Add new comment

Uzsākot nodarboties ar uzņēmējdarbību, nenoliedzami svarīgākā ir ideja un profesionālās zināšanas izvēlētajā nozarē. Tomēr laikus ir jādomā arī par to, kā savu saimniecisko darbību reģistrēt, un jāzina, ar kādiem nodokļu maksājumiem būs jārēķinās.

Izvēloties piemērotāko uzņēmējdarbības formu, jāapdomā arī tas, cik plaši nākotnē ir plānots savu darbību izvērst, jo atsevišķiem darbības veidiem ir noteikts arī, piemēram, ieņēmumu summas limits, kuru pārsniedzot, ir jāmaina saimnieciskās darbības veids.

Vienkāršākais veids saimnieciskās darbības reģistrēšanai ir saimnieciskās darbības veicēja statuss. Saimnieciskās darbības veicējus ir ierasts dēvēt par pašnodarbinātajiem. Reģistrācija nesagādā nekādas papildu izmaksas, un reģistrācija notiek, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestā noteiktas formas pieteikumu. Pēc reģistrēšanās saimnieciskās darbības veicējs nekādus papildu reģistrācijas numurus neiegūst un visos dokumentos norāda savus nodokļu maksātāja rekvizītus – vārdu, uzvārdu un personas kodu. Saimnieciskās darbības veicējam ir atļauts algot darbiniekus (ja vien kāds īpašais nodokļu režīms to neaizliedz). Saskaņā ar Komerclikumu fiziskajai personai jākļūst par individuālo komersantu vai jāreģistrējas kādā citā statusā, ja ieņēmumi gadā pārsnieguši 284 600 eiro vai arī ieņēmumi pārsnieguši 28 500 eiro un vienlaikus tiek nodarbināti vairāk nekā pieci darbinieki.

Parasti saimnieciskās darbības veicēji no saimnieciskās darbības ienākuma maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli. Ja darbības veids atbilst likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” prasībām, var izvēlēties patentmaksas maksāšanu. Tāpat saimnieciskās darbības veicējam ir atļauts maksāt mikrouzņēmumu nodokli. Pašnodarbinātais drīkst reģistrēties par pievienotās vērtības nodokļa maksātāju.

Grāmatvedību pašnodarbinātie parasti kārto vienkāršā ieraksta sistēmā (aizpilda „Saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālu”), bet ir atļauts veikt grāmatvedības uzskaiti arī divkāršā ieraksta sistēmā. Lai arī vienkāršā grāmatvedība var šķist katram saprotama, lai gūtu pārliecību, ka viss tiks darīts pareizi, ieteicams pajautāt padomu zinošam grāmatvedim.

Saskaņā ar Komerclikuma prasībām var reģistrēties kā individuālais komersants (IK). Individuālais komersants ir fiziskā persona, kas tiek reģistrēta Komercreģistrā. IK ir nosaukums, un tam tiek piešķirts nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs. Izvēloties šo formu, jārēķinās ar nelielām reģistrācijas izmaksām, jo par IK reģistrēšanu ir noteikta valsts nodeva. Pamatkapitāls nav nepieciešams. No saimnieciskās darbības ienākuma IK maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli, vai arī ir atļauts izvēlēties mikrouzņēmumu nodokli. Ja IK apgrozījums ir līdz 300 000 eiro, tad grāmatvedību ir atļauts kārtot vienkāršā ieraksta sistēmā, bet, pārsniedzot šo apgrozījumu, grāmatvedībai obligāti jābūt divkāršā ieraksta sistēmā. Komersants no sava uzņēmuma drīkst izņemt līdzekļus, kas nepieciešami personiskajam patēriņam.

Lauksaimniekiem ir ierasta zemnieku saimniecības forma, bet zvejniecībā strādājošiem – zvejnieku saimniecība. Zemnieku (zvejnieku) saimniecība ir juridiska persona, kuras īpašnieks par saimniecības saistībām atbild ar visu savu mantu. Z/s tiek reģistrētas Uzņēmumu reģistrā, un par reģistrāciju ir maksājama valsts nodeva. Zemnieku saimniecību parasti vada tās īpašnieks, bet likums paredz iespēju saimniecībai par vadītāju iecelt arī citu personu, kas tiek saukta par pārvaldnieku. Ja z/s apgrozījums nepārsniedz 300 000 eiro gadā, par tās ienākumiem tiek maksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Ja apgrozījums ir lielāks, saimniecībai obligāti ir jākļūst par uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāju un Gada pārskatu likuma subjektu. Ja z/s ir UIN maksātāja, tad īpašniekam jārēķinās ar to, ka privātajam patēriņam izņemtajiem līdzekļiem tiks piemērots nodoklis 10 procentu apmērā. Z/s arī ir tiesības izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli.

Protams, var apsvērt iespēju kļūt arī par sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA). Reģistrācijas kārtība ir noteikta Komerclikumā. Lai reģistrētu SIA, ir nepieciešami līdzekļi pamatkapitāla apmaksai un reģistrācijas izmaksu segšanai. Parastā gadījumā minimālais pamatkapitāls ir 2800 eiro, bet Komerclikumā noteiktajos gadījumos pamatkapitāls var būt pat tikai viena eiro apmērā. Dibināšanai ir jāizstrādā vairāki dokumenti. No SIA ienākuma vienmēr tiek maksāts uzņēmumu ienākuma nodoklis, izņemot gadījumus, kad SIA izvēlas maksāt mikrouzņēmumu nodokli. Grāmatvedība vienmēr tiek kārtota divkāršā ieraksta sistēmā.

Linda Puriņa, LLKC Grāmatvedības un finanšu nodaļas vadītāja