Add new comment

Degvielas izmaksas ir viena no kopējo tehnikas izmaksu galvenajām sastāvdaļām, un tas nozīmē, ka jo vairāk tērēsim, jo dārgāk izmaksās konkrētais darbs.

Lai arī sākotnēji šķiet, ka degvielas patēriņa jomā neko daudz pasākt nav iespējams, jo motors ir motors, to kāds izgatavojis ar konkrētiem parametriem un tos mainīt ir vai nu ļoti dārgi vai pat neiespējami. Tomēr, tā uzskatot, mēs visai smagi maldāmies. Degvielas patēriņa optimizēšanas ziņā mēs varam paveikt visai daudz, un šīs darbības nebūt nav sarežģītas. Tomēr, lai saprastu, kas tad īsti jādara, mēģināsim noskaidrot, kādi tad ir faktori, kas degvielas patēriņu ietekmē.

Faktori, kas ietekmē degvielas patēriņu

Pirmkārt, traktora vai pašgājējtehnikas tehniskais stāvoklis, un te nav runa tikai par motora uzturēšanu labā kārtībā (kvalitatīvas degvielas izmantošana, regulāra filtru un eļļu maiņa). Motora jaudu agregāta kustībā „pārvērš” transmisija, tieši tāpēc arī rūpēsimies par ritošās daļas tehnisko stāvokli, veicot regulāras apkopes, kā arī nepieciešamības gadījumā – remontus. Īpašu uzmanību pievērsīsim riepu stāvoklim (nodilums, gaisa spiediens tajās), jo tieši riepām ir noteicošā loma saķeres nodrošināšanai starp agregātu un lauka virsmu. Kāpēc tas ir tik svarīgi? Agregāta riteņu izbuksēšana ir viens no nepamatota degvielas patēriņa pieauguma cēloņiem.

Otrkārt, traktora optimāla agregatēšana. Komplektējot tehnikas parku, vispirms ņemsim par pamatu nepieciešamās lauksaimniecības mašīnas lielumu, un tikai pēc tam izvēlēsimies tai atbilstošu traktoru, piemēram, arklam rēķinot 25 Zs jaudu uz vienu arkla korpusu. Pretējā gadījumā var izveidoties situācija, ka velkam četru korpusu arklu ar 170 Zs traktoru un brīnāmies par lielo degvielas patēriņu. Lai arī traktors strādā tikai ar pusi no jaudas, tik jaudīgam motoram degvielas patēriņš ir ievērojami lielāks par motoru, kāds būtu nepieciešams šī arkla vilkšanai.

Treškārt, traktora darbināšana optimālā režīmā. Traktora motora darbināšana režīmā, kad sasniegta maksimāli lielāka jauda un griezes moments, bet tajā pašā laikā  – mazākais īpatnējais degvielas patēriņš, ir īpaši nozīmīga darbība, jo tādā veidā par mazākiem līdzekļiem tiek visefektīvāk izmantoti motora resursi.

Atradīsim optimālo pārnesumu, lai motora apgriezieni nebūtu ne par lielu, ne par mazu, un izmantosim šo pārnesumu konkrētā darba veikšanai.

Ceturtkārt, izmantojamās mašīnas tehniskais stāvoklis. Jo mašīna ir optimālākā darba kārtībā, jo mazāks degvielas patēriņš. Turēsim asas visas mašīnas griezējdaļas (lemešus, kaltus, izkapts segmentus, griezējasmeņus utt.), uzturēsim jaudas pārvadus kārtībā (siksnu/ķēžu spriegošana/nomaiņa, skriemeļu/zobratu stāvokļa kontrole/nomaiņa), kā arī lūkosim, lai mašīnu transmisijās vienmēr būtu eļļošanas materiāli, kas nodrošina eļļošanas funkcijas.

Piektkārt, augsnes apstrādes dziļums un darba ātrums. Jo dziļāk apstrādāsim un ātrāk brauksim, jo degvielas patēriņš pieaugs gluži vai ģeometriskā progresijā. Tieši šo iemeslu dēļ rūpīgi apdomāsim reāli nepieciešamā augsnes apstrādes dziļuma pamatotību un izvēlēsimies sev nepieciešamo, nevis iekalsim galvā pilnīgi nepamatotas normas, kurām bezierunu kārtībā pakļauties.

Sestkārt,  augsnes un laika apstākļi. Apstrādāsim augsni tad, kad tā ir optimālā stāvoklī (ne par mitru, ne par sausu), tad arī degvielas patēriņš būs optimāls. Pieredzējušiem saimniekiem šis augsnes stāvoklis būtu jājūt „ar muguras smadzenēm”, bet, ja nu to noteikt grūti, izmantosim veco labo paņēmienu, – paņemsim augsni rokās, izveidosim piku un nometīsim zemē. Ja piku izveidot neizdodas, augsne ir par sausu, – pagaidīsim lietu. Ja pika, nokrītot zemē, nesadalās,  augsne ir par mitru, – pagaidīsim sausāku laiku. Ja pika nokrītot sadalās, – ir īstais laiks! Protams, ir izņēmumi, kad uz laika un augsnes apstākļiem nav iespēju reaģēt, bet šie gadījumi pilnīgi noteikti nav vairākumā.

Tad nu, lūk, šie ir faktori, kurus optimizējot optimizēsim arī degvielas patēriņu. Skaidrības labad vien atcerēsimies, ka, piesardzīgi spriežot, šo darbību rezultātā degvielas patēriņu iespējams samazināt pat par trešdaļu!

Degvielas patēriņa aprēķins

Degvielas patēriņu ir iespējams arī aprēķināt, jāzina vien traktora motora jauda (Zs), noslodze konkrētā darba darīšanai (%), motora īpatnējais degvielas patēriņš (g/kWh) un darba ražīgums, veicot konkrēto darbu (ha/h). Aprēķinu veikšanai izdarām sekojošas darbības:

1. Vispirms pārvēršam motora jaudu no zirgspēkiem uz kilovatiem. To iespējams izdarīt, pareizinot jaudu zirgspēkos ar skaitli 0,73. Piemēram, 110 Zs traktora jauda kilovatos ir: 110 Zs x 0,73 = 80,3 kW.
2. Tālāk nosakām aptuveno traktora noslodzi, piemēram, aršanas laikā. Pieņemsim, ka ar šādu 80 kW traktoru tiek vilkts četru korpusu arkls, un traktors šai darbā tiek noslogots par aptuveni 80% no maksimāli iespējamā.
3. Īpatnējais degvielas patēriņš ir degvielas daudzums gramos uz traktora padarītā darba kilovatstundu. Parasti šo vērtību iespējams uzzināt no traktora tehniskās dokumentācijas, un, lai arī šis skaitlis atkarībā no dažādas noslodzes atšķiras, parasti tas ir robežās no 210 līdz 300 g/kWh. Par vidējo varam pieņemt skaitli 270, tad būs ar rezervi. Aprēķinu veikšanai pārrēķinām gramus uz kilogramiem, izdalot 270 g/kWh ar 1000. Iegūstam 0,27 kg/kWh.
4. Tad, ņemot talkā pieredzi, nosakām darba ražīgumu aršanai ar četru korpusu arklu, pieņemsim, ka tas ir maiņvērsējarkls. Darba ražīgums šādam agregātam ir aptuveni 1 ha/h. To iespējams arī aprēķināt, sareizinot darba ātrumu (aptuveni 8 km/h) ar kopējo darba platumu (1,6 m, ja rēķinam, ka korpusa darba platums ir 40 cm) un laika izmantošanas efektivitāti (maiņvērsējarklam – aptuveni 85%), iegūto rezultātu izdalot ar 10. Tātad: (8 x 1,6 x 85%) : 10 = 1,088 ha/h.
5. Visbeidzot sareizinām pirmos trīs lielumus, iegūstot degvielas patēriņu stundā. 80,3 x 80% x 0,27 = 17,3 l/h.
6. Lai aprēķinātu patēriņu uz vienu apstrādāto hektāru, izdalām stundas patēriņu ar darba ražīgumu stundā. 17,3 : 1,088 = 15,9 l/ha.

LLKC Inženiertehniskās nodaļas speciālisti veikuši aprēķinus par degvielas patēriņu 2015. gadā Latvijā populārākajās lauksaimniecības nozarēs biežāk veicamajiem darbiem. Kā piemēru pievienojam tabulu par patērēto degvielas daudzumu graudkopības nozarē.

Jānis Kažotnieks,

LLKC Inženiertehniskās nodaļas vadītājs

Foto: Jānis Kažotnieks