Likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 29. oktobrī izdarītie grozījumi papildina likuma 9. pantu (kas nosaka ar IIN neapliekamos ienākumus) ar jaunu pozīciju – ar brīvprātīgā darba veikšanu saistīto personificēto izdevumu kompensācijas, kuras brīvprātīgā darba veicējam atbilstoši brīvprātīgā darba līguma noteikumiem sedz brīvprātīgā darba organizētāji. Ir arī precizēts šo kompensāciju uzskaitījums:
Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka neaktīviem saimnieciskās darbības veicējiem, kuru aprēķinātais iedzīvotāju ienākuma nodoklis no 2015. gada saimnieciskās darbības ienākuma ir mazāks nekā 50 eiro, 2016. gadā būs pienākums samaksāt minimālo nodokli 50 eiro apmērā.
Tādēļ, lai izvairītos no liekiem izdevumiem nodokļu nomaksas jomā, VID aicina saimnieciskās darbības veicējus, kuri vēl nav informējuši VID par savas saimnieciskās darbības izbeigšanu, paziņot par to līdz 2015. gada beigām.
Ministru kabineta 24.11.2015. noteikumi Nr. 656 “Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu”, kas publicēti 26. novembrī, nosaka minimālās algas apmēru 2016. gadā.
Minimālā mēnešalga ir noteikta 370 eiro apmērā (šogad – 360 eiro).
Būtiskas izmaiņas ir saistībā ar minimālās stundas likmes apmēru. Līdz šim noteikumos vienmēr bija noteikta fiksēta stundas likme. Jaunie noteikumi paredz, ka minimālo stundas likmi aprēķina, izmantojot šādu formulu:
“Latvijas Vēstnesī” 12. novembrī publicēts jauns likums – “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums”. Pirmo reizi gada pārskati saskaņā ar šo likumu būs jāsagatavo, sākot ar 2016. pārskata gadu. Par 2015. gadu pārskati ir jāsagatavo saskaņā ar šobrīd spēkā esošo “Gada pārskata likumu”.
Linda Puriņa,
LLKC Grāmatvedības un finanšu nodaļas vadītāja
“Latvijas Vēstnesī” 17. novembrī publicēti grozījumi MK 14.04.2015. noteikumos Nr. 194 “Kārtība, kādā piemēro samazināto akcīzes nodokļa likmi iezīmētai (marķētai) dīzeļdegvielai (gāzeļļai, ko izmanto lauksaimniecības produkcijas ražošanai, lauksaimniecības zemes apstrādei un meža vai purva zemes apstrādei, kurā kultivē dzērvenes vai mellenes, kā arī zemes apstrādei zem zivju dīķiem”.
No 30. oktobra lauksaimniekiem paredzētā dīzeļdegviela tiek marķēta. Saskaņā ar noteikumos izdarītajiem grozījumiem marķēto degvielu izmanto:
Iepazīstinām jūs ar jaunumiem, kas pieņemti valsts likumdošanā un var būt saistoši lauksaimniekiem.
Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”
Ja fiziskā persona pārdod sev piederošu nekustamo īpašumu, tad saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8. panta nosacījumiem šādi ienākumi ir apliekami ar nodokli atbilstoši šī paša likuma 11.9. pantam.
Likuma “Par IIN” 9. pantā ir noteikti izņēmuma gadījumi, kad ienākums no nekustamā īpašuma pārdošanas nav ar nodokli apliekams, bet likuma 11.7. pants skaidro, kā nodoklis piemērojams, ja tiek pārdota lauksaimniecības zeme.
Pievienotās vērtības nodokļa likums (turpmāk – Likums) stājās spēkā 2013. gadā un kopš šī brīža ir vairākas reizes grozīts. Likuma 17. nodaļa nosaka īpašos nodokļa piemērošanas režīmus. Jāatzīmē divi lauksaimniekiem piemērojamie īpašie režīmi.
Viens no režīmiem ir paredzēts PVN nemaksātājiem – iespēja saņemt PVN kompensāciju. Otrs režīms – PVN maksātājiem paredzētā iespēja nodokļa uzskaitē izmantot tā saukto „kases principu”. Īsumā apskatīšu svarīgākos aspektus katrā no šiem režīmiem.
PVN kompensācija
Darba likuma 96. pants nosaka, ka ar darbinieka profesionālo apmācību vai kvalifikācijas paaugstināšanu saistītos izdevumus sedz darba devējs. Atsevišķos gadījumos dažādu apmācību izdevumi ir salīdzinoši lieli, un ar šī gada 1. janvāri stājās spēkā Darba likuma grozījumi, kas nosaka gadījumus, kad darba devējs ir tiesīgs no darbinieka pieprasīt atlīdzināt izmaksas par viņa apmācībām.
Lai saņemtu pabalstu, darbnespējas lapās B, kas ir izsniegtas no 1. jūlija, vairs nav nepieciešams darba devēja apstiprinājums par darbinieka neierašanos darbā par laiku, kad viņam ir izsniegta darbnespējas lapa.
