Mastīts, mastīta profilakse, piena kvalitāte un govju veselība ir jautājumi, kuri ik dienu aktuāli visiem, kas saistīti ar piena lopkopību.
Govīm pupu āda ekspluatācijas procesā iztur lielu slodzi. Iedarbojas gan mehāniski, ķīmiski, termiski, gan arī bioloģiski faktori, to skaitā dažādi mikrobi. Parasti šī iedarbība ir kompleksa, un ieteiktās profilakses programmas negarantē simtprocentīgus panākumus. Joprojām sastopamas kļūdas slaukšanas iekārtu ekspluatācijā. Visbiežāk – nenoregulēts vakuums. Paaugstināts vakuums traumē pupa gala slēdzējmuskuli. Nopietnākām traumām nelīdzēs pat veterinārārsts, tās sadziedēt varēs tikai cietstāves periodā. Biežāk vērojams ir pupa kanāla slēdzēju muskuļu īslaicīgs atslābums, parēze. Nepilnīgi noslēgtais pupa kanāls atvieglo infekcijas iekļūšanu piena dziedzerī un rada tā iekaisumu. Turklāt pēc slaukšanas caur tādu vaļēju pupa galu kādu laiciņu turpinās izdalīties nedaudz piena un notraipīs pupa galus. Ja tāda govs tūlīt dodas uz stāvvietu, noguļas un notraipa pupus vēl ar mēsliem, uz tiem rodas izcili laba barotne un vide baktēriju attīstībai. Govs mēsli (fēces) normāli satur apmēram 10 000 Esch. Coli 1 gramā. Pēc mūsu pētījumiem, baktēriju skaits govs mēslos var sasniegt pat 10 miljonus/gramā.
Pamatā tie ir koli, no kuriem tikai daļa būs nosacīti nekaitīgi. Mēslos ir vēl arī citi mikrobi, kas var kaitēt tesmeņa audiem, izraisīt asu kairinājumu, somatisko šūnu skaita pieaugumu pienā un pat akūtu mastītu. Vēlams izslauktām govīm pēc slaukšanas padod svaigu barību, lai govis aizkavētos, pupi paspētu apžūt un to atveres noslēgties. Šodien govju slaukšanai aparatūra ir pilnveidota, bet kļūdas “slaucēju faktora” dēļ nav izslēgtas. Slaucot pienācīgi neatrietinātu, slaukšanai nesagatavotu govi (“pa tukšo”) un arī nenoregulēts vakuums var būt cēlonis sabiezējumiem un tulznām pupu galos. Pazemināts vakuums var izraisīt ne tikai aparāta nokrišanu, bet arī “slapjo” slaukšanu, kad starp pupu un stobriņa gumiju iekļūst piens un notraipa pupa ādu.
Pētījumi pierāda, ka perfekta govju slaukšanas tehnoloģija, higiēnas ieteikumu ievērošana un rūpīga kopšana samazina tesmeņa saslimšanas gadījumus vismaz par 50% un ievērojami uzlabo piena kvalitāti. Pirms slaukšanas pupu dezinfekcija galvenokārt samazina piena bakteriālo piesārņojumu. Ja dažas govis slimo ar strutojošiem tesmeņa, dzemdes un citiem iekaisumiem un ganāmpulkā cirkulē patogena mastītu mikroflora – stafilokoki, streptokoki, gramnegatīvie mikrobi u. c., tad higiēnas pasākumos vadošā loma ir tesmeņa un pupu ādas dezinfekcijai tūlīt pēc slaukšanas. Tā kavē vides mikrobu iekļūšanu tesmenī caur pupa atveri un kanālu un samazina infekcijas cirkulāciju ganāmpulkā. Jebkurā gadījumā sekmes nodrošinās inventāra kopšana un dezinfekcija un veterinārā speciālista norādījumu izpilde.
Ja ganāmpulkā mastīta draudi nav lieli, atsevišķi saslimuši dzīvnieki tiek izolēti un sekmīgi ārstēti, tad labos zoohigēniskos apstākļos pirms slaukšanas praktizē pupu apmazgāšanu un noslaucīšanu ar sausu vienreizlietojamu salveti. Pētījumi pierāda, ka šādi var ievērojami samazināt mikrobu skaitu uz pupiem un iegūtajā pienā. Ja piena bakteriālais piesārņojums tomēr rada problēmas, pupi pirms slaukšanas jānotīra ar vieglu dezinficējošu šķīdumu. Pēc slaukšanas visos gadījumos ir jāapkopj tesmenis un pupu gali. Izmanto dezinficējošus šķīdumus, kā rezultātā samazina infekcijas apriti ganāmpulkā, somatisko šūnu skaitu koppienā (SŠS) un saslimstību ar mastītu. Rūpes par tesmeņa, sevišķi pupu ādas veselību vienmēr atmaksājas. Āda ir barjera, kuru viegli var bojāt agresīvi mehāniski, termiski un sevišķi bioloģiski faktori.
Saslimšanai ar mastītu liela nozīme ir dzīvnieka organisma imunitātei. Pārsvarā tā pazeminās īsi pirms un pēc atnešanās, respektīvi, piena sekrēcijas atjaunošanās un intensīva kāpinājuma laikā, kad vielu maiņas slimības govis skar visbiežāk. Tātad šajos periodos inficēšanās un saslimšanas risks ir visaugstākais.
Slaukšanas laikā ir jāizvairās no jebkāda veida stresa situācijām, kas būtiski samazina izslauktā piena daudzumu un paildzina slaukšanas laiku. Ilgāks slaukšanas laiks negatīvi ietekmē tesmeņa veselības stāvokli, palielinot somatisko šūnu skaitu pienā. Pareizi ieslauktam dzīvniekam (pirmās 4 slaukšanas reizes pēc atnešanās klīniski veselus dzīvniekus slauc 3–4 minūtes), un pareizi atrietinātam dzīvniekam (pirmajās 2 slaukšanas minūtēs ir jādot vismaz 6 kg piena) slaukšanas ilgumam nevajadzētu pārsniegt 5–6 minūtes. Tādiem dzīvniekiem vidēji par 2–3 minūtēm samazinās slaukšanas laiks un par 15% palielinās izslauktā piena daudzums. Lai samazinātu piena bakterioloģisko piesārņojumu un somatisko šūnu skaitu pienā, katrai saimniecībai atkarībā no tās lieluma un iekārtu specifikas ir jābūt izstrādātam pirmsslaukšanas standarta operāciju plānām.
Profilakse un ārstēšana atkarīga no ganāmpulkā dominējošiem ierosinātājiem:
- Ierosinātāja laboratoriska noteikšana un AMR (antimikrobiālās rezistences) pārbaude vismaz 10% govju visa gada garumā,
- Cietlaišanas terapija atkarībā no laboratoriskās testēšanas rezultātiem,
- Mainoties dominējošam ierosinātājam, jāpārskata visu profilakses pasākumu efektivitāte.
Pašlaik Eiropā tiek izstrādāta antibiotiku lietošanas regula, kas liks nopietnāk attiekties pret antibiotiku lietošanu dzīvniekiem.
Lai uz laboratoriju nosūtītu piena paraugu un tam būtu lielāka ticamība, strikti jāievēro piena parauga noņemšanas tehnika:
- Jānoslauka tesmenis un pupi, jānoslauc pirmās piena strūklas.
• Jānotīra un jānodezinficē pupu gali.
• Kamēr nožūst pupu gali, uz sterila stobriņa uzrakstiet govs numuru, ceturkšņa apzīmējumu un parauga noņemšanas datumu.
• Nākamās 2–3 piena strūklas neslauciet stobriņā.
• Turot stobriņu maksimāli horizontālā stāvoklī, lai tajā neiebirtu netīrumi, ieslauciet stobriņā pienu (apmēram ¾ no stobriņa tilpuma). Piena paraugu ņem no katra pupa atsevišķā stobriņā.
• Aizveriet stobriņu un ielieciet ledusskapī (~4 °C). Uzglabāšanas laiks nevar būt ilgāks par 24 stundām, ja to nevar nodrošināt tad piena paraugu sasaldē.
Anita Miltiņa,
LLKC Daugavpils konsultāciju biroja lopkopības speciāliste
