Līdzīgi kā iepriekšējos gados, LLKC Valkas konsultāciju birojs 2021. gadā turpināja strādāt ar izveidoto interešu grupu gaļas lopkopībā, kur piedalās gan šķirnes, gan gaļas audzēju saimniecības. Darbs turpinājās ar astoņām saimniecībām, no kurām divas piedalās jau piekto gadu. Vēl arvien gaļas lopkopībā mērķis ir iegūt un realizēt veselīgu teļu no govs gadā. To ietekmē galvenokārt ģenētika, ēdināšanas un turēšanas apstākļi. Lai gan pēdējos gados sagādāt rupjo lopbarību nav bijusi problēma, saimnieki spējuši sagatavot sienu un skābbarību ar rezervi. Taču klimatiskie apstākļi ir atstājuši ietekmi uz tās kvalitāti.
Interešu grupas ietvaros tiekoties, esam vērtējuši atbilstošāko pļaušanas laiku, augu botānisko sastāvu un veģetācijas attīstības fāzi, to apsaimniekošanu pēc nopļaušanas. Visās grupas saimniecībās tiek izmantota rituļu gatavošanas tehnoloģija gan sienam, gan skābbarībai. Skābbarību vērtējot vizuāli, var spriest par tās sastāvu, piemaisījumiem, augu daļām. Lielākai daļai saimniecību barība netiek smalcināta rituļos. Lai noskaidrotu sagatavotās skābbarības kvalitāti, interešu grupas saimniecībās tika veiktas skābbarības analīzes, kuras sīkāk analizēja laboratorijā. Zinot analīžu rezultātus, būs iespējams sastādīt dzīvnieka fizioloģiskajam stāvoklim atbilstošu barības devu. Svarīgākās rupjo lopbarību raksturojošās ir kokšķiedras frakcijas: ADF un NDF, kas norāda uz tās sagremojamību un apēdamību. Ja šie rādītāji pārsniedz optimālo rādītāju, tad jārēķinās, ka dzīvnieki šādu lopbarību varēs apēst mazāk, līdz ar to dzīvnieks saņems mazāk barības vielu produkcijas ražošanai.
Barības devas sastādīšanai būs nepieciešams papildinājums ar citiem barības līdzekļiem, lai nodrošinātu dzīvnieku vajadzību pēc barības vielām. Tātad, jo sliktāki šie kokšķiedras rādītāji, jo mazāk dzīvnieks uzņem barības vielas no piedāvātās rupjās lopbarības. Būtiskākais no faktoriem rupjās lopbarības izvērtēšanā ir sausnas sagremojamības rādītājs, kam optimāli būtu jābūt 65-70%.
1. tabula
Skābbarības paraugu analīžu rezultāti
Interešu grupu saimniecībās ir dažādas kvalitātes skābbarība. Trīs paraugos sausna ir virs 40%, kas liecina par to, ka, gatavojot skābbarību, bija salīdzinoši augsta gaisa temperatūra. Darbaspēka trūkuma dēļ saimniecības nepaguva sagatavot nopļauto zaļmasu, nepieļaujot tās pārlieku lielu apžūšanu. Tā kā lielākā daļa saimnieku rituļus izbaro apaļajās barotavās vai uz barības galda, tas ļauj skābbarībai nesasalt.
Kopproteīna līmenis saimniecībās svārstās no 6,9 līdz 16,1%, kas ir liela starpība. Vislabākais rādītājs ir A saimniecībai, 16,1%, bet vidēji tas sasniedz 12%. Par vēlamu var uzskatīt zāles lopbarības paraugu ar 12–14%. Salīdzinoši zemākais kopproteīna saturs saistīts ar zelmeņa sastāvu ilggadīgajos zālājos vai kūdrainās augsnēs.
NDF, ADF – kokšķiedras rādītāji. Tiem palielinoties, barības vērtība samazinās. Atkarībā no zāles veģetācijas fāzes novākšanas laikā neitrāli skalotās kokšķiedras (NDF) daudzums skābbarības paraugos svārstījās robežās no 43,70 līdz 63,44%, bet skābi skalotās kokšķiedras (ADF) – no 27 līdz 39% sausnā. NEL (neto enerģija laktācijā) – enerģijas daudzums, ko govs no barības izmanto organisma uzturēšanai un piena ražošanai vai grūsnībai pēdējos mēnešos.
Koppelni – tas ir kopējais minerālu (minerālvielu) daudzums. Ja šis rādītājs pārsniedz 12% tad tas norāda uz zāles skābbarības piesārņojumu ar augsni. Grupas saimniecībām šajos paraugos iekļaujas optimālos rādītājos, izņemot B saimniecību, kam ir paaugstināts saturs.
Kalcija daudzums skābbarības paraugos arī svārstījās ļoti plašās robežās – no 0,4 līdz 1,39%, bet fosfora (P) – no 0,19 līdz 0,31% sausnā. Kalcijs sausnā līdz 1% robežai un augstāk sastopams zelmeņos ar tauriņziežu pārsvaru. Skābākās augsnēs kalcija lopbarībā ir mazāk. Kalcijs augos labāk uzkrājas saulainā un sausā laikā, savukārt fosfors pretēji – mitros laika apstākļos. Fosfora rādītājs būs atkarīgs no mēslojuma, augšņu auglīguma un skābuma. Kā zems vērtējams fosfora rādītājs, kas ir mazāks vai tuvs 0,2% sausnā.
Veicot barības analīzes, ir iespēja precīzāk kalkulēt barības vielu nodrošinājumu uz pamatotiem izmeklējumiem. Prieks redzēt saimniecības, kas ilgāk darbojas interešu grupā un vēlas izglītoties un kaut ko mainīt savā saimniekošanas sistēmā, gūt apstiprinājumu par iecerēto, un tajās ir vērojams progress attīstībā.
Interešu grupas darbība nodrošināta VLT pasākumā «Ilgtspējīgas lauksaimniecības ražošanas pilotprojekta īstenošana» 2021. gadā.
Daiga Baltiņa,
LLKC Valkas biroja lopkopības konsultant
