Diskusija par KLP Madonā

Madonas novadā kopskaitā ir 273 saimniecības, kuras 2021. gadā uz bioloģisko maksājumu ir pieteikušas 24 164,96 ha lauksaimniecības zemes. Izvēli par bioloģisko saimniekošanu ir ietekmējis  gan Vidzemes augstienes reljefs, gan saimnieku spēja radīt izcilus produktus. Tāpat ir liels mazo un vidējo saimniecību īpatsvars. Madonas puses bioloģiskie zemnieki, saimnieki ar mazām un vidējām saimniecībām ir bažīgi par to, kādas atbalsta iespējas būs pēc 2023. gada, jo īpaši, kādi būs platībmaksājumi jeb atbalsta pasākumi vides un klimata mērķu īstenošanai. Izprotot, ka patlaban notiek aktīvs darbs ministrijā pie nosacījumiem nākamajam plānošanas periodam, Madonas zemnieki sadarbībā ar Madonas LLKC biroju septembrī aicināja Zemkopības ministra biroja vadītāju Jāni Eglīti uz tikšanos. Vizītes laikā tika apmeklētas trīs saimniecības un noslēgumā notika diskusija ar zemniekiem.

Izvērtējot  atbalsta pasākumus vides un klimata mērķu īstenošanai saimniecības līmenī un veicot aprēķinus pēc ZM izstrādātā kalkulatora, kurā ir iekļautas EKO-shēmas un agrovides maksājumi, var secināt, ka atbalsta maksājumi pēc 2023. gada samazināsies bioloģiskām saimniecībām, kuras nodarbojās ar gaļas liellopu, aitu un kazu audzēšanu.

Tiekoties ar Madonas novada pašvaldību, tika pārrunāts lauksaimniecības nozīmīgums novadā, vietējo produktu īpatsvars iepirkumos, problēmas, ar ko ikdienā saskaras lauku uzņēmēji lauku teritorijā.

Apmeklējot saimniecību z/s “Kalna Rubeņi”, saimnieks Rūdolfs Medenis pastāstīja par savu pieredzi, kā, pārņemot vecāku saimniecību, uzsācis saimniekot. Bioloģiskā saimniecība nodarbojas ar graudkopību un nobarojamo liellopu audzēšanu. Apsaimniekoti tiek vairāk nekā 340 ha lauksaimniecības zemes, ir liels bioloģiski vērtīgo zālāju īpatsvars. Saimniecībā izveidots ganāmpulks ar 94 Herefordas šķirnes lopiem, tai skaitā 46 zīdītājgovīm. Platībmaksājumi tika izmatoti saimniecības attīstībā, tie ir bijuši kā labs atbalsta punkts, lai saimniecība varētu paplašināties un startēt modernizācijas pasākumos. Tiek realizēts LEADER projekts pievienotās vērtības radīšanai, tiks veikta pārstrāde bioloģiskajai gaļai. Pēc 2023. gada, pēc esošā piedāvājuma, atbalsta maksājumiem paredzams 23% samazinājums.

Z/s “Līvi” saimnieks Raimonds Melderis dalījās ar savu pieredzes stāstu. Bioloģiskā saimniecība nodarbojas ar kazu audzēšanu. Apsaimnieko ap 160 ha lauksaimniecības zemes, ir  340 kazu liels ganāmpulks. Viss saimniecībā saražotais piens tiek pārstrādāts savā pārstrādes cehā un realizēts, t. sk. lielajās  veikalu ķēdēs. Ņemot vērā, ka saimniecība realizē savu saražoto produktu ar augstu pievienoto vērtību, ieņēmumi no pārstrādes ir galvenais ieņēmumu avots. Vienlaikus platībmaksājumi tiek ieguldīti saimniecības modernizācijā. Pēc 2023. gada, pēc esošā piedāvājuma, atbalsta maksājumiem paredzams 21% samazinājums.

Tiekoties ar SIA “3 D Development” (bioloģiskā aitkopības saimniecība, šķirne – Vācijas merino vietējā, apsaimnieko ap 200 ha zemes un 450 aitu ganāmpulku) īpašnieku Dmitriju Bortņikovu, tiek pārrunāta bioloģiskās lauksaimniecības perspektīva.  Pēc 2023. gada, pēc esošā piedāvājuma, atbalsta maksājumiem paredzams samazinājums.

Noslēgumā diskusijā ar bioloģiskajiem, mazajiem un vidējiem zemniekiem. Galvenās atziņas pēc diskusijas:

1. Pašreizējais piedāvājums rada risku, ka bioloģiskie saimnieki varētu izvērtēt pāreju uz intensīvāku ražošanu. Līdz ar to tiek apdraudēta Zaļā kursa mērķa sasniegšana 2027. gadā – palielināt bioloģiski sertificētas platības par 20% un palielināt saražoto bioloģisko produkciju. Ja atbalsta maksājumi nekompensē ekstensīvās ražošanas rezultātā mazākas ražas vai mazāku dzīvmasas pieaugumu, tad saimniekiem nebūs motivācija turpināt saimniekot, ievērojot bioloģiskās metodes.
2. Jāparedz lielāks maksājums par zālāju platībām, pie nosacījuma, ka tiek nodrošināts lopu blīvums. Saimniecībām, kuras reģiona īpatnību dēļ (kalnaina reljefa un augsnes auglības dēļ) ir izvēlējušās gaļas liellopu, kazu vai aitu audzēšanu, ir neiespējami pārorientēties uz cita veida nozari, tādēļ ir būtiski, lai platībmaksājumi nesamazinās šīm nozarēm. 
3. Atkārtoti jāizvērtē EKO shēmas un agrovides pasākumi. Patlaban piedāvājumā ir iekļauti pasākumi, kas palīdzētu ieviest jaunas prakses saimniecībās, tiks sniegts atbalsts konvencionālajām graudu saimniecībām, bet netiek sniegts atbalsts tām saimniecībām, kuras jau ir ieviesušas videi  draudzīgus un saudzējošus pasākumus. Netiek sniegs atbilstošs atbalsts bioloģiskajām saimniecībām, lai turpinātu īstenot videi draudzīgu saimniekošanu.
4. Tiem saimniekiem, kuri piesakās uz bioloģiskiem maksājumiem, bet neievēro atbilstošu agrotehniku vai neiegūst ražu, paredzēt stingāku kontroli no LAD un lielākus sodus. Nav pieņemami, ka esošajiem, aktīviem bioloģiskiem lauksaimniekiem tiek grauta reputācija negodprātīgu saimnieku dēļ.
5. Jāpārskata nosacījumi, kā zemnieki var ierobežot ražas postījumus, ko izraisa meža zvēri un gājputni. Vilki rada lielus postījumus Vidzemes puses saimniecībās. Būtu jānosaka medīšanas kvotas pa reģioniem, ne visai Latvijai kopumā.
6. Jānodrošina pakalpojuma pieejamība lauku teritorijā. VTUA plāno savus pakalpojumus optimizēt – samazināt Vidzemes reģiona nodaļas pieņemšanas punktus, t. sk. Madonā. Lūdzam saglabāt esošo pakalpojumu pieejamību un cenu par pakalpojumu.
7. Madonas novadā būtu jāpārskata Kūjas dabas rezervāta noteiktā aizsargjosla, lai neradītu papildu apgrūtinājumus ražojošajiem, aktīvajiem lauksaimniekiem. 
8. Jāturpina darbs pie zaļajiem iepirkumiem, lai pēc iespējas vairāk vietējo zemnieku produktu nonāktu skolēnu pusdienu porcijās.

Lai Latvijas stratēģiskie uzstādījumi KLP īstenošanā pēc 2023. gada tiktu īstenoti līdzsvaroti, ņemot vērā nozaru, saimniekošanas metožu un reģiona īpatnības, aicināt ZM pārskatīt plānotos  atbalsta pasākumus vides un klimata mērķu īstenošanai.

Aija Vīgnere,
LLKC Madonas biroja vadītāja