LLKC Bauskas konsultāciju birojs 2021. gadā interešu grupā (IG) apvienoja gaļas liellopu audzētāju saimniecības. Pirmajā grupas darbības gadā apskatītas un izanalizētas vairākas IG dalībniekiem interesējošas un aktuālas tēmas, kā galveno izvirzot ,,Kvalitatīva rupjā lopbarība, ganāmpulka veselība un produktivitāte.”
Pēc Lauksaimniecības datu centra (LDC) informācijas datu bāzes, var redzēt, ka uz 2021. gada 1. jūliju ir reģistrētas 62 718 zīdītājgovis, bet uz 2020. gada 1. jūliju zīdītājgovju skaits bija 66 677. Tas parāda tendenci kvalitatīvai nozares izaugsmei, atstājot saimniecībā tikai labākās zīdītājgovis. Saimniecību skaits, kas nodarbojas ar gaļas liellopu audzēšanu, samazinās, bet kvalitatīvie rādītāji saimniecībās paaugstinās. Par to liecina IG saimniecībās saglabāto teļu skaits, kas 2021. gadā sasniedzis 100% .
Liela nozīme gaļas liellopu audzēšanā ir zālāju ierīkošanai ganībām un kvalitatīvas lopbarības ieguvei. Tāpēc noteicošais rādītājs labu zālāju ierīkošanai ir botāniskais sastāvs, iekļaujot maisījumā vairāk tauriņziežu kā proteīna avotu.
Tajās saimniecībās, kur saimnieki regulāri veic zālāju atjaunošanu, kas nav lēts pasākums, un strādā pie ganību plānošanas, ierīkošanas un apsaimniekošanas, ir sasniegti pietiekoši augsti un labi rādītāji.
Ganāmpulkam tiek nodrošināta zīdītājgovju ēdināšanā tik nozīmīgā augsvērtīgā ganību zāle. Šajās saimniecībās zīdītājgovis ir labi paēdušas un spēj saražot augstvērtīgu pienu, tā nodrošinot teļus ar labas kvalitātes barību (pienu) un iegūstot teicamus piesvarus.
1. tabula
Zīdītājgovju pēcnācēju dzīvmasas rādītāji
IG dalībnieki secināja:
1. Labu ganību zelmeni var iegūt un saglabāt, tās savlaicīgi atjaunojot, ierīkojot un uzturot labā kvalitāte visu ganību periodu.
2. Labs pasākums ir ganības atjaunot, tās piesējot pēc iespējas agri pavasarī.
Lai zālāji būtu labas kvalitātes, tos piesēj ar precīzās izsējas sējmašīnu, kurai iespējams regulēt vajadzīgo izsējas normu kg/ha. Sēklas materiālu izvēlas pie Latvijas sēklaudzētājiem. Parasti tās ir stiebrzāles un tauriņzieži (viengadīgā, daudzgadīgā airene, āboliņi – sarkanais, baltais), katru gadu tas var mainīties pēc vajadzības.
3. Ecējot un izlīdzinot kurmju rakumus, var panākt zālāja virskārtas uzirdināšanu – aerāciju, kas nodrošina skābekļa piekļuvi augiem, tā veicinot to augšanu.
4. Nozīmīgs process ganību apsaimniekošanā ir porciju ganīšana, kad ganību platība tiek sadalīta porcijās, un dzīvnieki, noēdot vienu porciju, tiek pārdzīti nākamajā aplokā, tā nodrošinot efektīvu zālāju apganīšanu.
Interešu grupas saimniecības aploku lielums ganīšanai vidēji sastāda no 12 līdz 20 ha. Šīs platības tiek sadalītas tā, lai nodrošinātu 0,3–0,5 ha uz vienu zīdītājgovi, uzturoties aplokā ne ilgāk kā vienu nedēļu.
5. Savlaicīgi ir jāieplāno zālāji tā, lai ganīšanai tiktu izmantoti tai paredzētie zālāji, bet zāles lopbarības ieguvei citi, tas nodrošinātu iespēju iegūt augstas kvalitātes skābbarību un sienu pat līdz trijiem pļāvumiem sezonā.
6. Novērtējot sētos zālājus un ganību kvalitāti, bija redzams, ka dažos zālājos bija sastopami sārņaugi – vībotnes, suņustobri, zirgskābenes, bet tauriņziežu un vērtīgo stiebrzāļu īpatsvars nebija liels.
Ražību noteicām praktiski, laukā iemērot 1 m2 lielu zāles laukumu. Zāli laukumā nogriež 5–7 cm augstumā, pēc tam iegūto zaļmasu nosver un pareizina ar koeficientu 10, lai iegūtu zāles masu no hektāra. Šāda veida paraugus no lauka ņem 3–5 vietās, lai katrs paraugs veidotos pēc iespējas viendabīgs. Šis praktiskais piemērs IG dalībniekiem parādīja, kā katrs saimnieks savā saimniecībā var novērtēt zālāju ražību, kas savukārt dod iespēju prognozēt lopbarības daudzumu no katra zālāju lauka.
Piem. 350+470+502=1322x10=5840x7 ha=40,9 t no platības kopā. Pieņemot, ka līdzīga zāles kvalitāte ir arī parējos zālāju laukos, ar labas kvalitātes lopbarību ganāmpulks tiks nodrošināts visu ziemošanas periodu.
Tas ir labs rādītājs zīdītājgovju augstai dzīvmasas kondīcijai, labai grūsnības norisei, pietiekošam piena daudzumam pēc atnešanās, kā arī veselīgu teļu dzimšanu, nodrošinot tos ar augstas kvalitātes pienu.
Viens no secinājumiem, kas izkristalizējās IG darbības pirmajā gadā, ir nepieciešamība pēc augšņu izpētes un analīzes, lai būtu skaidrība, ko katrā laukā sēt un kas būtu jāuzlabo, lai iegūtu labus un kvalitatīvus zālājus, tā ietaupot ieguldījumus, kas būtu nepieciešami zālāju ierīkošanā.
Ja zinām, ka šajā saimniecībā ir 50 zīdītājmātes, no kurām iegūti 40 teļi, tas ir 80% no plānotās teļu ieguves, kur mērķis iegūt 95–100% saglabātus teļus gadā.
Zālāju ražība un zāles kvalitāte ganāmpulkam nodrošina pietiekoši labas kvalitātes zāles lopbarību. Tātad ir jāmeklē citi cēloņi, kāpēc teļu ieguve ir 80%.
Šajā konkrētajā gadījumā tā ir vaislinieka iziešana no ierindas veselības problēmu dēļ.
Tādēļ IG dalībniekiem bija vēl viens svarīgs jautājums, kas visās četrās saimniecībās ir aktuāls un nozīmīgs. Tas ir: vaislinieku pareiza izvēle un izmantošana ganāmpulkā.
Jaunās zīdītājgovis ir noteicošais faktors, pēc kura jāvadās, izraugoties lecināšanai piemērotu vaislinieku. Bieži vien jaunās zīdītājgovis ir aplecinātas ar nepiemērotu vaislinieku, kā rezultātā rodas atnešanās problēmas, jo teļi ir pārāk lieli. Ir gadījumi, kad tiek zaudēts teļš un arī pati māte.
Otrs, ne mazāk svarīgs moments, ir vaislinieka-buļļa kāju veselība.
Vienā no IG dalībnieku ganāmpulkiem bullis bija satraumējis kāju, un rezultāts nebija iepriecinošs. Grūsnas bija tikai tās zīdītājgovis, kuras bija apgājušās, pirms bullis satraumējās, pārējās bija ālavas.
2. tabula
Zīdītājgovju produktivitātes rādītāji
Buļļa maiņa ir dārgs process, un ne vienmēr dod gaidītos rezultātus. Tādēļ tā izvēle ir ļoti nozīmīga katram saimniekam.Secinājums: vienmēr jāraugās, lai vaislinieka kājas būtu veselas, un, ja nespējam sniegt medicīnisko palīdzību un stāvokli uzlabot, jāpieņem lēmums mainīt bulli, lai govis nepaliktu ālavas.
IG dalībnieki aizbrauca pieredzes apmaiņā uz saimniecību, kura nodarbojas ar augstvērtīga vaislas materiāla audzēšanu tirdzniecībai. Divu IG saimniecību īpašnieki izvēlējās savas saimniecības ganāmpulkam jaunus buļļus.
Izanalizējot 2021. gada gaļas liellopu IG darbību Bauskas novadā un to, kādi jautājumi tika risināti, pārrunāti, un cik aktīvi bija paši dalībnieki, varam secināt, ka tas ir lietderīgs, visiem vajadzīgs pasākums. Kopīgās darbošanās laikā grupa ir saliedējusies un dalībnieku starpā valda uzticēšanās.
Anita Vismane,
LLKC Bauskas biroja lopkopības konsultante
