Add new comment

Kāds piena un gaļas nozarēs sagaidāms 2015. gads, stāsta Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta direktore, valsts sekretāres vietniece Rigonda Pārsla Krieviņa.

Piena tirgus tendences

Vislielākais satraukums par nākotni šobrīd valda piena nozarē. Kopš Krievijas embargo ieviešanas piena iepirkuma cenas septembrī un oktobrī samazinājušās par 20%, bet kopš marta, kad sākās iepirkuma cenu lejupslīde, samazinājums bijis par trešdaļu. Gada sākums nav nācis ar cerībām uz ātru situācijas uzlabošanos. Biržās noslēgtie nākotnes darījumi piena produktiem 2015. gadam ļauj spriest, ka cenu lejupslīde kopumā varētu turpināties vismaz līdz 2015. gada pirmā ceturkšņa beigām. Pēc tam cenu līmenis varētu stabilizēties vai pat nedaudz pieaugt.

Eiropas Komisijas (EK) sagatavotais īstermiņa pārskats par situāciju piena nozarē liecina, ka aizvadītajā gadā ES piena ražošanā būs sasniegts rekords un pārstrādei tiks nodots apmēram 146 milj. tonnu piena, kas ir par 3,5% vairāk nekā 2013. gadā. Piena ražošanas kāpums notiek, jo lauksaimnieki gatavojas kvotu atcelšanai un paplašina ganāmpulkus. Šajā gadā piena ražošana turpinās kāpumu, lai gan ne tik strauji kā pērn – par 1,6%. Piena produktu ražošanā korekcijas ievieš Krievijas embargo – daļa piena, kas līdz šim tika pārstrādāta Krievijas tirgum paredzētajā sierā, šogad tiks pārstrādāts piena pulverī un sviestā, kam tiek meklēti aizvien jauni noieta tirgi. EK prognozē, ka Krievijas embargo ietekmē piena iepirkuma cenas zemāko punktu varētu sasniegt līdz 2015. gada martam, neliels kāpums sāktos vien gada otrajā pusē.

EK vidēja termiņa prognozes liecina, ka līdz 2023. gadam piena ražošanas apjomi ES vidēji pieaugs par 4%, bet cenu līmenis varētu nepārsniegt vidēji 31,5 eiro centus par kg.  Protams, ka tik ilgam laika termiņam prognozes izteikt ir sarežģīti, jo pat gaišreģi nespēj prognozēt, kas notiks ar valūtu svārstībām un resursu cenām.

Gaļas tirgū – neliela izaugsme

Pērn liellopu gaļas ražošanas apjomi pēc iepriekšējo divu gadu krituma ES nedaudz pieauga. EK prognozes liecina, ka 2014. gadā jaunajās ES dalībvalstīs liellopu gaļas ražošana kāpusi par 8%, bet vecajās ES valstīs – par 0,8%. Ražošanas izaugsmi veicināja lopbarības cenu samazinājums un labāka tās kvalitāte, kā arī piena govju izkaušana samazināto piena cenu un kvotu ierobežojuma dēļ.

Latvijā pērn piedzīvota gaļas iepirkuma cenu samazināšanās – liellopu gaļai par 15%, bet cūkgaļai par 11%. EK prognozes liecina, ka liellopu gaļas cenas visā ES samazināsies līdz 2016. gadam. Tomēr Latvijā gaļas liellopu audzēšanā lauksaimnieki saredz labu perspektīvu, neskatoties uz to, ka vietējais patēriņš ir samērā zems. Latvija liellopu gaļu galvenokārt eksportē uz ES dalībvalstīm. 2014. gada desmit mēnešos lielākais eksporta tirgus bijusi Nīderlande ar 64% īpatsvaru (11,2 milj. eiro vērtībā), tālāk sekojusi Lietuva ar 13% un  Igaunija ar 7% īpatsvaru, kā arī vairākas citas ES dalībvalstis – Zviedrija, Somija, Polija u. c.

Vērtējot liellopu gaļas eksporta galamērķus ES mērogā, redzams, ka izteikti lielākais galamērķis bijusi Krievija ar 21% īpatsvaru. Otrs lielākais eksporta galamērķis ir Honkonga (10%). Tāpat starp lielākajiem eksporta galamērķiem ir musulmaņu valstis (Libāna, Gana, Ziloņkaula Krasts, Alžīrija, Lībija, Angola) un mazākos apjomos arī Norvēģija, Izraēla un Uzbekistāna. Faktiski šīs ir valstis, kurās cūkgaļa nav populāra. Līdz 2012. gadam nozīmīgs eksporta galamērķis ES liellopu gaļai bija arī Turcija, taču pēdējos gados eksports uz šo valsti ir sarucis līdz minimumam. Tādējādi arī Latvijas liellopu gaļas audzētāji var uz ES galvenajiem eksporta galamērķiem raudzīties kā uz saviem potenciālajiem eksporta tirgiem.

Cūkgaļas ražošanas apjomi ES samazinājušies 2012. un 2013. gadā, jo ES ieviesa stingrākas labturības prasības sivēnmātēm. Arī pērn cūkgaļas ražošanas apjomi nedaudz saruka Āfrikas cūku mēra un eksporta lieguma uz Krieviju dēļ. Cūkgaļas iepirkuma cenu pieaugums tuvākajā laikā pēc EK prognozēm nav gaidāms, taču arī tālāks kritums nesekos.

Putnu gaļas ražošanā turpināsies līdzšinējās izaugsmes tendences, ko ietekmēs cūkgaļas ražošanas un lopbarības cenu samazināšanās. Tā kā putnu gaļas ražošanas izmaksas mazliet sarūk un līdz ar to – arī cenas, sagaidāms, ka turpinās augt arī patēriņš.

Visai pozitīvas izmaiņas gaidāmas kazu un aitu gaļas ražotājiem, jo Jaunzēlande aitu eksportu pakāpeniski pārorientē no ES uz Ķīnu. Mazliet gan pieaug imports no Dienvidamerikas valstīm, taču arī eksportā vērojams pieprasījuma kāpums, jo īpaši no Lībijas un Honkongas.

Iveta Tomsone, LLKC sabiedrisko attiecību vadītāja

Foto: Iveta Tomsone