Lai skaidrotu virzību uz Zaļo kursu, lauksaimnieku iespējām pārmaiņu laikā un spējām pielāgoties un attīstīties, aicinām piedalīties ekonomikas konferencē “Zaļā kursa ietekme uz lauksaimniecības ekonomiku”, ko rīko Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC).
Jau vairākus gadus LLKC augkopības konsultanti zemniekiem sastāda kultūraugu mēslošanas plānus. Pašreizējās minerālmēslojuma cenas ir liels izaicinājums zemniekiem, tāpēc jo īpaši ir jādomā un jārēķina to, kā mēslot, ar ko mēslot un cik izmaksās augu pabarošana nākamajā sezonā. Minerālmēslu cenas sadārdzinājums ir par 119% lielāks, salīdzinot ar cenām pagājušā gadā šajā pašā periodā. Ja kāds aizbildinās ar augstajām graudu iepirkumu cenām, tad, salīdzinot pagājušā gada novembra cenas un cenas tagad, pēc kurām varam fiksēt nākamās sezonas ražu, pieaugums ir tikai 26%.
Informatīvā izdevuma “Lauku Lapa” novembra numurā saruna ar LLKC valdes priekšsēdētāju Mārtiņu Cimermani par to, kā ārkārtējā situācija valstī ietekmē lauksaimniekus un arī viņu padomdevējus – konsultantus.
Grāmatvedības sadaļā skaidroti jaunie Ministru kabineta noteikumi par kases operāciju uzskaiti.
Lai arī ekonomikas prognozētāji sola strauju iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi nākamajā un arī aiznākamajā gadā Latvijā un arī ES kopumā, bažas raisa vēl straujākās resursu izmaksas, kas būtiski ietekmēs lauksaimniecības sektoru.
Madonas novadā kopskaitā ir 273 saimniecības, kuras 2021. gadā uz bioloģisko maksājumu ir pieteikušas 24 164,96 ha lauksaimniecības zemes. Izvēli par bioloģisko saimniekošanu ir ietekmējis gan Vidzemes augstienes reljefs, gan saimnieku spēja radīt izcilus produktus. Tāpat ir liels mazo un vidējo saimniecību īpatsvars. Madonas puses bioloģiskie zemnieki, saimnieki ar mazām un vidējām saimniecībām ir bažīgi par to, kādas atbalsta iespējas būs pēc 2023. gada, jo īpaši, kādi būs platībmaksājumi jeb atbalsta pasākumi vides un klimata mērķu īstenošanai.
Informatīvā izdevuma “Lauku Lapa” oktobra numurā plašs atskats uz LLKC organizētā pasākuma “Novada Garša” fināla norisi Rīgā, Hanzas peronā.
Informējam par to, ka LLKC sagatavojis jaunu Tehnikas izmaksu aprēķinu rīku, kas saimniekiem ļaus noskaidrot, cik patiesībā izmaksā tehnikas izmantošana saimniecībā, kā arī modelēt situāciju jaunas tehnikas iegādei un optimizēt esošās tehnikas izmantošanu.
Grāmatvedības sadaļā informācija par izmaiņām paziņojumos par fiziskajām personām izmantotajām summām, sākot no 2022. gada.
Pandēmijas laiks daļai lauksaimnieku ir bijis attīstības laiks, tā liecina Attīstības finanšu institūcijas ALTUM programmu dati. Visās lauksaimniekiem pieejamajās aizdevumu programmās ir vērojams ievērojams pieaugums pēdējo divu gadu laikā.
Saruna ar “Swedbank” galveno ekonomisti LĪVU ZORGENFREIJU un bankas lauksaimniecības ekspertu RAIMONDU MILTIŅU.
Lai plānotu saimniecību izdevumus, iegādājoties dažādas tehnikas vienības, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Inženiertehniskā nodaļa piedāvā izmaksu aprēķiniem izmantot jaunu Tehnikas izmaksu aprēķinu rīku.
Tehnikas izmaksu aprēķina rīks paredzēts, lai noskaidrotu, cik patiesībā izmaksā tehnikas izmantošana saimniecībā. To iespējams pielietot, lai modelētu situāciju jaunas tehnikas iegādei, kā arī optimizētu jau esošās tehnikas izmantošanu.
Ekonomista ANDRA MIGLAVA eseja par cilvēci, tās pārtikas sistēmām un arī – par mājvietas Zemes nākotni.
Cilvēce un tās dzīvesstils
Cilvēce, īpaši pēdējo 2 gadsimtu laikā, kopumā uzvedas kā vīna rauga sēnīšu kolonija vīna suslas kublā – siltumu un barību kāds (daba) ir iedevis, un mums kā cilvēcei atliek rīt, čurāt, seksot un vairoties, un vispār – patērēt dzīvi. Un mēs to darām, un darām tā, it kā dotais resurss un ideālā dzīves temperatūra varētu būt pieejami bezgalīgi.
