Eiropas Kopienas normatīvie akti nosaka pamatprincipus par bioloģisko produktu ražošanu, marķēšanu, kontroli un tādējādi arī aizsardzību produktiem, kas iegūti ar bioloģiskās ražošanas metodēm. Eiropas Savienības dalībvalstīs ir noteikta vienota kārtība, kādām jābūt obligātajām norādēm bioloģisko produktu marķējumā.
Zemkopības ministrija informē, ka VAS „Lauku attīstības fonds” līdz 2014. gada 28. februārim ir pieņēmis lēmumu par 290 aizdevumu piešķiršanu zemniekiem 13,637 miljonu eiro vērtībā lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai. Par apstiprināto aizdevumu summu plānots iegādāties kopumā 7690 hektārus lauksaimniecības zemes. Iegādājamo zemes platību vidējā tirgus vērtība ir 1773 eiro par hektāru. Pārsvarā lauksaimnieki vēlas iegādāties savā īpašumā līdz šim nomāto zemi. Programmas līdzekļi lauksaimniekiem būs pieejami līdz 2014. gada 30. jūnijam.
Zemkopības ministrijā 27. februārī notika Latvijas Lauku tūrisma asociācijas „Lauku ceļotājs” organizētā diskusija „Apmeklētājam atvērta ražojoša saimniecība – ieguvums tūristam un ražotājam” un tikko izdotā ceļveža „Lauku labumi” atvēršana. Diskusijas dalībnieki apsprieda lauksaimnieciskās ražošanas un tūrisma mijiedarbību, savstarpējās sadarbības iespēju paplašināšanu, pievienoto vērtību, riskus un citus aktuālus jautājumus.
Lauku atbalsta dienestā (LAD) no 2014. gada 24. marta līdz 22. aprīlim notiks projektu iesniegumu pieņemšanu ES Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Lauku attīstības programmas pasākumam "Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana" par kopējo summu 12,130 miljoni eiro.
Atbalsts paredzēts jau esošiem vai arī topošiem pārstrādes uzņēmumiem, bioloģiskās produkcijas ražotājiem, kā arī mājražotājiem ar mērķi pēc projekta realizācijas izveidot jaunu pārstrādes uzņēmumu.
Mājražošanas SIA „Gardums” saimniece Inese Veismane izveidoja savu uzņēmumu 2010. gadā, un tā ir viņas pamatnodarbošanās, kas sākusies kā hobijs. Konditorejas izstrādājumi lielākoties tiek gatavoti pēc pasūtījumiem, kā arī nelielā daudzumā ražoti tirgošanai pašu veikalā – kūku bodē „Gardums”. Produkcijas kvalitāti nodrošina roku darbs un galvenokārt vietējo izejvielu izmantošana.
Reģistrēšana
– Kā noritēja uzņēmuma reģistrācijas process un kā veidojās sadarbība ar valsts institūcijām?
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītība centra (LLKC) veiktais datu apkopojums par zemes cenas izmaiņām liecina, ka desmit gadu laikā visstraujākais zemes cenas kāpums noticis Zemgalē, kā arī Latvijas Ziemeļaustrumos – Gulbenes, Valkas, Alūksnes reģionos. Lielākā ietekme uz zemes cenas pieaugumu bijis ne tikai spekulatīvajiem darījumiem ar zemi, to uzpērkot ārvalstu kompānijām, bet arī biogāzes staciju darbībai, kā arī pašu lauksaimnieku aizvien pieaugošajai konkurencei par labākajām lauksaimniecības zemēm.
Praksē ir sākusi darboties sistēma, kas paredz, ka valsts un pašvaldību iepirkumos kā viens no kritērijiem, kas dod papildu priekšrocības, ir dalība Nacionālajā pārtikas kvalitāte shēmā. Proti, pārtikas ražotājiem un viņu piedāvātajiem produktiem ir lielākas iespējas uzvarēt iepirkumos, ja viņi ir Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas jeb Zaļās karotītes dalībnieki.
Pārtikas produktu iepirkumiem Latvijas pašvaldības gadā tērē vairāk kā 18 miljonus eiro ik gadu. Kā panākt, lai šī nauda pēc iespējas vairāk paliktu pašu pašvaldību teritorijās, nodrošinot ekonomisko izaugsmi uz vietas? Pašvaldību un lauksaimniecības produktu ražotāju sadarbības veicināšanai LLKC pērn iesāka pilotprojektus Limbažos un Tukumā, kuru mērķis ir panākt, lai vietējo lauksaimnieku saražotā pārtika tiktu piedāvāta vietējām skolām, bērnudārziem un pārējām pašvaldību iestādēm.
Biedrība „Zemnieku saeima” sadarbībā ar projekta Baltic Compact partneriem aicina piedalīties konferencē „Ūdens resursu apsaimniekošanas tehnoloģijas un prakse – jaunas iespējas un izaicinājumi lauksaimniekiem un sabiedrībai”, kas norisināsies š.g. 13.-14.martā, Rīgā.
Konferences mērķis ir dalīties pieredzē un zināšanās, kā arī iepazīstināt ar sasniegtajiem rezultātiem ierīkojot un testējot kontrolētās drenāžas un ūdens apsaimniekošanas tehnoloģijas dažādās valstīs, dažādās vietās un dažādos apstākļos.
Kopskaitā 180 Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) konsultanti pabeiguši darbu pie lauku saimniecību struktūru apsekojuma, aptaujājot 25 000 lauku saimniecības visā Latvijā.
Datu vākšana notika sadarbībā ar Centrālo statistikas pārvaldi, kas veic kārtējo lauku saimniecības struktūras apsekojumu ar mērķi iegūt kvalitatīvu un starptautiski salīdzināmu statistisko informāciju par lauku saimniecību struktūru. Tā tiks izmantota, lai izvērtētu lauksaimniecības nozares attīstības tendences, kā arī lauksaimniecības politikas plānošanai un novērtēšanai.
