Add new comment

Jau sesto gadu tiek rīkotas Aitu dienas, kas šogad notika 9. augustā Rūjienas novada Jeru pagasta „Klimpās”, kur bija ieradušies aitu audzētāji, sabiedrisko organizāciju pārstāvji un citi interesenti, kuri nākotnē plāno nodarboties ar aitkopību.

Par spīti lietainajai dienai, interesentu pulks bija salīdzinoši kupls – ap 150 dalībnieku, kuri ar interesi sekoja notikumiem visas dienas garumā.

Aitu dienas atklāja biedrības „Latvijas Aitu audzētāju asociācija” valdes priekšsēdētājs Arnis Ginters, dalībniekiem vēlot jauki pavadīt dienu un uzzināt vajadzīgo informāciju. Pēc tam sekoja dzīvnieku parāde – karnevāls, kurā saimnieku bērni demonstrēja savus vilnas tērpus kopā ar aitām.

Vācijas pieredze

Lai uzzinātu Vācijas aitu audzētāju pieredzi, bija uzaicināta lektore Dr. Regina Valtere, kura pastāstīja par ciltsdarba pasākumiem un ganu suņu izmantošanu aitu ganāmpulkos. Lektore iepazīstināja ar vispārējo situāciju aitkopībā Vācijā un atsevišķi Saksijā.

Vācijā aitu kopējais skaits sasniedzis 1,6 miljonus. Taču, ja salīdzina viena iedzīvotāja gaļas patēriņu gadā, vidēji tas ir 39 kg cūkgaļas, 9,0 kg liellopu gaļas, 11,2 mājputnu un tikai 1,0 kg – jēra gaļas. Gadu gaitā kāpusi jēra gaļas cena, un 2014. gada jūnijā tā bija 5,23 eiro par kilogramu (2001. gadā – 4,27).

Saksijā 1990. gadā bija 126 tūkstoši aitu māšu, bet 2013. gadā – jau 54 300, no kurām daļa piederēja audzētājiem, kuriem aitas galvenokārt ir hobijs. Šajā Vācijas zemē 2012. gadā bija 116 profesionālas aitu audzētāju saimniecības ar minimālo aitu māšu skaitu 200 un 92 ģimenes saimniecības. Vācijā 60% no aitu audzētājiem strādā gaļas ražošanai, 21% tura aitas ganību apganīšanai un pēc tam iegūst gaļu, bet 19% pievēršas piena ražošanai. Lektore uzsvēra, ka rentabli var saimniekot, ja ganāmpulkā ir 500 līdz 700 aitu māšu.

Gaļas ražošanai izmanto Merino šķirnes aitas, kas veido 40% no aitu populācijas Vācijā. Audzē arī Sufolkas, Šarolē, Šropšīras, Dorperas un citu šķirņu aitas.

Lielākās aitu piena ražotājvalstis ir: Itālija – 35%, Grieķija – 31,4% un Spānija – 16%. Piena ražošanai lielākoties tiek audzētas Ostfrīzijas piena šķirnes aitas, no kurām laktācijas laikā iegūst 400 līdz 500 litru piena. Šīs šķirnes aitām ir arī augstvērtīga gaļa.

Vēl piena iegūšanai izmanto Lakaune šķirnes aitas, no kuru piena Francijā gatavo Rokforas sieru. Piena aitām, vērtējot eksterjeru, lielāku uzmanību pievērš tesmeņa pieslēgumam, pupu garumam un lielumam.

Ganu suņu izmantošana

Pēdējo gadu laikā Vācijas aitu audzētāji ir sapratuši, ka suņi krietni atvieglo gana darbu. Ganāmpulkos izmanto divu veidu suņus: ganu suņus, kuri gana aitas, un sargsuņus, kas sargā visu baru. Suņu galvenie uzdevumi ir aitu ganīšana, dzīšana un sargāšana no vilkiem. Populārākie ir vācu aitu suņi, kas audzēti vairāk nekā simts gadu tīršķirnē un izmantojami ne tikai aitu ganāmpulkos, bet arī kā dienesta suņi. Otra suņu šķirne, ko izmanto aitu audzētāji, ir borderkolliji. Šai šķirnei ir divu veidu pielietojums – kā mājas sargam un kā ganam. Ganu suņiem jānodrošina slodze katru dienu.

Ejot ganos, cilvēkam dodas līdzi divi suņi. Viens ir galvenais suns, kurš ir apmācīts un savu darbu zina, bet otrs suns vēl tikai mācās. Gans ar suņiem sazinās tikai zīmju valodā. Sargsuņiem nedrīkst veidoties pārāk ciešs kontakts ar cilvēku, vislabāk šo suni turēt kopā ar aitām kūtī. Tad, kad aitām notiek dzemdības, suni norobežo attālā stūrī. Sunim jāiemācās neaiztikt aitas, kad tas jūt jēlumu. Jāseko arī, lai suns nekļūst pārāk draudzīgs ar aitām, tad tas var sākt nepildīt savus pienākumus. Lai šo problēmu novērstu, suns jāielaiž pie teķiem. Ganībās suņiem ir jānodrošina pieejams ūdens (var dzert ar aitām no vienas dzirdnes) un sausā barība, lai tad, kad suns vēlas, tam būtu pieejams ēdiens.

Saimniecībai ganu suņa iegāde izmaksā ap 1000 eiro. Pērkot kucēnu, ieteicams to iegādāties ne jaunāku par trim mēnešiem. Ganāmpulkā sargsuņa un ganu suņa kontakts nav vēlams, katram ir jāapzinās savas funkcijas, un aitām arī jāsaprot, kas gana un kas sargā.

Lektors no Jaunzēlandes Greims Vords iepazīstināja ar jaunākajām tehnoloģijām aitkopībā, ko šobrīd izmanto šajā valstī.

Dienas gaitā dalībnieki varēja vērot ganu suņu demonstrējumus, aitu vilnas cirpšanu, dzīvnieku vērtēšanu un izsoli. Bija padomāts par individuālajām aktivitātēm gan bērniem, gan pieaugušajiem, piemēram, vilnas maisa mešanu, ātradīšanas un kamolu tīšanas sacensībām. Pasākuma noslēgumā notika koncerts, apbalvošana, loterija u. c.

Daiga Baltiņa,

LLKC Lopkopības nodaļas speciāliste

Foto: Dainis Arbidāns