Šogad piena lopkopībā nopietns pārbaudījumu gads. Lopbarības vākšanu Vidzemes pusē aizkavēja lielās lietavas, kas neļāva uzbraukt tehnikai uz lauka. Iekavējās rupjās lopbarības pirmā pļāvuma sagatavošana, kam sekoja zemākas kvalitātes rupjā lopbarība. Tad jūnijs un jūlijs sekoja ar lielu karstuma vilni 30–32 0C, kas radīja karstuma stresu.Tomēr interešu grupas dalībnieki veiksmīgi pārvarēja šīs problēmas un iegūtie rezultāti ir labi. Izslaukms ir kāpis salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu piecām saimniecībām. Kopumā visi ir cītīgi saimniekojuši, īpaši saimniecībā Nr. 2, kur 2019. gada sākumā slauca 7786 kg piena, 2020. gada nogalē 10 312 kg piena standartlaktācijā, bet 2021. gada nogalē saimniecībā izslaukums ir jau 11 217 kg. Viennozīmīgi, tas ir saimnieka rūpīgs darbs un ļoti daudz apsaimniekošanā ieliktu pūļu, neremdināma interese uzlabot ēdināšanu, komfortu un tiekties uz izvirzītā mērķa sasniegšanu. No šī piemēra iespējams mācīties, ka katram saimniekam ir jānosaka savi mazie un lielie mērķi, lai virzītos uz priekšu attīstībā. Tā ir cīņa ar sevi un ikdienas grūto darbu, rutīnu.
1. attēls. Izslaukumu salīdzinājums par 2020.2021. gadu
Analizējot piena kvalitāti, kopumā tā ir ļoti laba, somatiskās šūnas 1 ml piena robežās no 53–421 tūkst. Kopumā, visām saimniecībām piena kvalitāte laba un teicama, tas ir zem 200 tūkst., pat izcila tām, kam šūnas zem 100 tūkst.
2. att. Somatisko šūnu salīdzinājums par 2020./2021. gadu
3. attēls. Pirmpieņu atnešanās vecuma salīdzinājums 2020./2021. gadā
Visām saimniecībām, izņemot vienu – Nr. 7, ir izdevies samazināt pirmpieņu atnešanās vecumu, tātad saimnieki ir piestrādājuši pie telīšu izaudzēšanas. Veiktais ir nesis panākumus un būs lieliski izslaukumi, pirmpienēm atnesoties.
4. attēls. Servisa perioda salīdzinājums 2020./2021. gadā
Lielākoties visām saimniecībām ir izdevies samazināt servisa periodu, līdz ar to saimniekot ekonomiskāk. Servisa periods teicams ir no 90 līdz 110 dienām. Piecām saimniecībām šis periods ir ļoti labs. Vislabākais servisa periods jeb teicams šogad ir saimniecībai Nr. 2 – 103 dienas. Šādu rezultātu palīdz nodrošināt programmas un iespējas, ko nodrošina robots. Lai gan grupā ir trīs robotu saimniecības, bet tik labi rezultāti tomēr ir vienai saimniecībai, tas liek secināt, ka rezultāti ir atkarīgi no cilvēkiem un saimnieka izvirzītajiem mērķiem.
Iedvesmojoties citam no cita, interešu grupas dalībnieku prātos ienāk doma atvieglot smago darbu slaukšanu ar robota starpniecību. Dalībnieki nolēma apmeklēt saimniecību, kas uzstādījusi robotu vecā fermā riskējot, neievērojot konsultantu ieteiktos minimālos parametrus govju ejām, telpām.
Robotā govis tiek nosvērtas, tā iespējams sekot svara izmaiņām un palīdz izvērtēt ēdināšanu. Katrā slaukšanas reizē nosaka piena kvalitāti, somatiskās šūnas kopējā piena paraugā, katrā pupā elektrovadītspēju katrā slaukšanas reizē, tas palīdz ātri atklāt mastīta sākšanos. Robots nosaka asiņaino pienu un par to brīdina saimniekus, iekrāsojot dzīvnieku datus sarkanā krāsā, jaunpienu un slimo pienu novirza kannās. Piena atdeve 5 l minūtē ir ideāli, saimniecībā tā ir 3 l/min., kas ir ļoti labi. Arī robota apmeklējumu skaits saimniecībā ir ļoti labs – 3,5 reizes. Robota programmā ir uzstādīta norma, ka govs var doties slaukties ar 7–7,5 litriem. Govis ar 50 litru izslaukumu slaukties iet 6 reizes dienā, tās saimniecībā ir aktīvas un labi izmanto šo iespēju. Saimniecībā nav vārtu sistēmas, kas koriģētu govju kustību. Piedzenamās govis ir vien dažas, kuras iet ciet vai kurām sāp kāja.
Tā kā saimniecībā cietlaižot tiek lietoti injektori, tad jaunpiens tiek atdalīts vidēji 4,5 dienas. Pirmpienēm jaunpiens tiek atdalīts vidēji divas dienas, bet govīm no 4 līdz 5 dienām. Jaunpiena pēdējos gados nav daudz, vecajām govīm vidēji 6–8 litri, pirmpienēm 0–3 l maksimāli. Saimniecībā, ja teļš atnesas naktī, pirmpiens tiek noslaukts ar rokām, bet visu atlikušo laiku govis tiek slauktas robotā. Arī ārstētie dzīvnieki tiek slaukti robotā, netiek pārvietoti uz kādu citu novietni.
Sistēma sniedz datus par piena atdeves ātrumu. Šie rādītāji ir svarīgi, jo tas ietekmē to, cik govis varēs atrasties pie robota. Tāpat sistēma nosaka taukus, olbaltumu, laktozi, tikai no sākuma jāievada dati no pārraudzības lapām, un ik pa trīs mēnešiem informācija jāatjauno. Turpmāk programma pati aprēķina iepriekš minētos rādītājus. Varētu vēlēties, lai pārraudzības datus sistēmā varētu ievadīt elektroniski. Varbūt tuvā nākotnē tā vairs nebūs problēma.
Robota roka ir ļoti neatlaidīga un pacietīgi uzliek govīm slaukšanas stobriņus. Videokamera tiek nomazgāta pēc katras slaukšanas, bet, ja tā nosmērējas negaidīti, tad robots to nomazgā atkārtoti. Robota apkope ir vienkārša, divas reizes dienā nomaina piena filtrus, apskalo liekos netīrumus. Reizi mēnesī maina visas pupu gumijas, un to maiņa aizņem vidēji 10–15 minūtes. Robots dod ziņu uz telefonu, ja drīz beigsies ķīmija vai reaģenti šūnu testam, dezinfekcijas līdzeklis. Lely apkopes pakalpojumi, kad to nevar atlikt, tiek sniegti ātri un kvalitatīvi. Laika gaitā daudzas lietas salabot saimnieki iemācījušies paši, konsultējoties pa tālruni. Uzstādot robotu, ūdens patēriņš nepalielinājās salīdzinājumā ar iepriekšējo slaukšanas veidu piena vadā. Šogad uzstādot piena priekšdzesētāju, elektrības rēķins samazinājās par 200 EUR mēnesī.
Svarīgi, lai saimniekošana būtu ērta, piemēram, lai pienu nest teliņiem, nebūtu tālu, lai lopbarības torņi atrastos tuvu robotam, lai tuvu būtu piena dzesētājs un brīvi varētu piebraukt piena mašīna. Saimnieki visus konsultantu ieteikumus izvērtējuši un drosmīgi pieņēmuši savus lēmumus.
Ļoti svarīgi, lai kombinētās lopbarības iesūknēšana tornī ir mierīga, saudzīga, lai nesabojātu granulas un tās nepārvērstos putekļos. Ēdināšana ir vēl svarīgāka, lai govis dotos apmeklēt robotu, jo, ja barības deva uz barības galda ir ļoti laba, tad ievērojami samazinās robota apmeklējums. Lai to risinātu, saimnieki samazina spēkbarības daudzumu uz barības galda par 300–500 gramiem diennaktī, un apmeklējums atjaunojas.
Saimniece robotā izēdina šķidro enerģijas barību. To izēdina 50 dienas pēc atnešanās. Pirmās divas nedēļās izēdina pa 300 ml, bet vēlāk devu samazina līdz 200 ml. Šķidro enerģijas barību robotā saņem arī govis, ja tās ir saslimušas, izēdina vismaz 5–10 dienas.
Sākums, pārejot no piesietās turēšanas uz slaukšanu robotā, bija grūts periods, vismaz pirmās divas nedēļas, bet palīdzējusi doma, ka vēlāk būs vieglāk.
Roboti tika uzstādīti šaurā, vecā novietnē, kur govju eja ir vien 1,20 m. Pie robota ir brīvs uzgaidāmais laukums, vismaz 4 m. Svarīgi novietot ūdens dzirdni, lai tā būtu pieejama, iznākot no robota. Mēsli tiek tīrīti divas reizes dienā, stumjot ar nelielu traktoru. Guļvietas tiek kaisītas ar zāģu skaidām. Nākotnē saimniecība izbūvēs barības galdu gar fermas vienu no malām un papildinās guļvietu skaitu. Barība tiek sajaukta mikserī.
Pēc dalībnieku domām, interešu grupas tikšanās ir nepieciešamas zemniekiem, lai pilnveidotu un papildinātu zināšanas, lai mācītos cits no cita, kā arī gūtu jaunas idejas, saimniekojot savās saimniecībās.
Andra Seredina,
LLKC Cēsu biroja lopkopības konsultante
