LLKC Preiļu birojs apkārtējiem piena lopkopības lauksaimniekiem sniedz iespēju piedalīties interešu grupā (turpmāk IG). Jau vairāku gadu garumā ar pieredzi savā starpā dalās astoņas dažāda lieluma piena lopkopības saimniecības.
Šajā interešu grupā jau trešo gadu tiek diskutēts par telīšu izaudzēšanu, lai uzlabotu nākamo slaucamo govju ražību. Pievērsāmies teļu aprūpei pēc dzimšanas, telīšu ēdināšanai ganību periodā, telīšu reproduktīvajiem rādītajiem, un noslēdzošajā tikšanās reizē analizējām, kā telīšu izaudzēšanu ietekmē kvalitatīva rupjā lopbarība.
Šī gada pirmajā tikšanās reizē diskutējām par teļu aprūpi pēc dzimšanas. 2022. gadā teļu krišana dzemdību procesā bija novērojama vidēji līdz 5% gadījumu, bet šogad tie ir līdz 2%. Pēdējā gada laikā ir novēroti retāki gadījumi, kad teļam ir bijusi nepareiza guļa un līdzīgas problēmas, līdz ar to situācija ir uzlabojusies. Pēc sekmīgām dzemdībām pēc iespējas ātrāk tikko dzimušajam teļam tiek nodrošināts pirmpiens. Pieredze rāda, ka uzreiz pirmajā reizē teļš daudz piena nespēj uzņemt, tāpēc tiek piekopta ēdināšana vairākās reizēs, dienā sasniedzot 9 l piena. Apsverot riskus, ka varētu arī neiegūt pirmpienu, 60% IG dalībnieki uzkrāj piena “bankas”, pirmpienu sasaldējot. Ja gadās vajadzība tās pielietot, tad pirmpienu vispirms uzsilda un tikai tad izēdina. Pārējās saimniecībās šāda prakse netiek piekopta, jo gadījumi, kad pirmpienu nevar iegūt, ir reti. Protams, arī netiek aizmirsts par rupjās barības nodrošinājumu teļiem no 2 nedēļu vecuma, lai veicinātu spurekļa attīstību.
Teļu labturībai arī ir būtiska nozīme. Aplūkojot saimniecībā esošo situāciju un to pārrunājot ar visiem dalībniekiem, tika secināts, ka tā tiek ievērota. Sprosti ir vismaz 1,5 m2 lieli, ja teļa dzīvmasa ir līdz 150 kg, kā arī ir labs nodrošinājums ar pakaišu materiālu. Tiek ievērota arī redeļu starpsiena, lai nodrošinātu teļu savstarpējo kontaktu. Interešu grupas saimniecībās visbiežāk izmantotais pakaišu materiāls ir salmi, dažreiz arī kūdra, izsverot, kas ir izdevīgāks. Liela nozīme ir arī minerālvielu nodrošinājumam, lai novērstu atsevišķu komponentu disbalansu. Parasti, kad teļiem novēro sprostu konstrukciju un citu neraksturīgu priekšmetu laizīšanu vai graušanu, tas liecina par minerālvielu trūkumu.
Otrajā tikšanās reizē dalībnieki dalījās pieredzē par telīšu ēdināšanu ganību periodā.
Vispirms noskaidrojām, cik mēnešus gadā teles atrodas ganībās Interešu grupas saimniecībās (skat. 1. attēlu).
1.attēls. Telīšu ganību cikls Interešu grupas saimniecībās
Telēm, atrodoties ganībās, ir svarīgi pievērst uzmanību ēdināšanas sabalansēšanai, lai sekmīgāk varētu sasniegt vēlamo dzīvmasu pirms apsēklošanas. Visās saimniecībās ir pieejama skābbarība, siens, spēkbarība, minerālvielas un, protams, ganību zāle. Tiek nodrošināta arī jaunlopu grupēšana dažādās vecuma grupās un tiek izēdināta atsevišķa barības deva. Jāņem vērā, ka telēm, kas jau tuvojas atbilstošam sēklošanas vecumam, svarīgi ir nodrošināt papildu enerģiju. To saimniecībās veic, izēdinot spēkbarību un kvalitatīvu rupjo lopbarību. Tādā veidā tiek sasniegta optimāla dzīvmasa, kas ir svarīgs faktors telīšu sekmīgai apsēklošanai.
Šogad ar rupjās lopbarības sagatavošanu sokas sliktāk nekā iepriekšējās sezonās. Tas skaidrojams ar laikapstākļiem. Pavasarī bija salnas, savukārt vasaras sākumā bija ilgstoši augsta ārējā gaisa temperatūra bez ievērojamām lietavām, kas būtiski ietekmēja zelmeņa attīstību. Diskusijas laikā secinājām, ka saimniecībās skābbarības un siena saražošanā ir nācies saskarties ar 40-50% mazāku ražu nekā iepriekš.
Noteicām arī ganību zāles ražību, kas bija 4-6 t/ha, kas nav teicams rādītājs. Zelmenis nespēja atjaunoties sakarā ar ilgstošo sausuma periodu. Saimniecībās dažbrīd nācās izēdināt lopbarību, kas bija sagatavota ziemas sezonai. Tas radīja risku, vai saimniecībās būs pietiekama lopbarības bāze ziemas periodā. Situācija uzlabojās tikai sezonas otrajā pusē, kad laikapstākļi jau kļuva labvēlīgāki, rezultātā varēja novērot zelmeņa ataugšanu.
Nākamajā reizē atkārtojām par teles vecuma ietekmi uz nākamās slaucamās govs produktivitāti. Vispirms svarīgi ir samazināt sēklošanas reižu skaitu, lai palielinātos rentabilitāte. Katra atkārtotā sēklošana atstāj iespaidu uz saimniecības ekonomisko segumu, radot izdevumus. Aplūkojot Interešu grupas saimniecību datus, vidējais sēklošanas reižu skaits tajās ir aptuveni 1,2 reizes, kas ir tuvu 1 reizei, uz ko būtu jātiecas. Pirmās sēklošanas vecums tiek izvēlēts ne tikai pēc faktiskā teles vecuma, bet arī pēc dzīvmasas, kurai būtu jābūt vismaz 380 kg.
Noslēdzošajā tikšanās reizē tika analizēta skābbarības kvalitāte (skat. 1. tabulu). Šogad rupjās lopbarības kvalitātei un dzīvnieku labturības prasībām tiek pievērsta vēl lielāka uzmanība, jo rupjās lopbarības analīzes un konkrētu dzīvnieku labturības pasākumu ievērošana ir nepieciešami atbalsta saņemšanai saimniecībās, kuras uz to ir pieteikušās.
1.tabula. Interešu grupas saimniecību skābbarības testēšanas rezultāti 2022. un 2023. gadā
Patlaban no laboratorijas ir saņemti analīžu rezultāti no 9 skābbarības paraugiem. Vidējais kopproteīna daudzums skābbarībā bija 14,4%. Sasniedzot tik augstu kopproteīna daudzumu, saimniecībās tiek piekopts labi atlasīts tauriņziežu un stiebrzāļu maisījums, no kura katru gadu tiek iegūta kvalitatīva skābbarība. Apskatot NDF un ADF rādītājus, secinājām, ka visās saimniecībās ir piestrādāts pie pareiza pļaušanas laika izvēles, kas kopumā ir rezultējies ar kvalitatīvu skābbarību. Sausnas sagremojamības rādītājs šogad bija vidēji 66,3%, kas ir labāks rezultāts nekā iepriekšējā gadā. Šāda skābbarība būs labāk un efektīvāk sagremojama, un barības devās būs jāiegulda mazāk finanšu proteīna un enerģijas nodrošināšanai. Salīdzinot ar iepriekšējo sezonu rezultātiem, šogad skābbarībā minerālvielu daudzums ir optimāls. Interešu grupas dalībnieki to nodrošina ar ievērotu pareizu augu maiņu, mēslošanu un zelmeņa kaļķošanu.
Izmantojot piena pašizmaksas kalkulatoru, ieguvām vidējo 1 kg piena pašizmaksas vērtību attiecībā pret tā iepirkšanas 1 kg cenu. Interešu grupas saimniecībās piena pašizmaksa ir no 0,44 EUR/kg līdz pat 0,50 EUR/kg bez PVN, kas ir gandrīz uz pusi vairāk nekā gadu iepriekš. Rezultāti katrai saimniecībai ir dažādi sakarā ar saimniecības lielumu, iepirkto barības līdzekļu daudzumu, kā arī algotā darbaspēka izmaksām.
Mairis Ormanis,
LLKC Preiļu KB lopkopības konsultants
