Saimniekošanas efektivitāte bioloģiskās gaļas liellopu audzēšanas saimniecībās

Pēdējo gadu laikā saimniecību skaits, kas nodarbojas ar gaļas lopu audzēšanu, ir stabilizējies. Mazāk kļuvis arī to saimniecību, kas maina saimniekošanas nozari, likvidējot slaucamās govis un uzsākot gaļas šķirņu dzīvnieku audzēšanu. Gaļas lopkopībā ir daudz zemāka darbaspēka nepieciešamība kā piena lopkopībā, kas bieži vien nosaka saimnieka izvēli, izvēloties šo saimniekošanas nozari. Lielākā daļa gaļas šķirņu liellopu saimniecību strādā ar  bioloģiskās saimniekošanas metodēm. To nosaka gan augošie atbalsta maksājumi saimniecībām, kas strādā ar bioloģiskas saimniekošanas metodēm, pieaug pieprasījums pēc bioloģiskās lopkopības produkcijas (arī gaļas produktiem), un bioloģiskās lauksaimniecības sistēmā ražotiem produktiem ir arī augstāka realizācijas cena, kā arī tas, ka bioloģisku gaļas dzīvnieku ganāmpulku ir vienkāršāk nodrošināt ar pilnvērtīgu pašražotu lopbarību. Taču, palielinoties piedāvājumam, pieaug arī konkurence. Priekšrocības tirgū var gūt, ja tiek plānoti un izmantoti ražošanas resursi un līdzekļi. Savukārt resursu efektivitāte ir atkarīga no saimniecības rīcībā esošiem ražošanas līdzekļiem – zemes platības, materiāli tehniskā bāzes (lopu novietnes, tehnika, lopbarības glabātuves u. c.) un ganāmpulka sastāva.

Krāslavas novadā jau vairākus gadus darbojas Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra organizētā interešu grupa gaļas lopkopībā. Šajos gados dalībnieku pulciņš kļuvis lielāks, 2021. gadā iesaistot 8 saimniecību īpašniekus, kurus vieno vēlme, izmantojot citu saimniecību pieredzi, gūt jaunas idejas, kā arī, daloties ar savējām, darbu ar ganāmpulku padarīt efektīvāku. Šogad kā prioritāras izvirzījām tēmas par dzīvnieku augšanu un attīstību, teļu un govju veselību ietekmējošiem faktoriem, mītņošanu un gaļas pārstrādes iespējām savā saimniecībā, lai iegūtu augstāku pievienoto vērtību.

Laba ganāmpulka pārvaldīšana ir būtiskākais priekšnosacījums veiksmīgai saimniekošanai. Zīdītājgovju ganāmpulkā teļš ir vienīgais ieņēmumu un peļņas avots, un tam jāatrodas uzmanības centrā. Šim teļam ir jāpiedzimst dzīvam, jāuzaug veselam, jāuzrāda labu pieņemšanos svarā un, beigu beigās, jādod peļņu saimniecībai. Katras saimniecības mērķis ir iegūt katru gadu pa teļam no katras zīdītājgovs, un visus dzimušos teļus arī izaudzēt.

1. tabula

Atražošanas rādītāji IG saimniecībās 2021. gadā

Rezultāti rāda, ka, uzlabojot atražošanas rādītājus ganāmpulkā, lielākā daļā saimniecību iespējams samazināt zaudējumus, ko dod ālavu govju turēšana. Izdevumus ganāmpulka uzturēšanai var samazināt, vairāk rūpējoties par mazo teļu saglabāšanas.

Galvenie secinājumi IG diskusijās par ganāmpulka veselības uzturēšanu:

- jāseko, lai būtu optimāla govju kondīcija atnešanās laikā;

- lai dzemdības nebūtu smagas, nedrīkst lecināt teles, kuras nav izaugušas; bet pāraugušas teles bieži vien ir par treknu;

- ar dzemdību palīdzību nevajag steigties, bet nedrīkst arī sniegt to novēloti;

- pirmpiens ir dzīvības eliksīrs teļam, sasaldētam pirmpienam jābūt katra ganāmpulka īpašnieka saldētavā, tas būs palīgs kritiskā situācijā;

- vielmaiņas slimības jāidentificē laikus, novērojot dzīvnieku uzvedību un apetīti, jo guļošu govi piecelt praktiski nav iespējams;

- stingra uzskaite ļauj arī bioloģiskā saimniecībā izmantot konvencionālus līdzekļus un metodes dzīvnieku veselības uzturēšanai;

- profilakse vienmēr ir lētāka par ārstēšanu – laba lopbarība, rūpes par dzīvniekiem, savlaicīga problēmas identificēšana, veterinārārsts kā padomdevējs.

Neatkarīgi no tā, vai saimniecībā ir tīršķirnes vai gaļas šķirņu krustojuma lopi, jādomā par to, lai katra nākamā paaudze būtu labāka par iepriekšējo. Svarīgs ir darbs ģenētikas uzlabošanā  ganāmpulkā.  Atmaksājas izmantot labas kvalitātes vaislas bulli. Teiciens: „Bullis ir puse no ganāmpulka” joprojām ir spēkā. Ja 20 lopu ganāmpulkā ļoti kvalitatīva zīdītājgovs dod tikai 1/20 no visa ganāmpulka kopējiem ieņēmumiem un tātad arī saimnieciskā izdevīguma, tad kvalitatīvs bullis dod 50%. Šim jautājumam audzētājiem vajadzētu veltīt ļoti lielu rūpību. Savukārt, jo ģenētiski vērtīgāks ganāmpulks, jo lielākus  zaudējumus var radīt apsaimniekošanas kļūdas. Veicot dzīvnieku atlasi, jāvērtē arī dzīvnieku temperaments, kas ir būtisks, jābrāķē ne tikai ālavības vai dzīvnieka nepietiekamas  attīstības dēļ. Audzējamo telīšu bieža svēršana parāda ne tikai precīzus dzīvnieku augšanas un attīstības rādītājus, bet arī pieradina tos pie cilvēku klātbūtnes un apsaimniekošanas. Piezīmes un pieraksti par katru dzīvnieku ir ļoti būtiski, lai paaugstinātu ganāmpulka kvalitāti.

Lai varētu salīdzināt rādītājus, kas liecina par efektīvu vai neefektīvu saimniekošanu, tiek veikti pašizmaksas aprēķini IG saimniecībām. Tā 2020. gadā Krāslavas IG saimniecības strādājušas ar zaudējumiem. Zemniekus glābj ES un valsts atbalsta maksājumi. Vairākās saimniecībās veiktas ievērojamas investīcijas mītņu ierīkošanai un tehnikas iegādei – augstas pamatlīdzekļu amortizācijas izmaksas, tādēļ korekti būtu salīdzināt saimniecību bruto segumus (ieņēmumi -mainīgās izmaksas) uz zīdītājgovi un gaļas kg.

2. tabula

Ieņēmumi un izmaksas liellopu saimniecībās

Saimniecību ieņēmumi atkarīgi no realizācijas apjoma. Ja tas ir lielāks, tad arī ar salīdzinoši lielākām mainīgajām izmaksām saimniekam paliek lielāka ieņēmumu daļa uz 1 zīdītājgovi un gaļas kg. Lielākas mainīgās izmaksas ir saimniecībās, kuras iegādājušās vaislas dzīvniekus ganāmpulka kvalitātes uzlabošanai.

Kopumā, vērtējot IG saimniecības, tās attīstās. Ir lielāka sapratne par kvalitatīva vaislas materiāla izvēli, lielākā daļa saimniecību palielina ražošanas apjomu, veic investīcijas pamatlīdzekļu iegādē, rekonstruē lopu mītnes. Daudz jāstrādā un jāmācās, lai uzlabotu zālāju kvalitāti un ganību apsaimniekošanu. Savstarpēja viedokļu apmaiņa un pieredzes gūšana citam no cita veicina labas prakses ieviešanu un liek domāt par ražošanas efektivitātes celšanu.

Anda Leikuma,
LLKC Krāslavas biroja lopkopības speciāliste