spurekļa pildījumu, mēslu konsistenci un kvalitāti. Agrīnajā pēcatnešanās periodā govs fizioloģiski nespēj uzņemt nepieciešamos barības sausnas kilogramus, kas nodrošina piena ražošanu un dzīvsvara atgūšanu, rezultātā dzīvniekam rodas enerģijas un proteīna deficīts. Mazināt šo deficītu var, pareizi organizējot ēdināšanu un turēšanu cietstāves periodā.
Glikozei kā enerģijas avotam ir noteicošā loma enerģijas deficīta mazināšanā. Pastiprinātu enerģijas un proteīna deficītu dzīvniekiem veicina:
- neatbilstoša ēdināšana pirmsatnešanās periodā;
- ēdināšanā izmantota nekvalitatīva, bojāta rupjā lopbarība;
- minerālvielu, vitamīnu deficīts, nepareiza to savstarpējā attiecība;
- turēšanas sistēma, kas rada stresu.
Enerģijas un citu uzturvielu deficīta rezultātā tiek traucēta ar atražošanu saistīto orgānu pilnvērtīga funkcionēšana, piemēram, olnīcu funkciju atjaunošanās traucējumi, nekvalitatīvu folikulu veidošanās, klusā meklēšanās.
Cietstāves sākuma periodā, samazinoties izēdināmajam spēkbarības daudzumam un pieaugot tilpumainās barības patēriņam, pakāpeniski samazinās spurekļa bārkstiņas. Atgriežot barības devā spēkbarību, bārkstiņas atkal sāk atjaunoties. Pakāpeniski palielinot spēkbarības izēdināšanu 2-3 nedēļas pirms atnešanās līdz 0,7% no govs dzīvmasas, bārkstiņu līmenis atjaunojas 3-4 nedēļu laikā. Nav ieteicams cietstāves periodā izēdināt barību ar paaugstinātu Ca un K saturu, kas atnešanās laikā var provocēt saslimšanu hipokalcēmiju un piena trieku. Salmu iekļaušana barības devā būs efektīvāka nekā siena. Nedrīkst izēdināt bojātu lopbarību. Barībai jābūt pieejamai nepārtraukti. Neatbilstošs barības nodrošinājums izmaina spurekļa vidi. Videi paskābinoties, iet bojā mikroorganismi, amonjaks, un citi produkti uzsūcas asinīs. Asinis paskābinās, nepilnvērtīgi tiek piesaistīts skābeklis, cieš visas šūnas, tai skaitā gļotādas, kas tālāk negatīvi ietekmē dzimumcikla hormonālo regulāciju un samazina govs auglību. Sāls izēdināšanu cietstāves laikā ieteicams ierobežot, lai neveidotos tesmeņa tūska. Minerālbarība jāizvēlas ar paaugstinātu P saturu, ieteicamā Ca un P attiecība ir 1:1. Vēlams pievērst uzmanību Mg saturam, kam nevajadzētu būt zemākam par 10%. Svarīga ir dzīvnieku ūdensapgāde, jo bez ūdens nav iespējama barības vielu uzsūkšanās, tāpat traucēta vielmaiņas blakusproduktu izvadīšana. Pieļautās kļūdas ēdināšanā turpmāk ietekmē bezgrūsnības (servisperioda – SP) perioda garumu, kas saimniecībai rada lielus zaudējumus (vidēji 3 eiro uz govi dienā, kas ir virs optimālā rādītāja 90 dienas. Piemēram, SP 150 dienas, 150-90=60x3=180 eiro zaudējumi uz 1 dzīvnieku gadā). Zaudētā nauda saimniekam nav taustāma, bet gan virtuāla, tāpēc bieži vien iemesli risinājumam izpaliek.
Milzīga nozīme ir govju komfortam atnešanās periodā. Ar komfortu saprot tīru, sausu, ērtu, labi ventilētu guļvietu; pietiekoši platu (80-90 cm) barības galda pieejamību; nepārtrauktu tīra ūdens nodrošinājumu, ja nepieciešams – savlaicīgu dzīvnieku ārstēšanas uzsākšanu. Jebkura šo faktoru neievērošana rada dzīvniekam stresu, kas būtiski ietekmē apaugļošanās procesa negatīvu iznākumu.
Rezultatīvai ganāmpulka atražošanai nepieciešama kompleksa pieeja, nodrošinot visu posmu precīzu izpildi. Jāsāk ar pārraudzības datu analīzi, regulāri, vairākas reizes dienā jānovēro govis un jānosaka meklēšanās pazīmes, tās jādiferencē, jānosaka vēlamais apsēklošanas laiks. Ja iespējams, izmēra glikozes un ketonvielu līmeni asinīs.
Piena pārraudzības datos viens no svarīgākajiem rādītājiem ir piena olbaltumvielu saturs, kas jāizvērtē pirms govs sēklošanas. Tas nedrīkst būt zemāks par 3% vismaz 2 pārraudzības pēc kārtas. Zemais olbaltums norāda uz enerģijas deficītu dzīvnieka organismā. Papildus var izmērīt glikozes un ketonvielu līmeni asinīs, kuriem attiecīgi jābūt virs 4 mmol/l un zem 0,7 mmol/l. Slaucamas govs apsēklošana ar pozitīvu rezultātu iespējama tad, ja govs sāk atgūt zaudēto dzīvsvaru pēc atnešanās. Ieteicamā ķermeņa kondīcija sēklošanai ir 3-3,5 punkti. Auglību negatīvi ietekmē gan paaugstināts somatisko šūnu skaits (sšs) pienā, gan arī klīniskie mastīta gadījumi. Tāpēc īpaša uzmanība jāpievērš tesmeņa veselības stāvoklim. SŠS virs 200 000 1 ml piena jau norāda uz tesmeņa veselības problēmām. Kritiski izvērtējot iepriekš minētos faktorus, var pieņemt lēmumu par govs apsēklošanu vai nesēklošanu.
Pieņemot lēmumu par dzīvnieka apsēklošanu, turpmāk jāveic atbilstošas procedūras: izmantojamais bioprodukts jāatkausē atbilstoši instrukcijā norādītajai informācijai. Ne mazāk svarīga sēklošanā ir lietotās pistoles temperatūras nodrošināšana, prezervatīvo maisiņu izmantošana un visbeidzot – pareiza apsēklošana.
Sekmīgu ganāmpulka atražošanu iespējams nodrošināt, precīzi izpildot iepriekš apskatītos nosacījumus.
Interešu grupas darbs notiek VLT pasākuma «Ilgtspējīgas lauksaimniecības ražošanas pilotprojekta īstenošana» ietvaros.
Ziedīte Bimšteine,
lopkopības konsultante
