Add new comment

Vismaz četras iniciatīvas grupas, aptverot desmit novadus, tostarp iesaistot Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) speciālistus, patlaban apzina iespējamos kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību (KKS) dalībniekus, gatavo statūtus un citus dokumentus iesniegšanai Finanšu un kapitāla uzraudzības komisijā (FKTK), kā arī gatavojas dibināšanas sapulcēm. Iesaistās arī uzņēmēji.

Vēl pirms vairākiem gadiem KKS Latvijā galvenokārt atbalstīja, aizdeva naudu un palīdzēja pelnīt cilvēkiem, kas nenodarbojas ar uzņēmējdarbību, turpretim tagad finanšu kooperatīvu priekšrocības saredz un izmanto aizvien vairāk uzņēmēju. Tā aprīļa beigās licenci saņēma Latvijas Lauksaimnieku KKS, uzņēmējiem palīdz arī KKS “Allažu saime” un citi kooperatīvi. Limbažu KKS iniciatīvas grupas vadītājs Rihards Strenga teic, ka tieši vietējie uzņēmēji patlaban veido KKS “Metsapole” (vēsturiskais apvidus, ko veido Salacgrīvas, Limbažu, Saulkrastu, Alojas nosaukums), kuras atbalsts ir un būs vajadzīgs gan pašiem, gan arī uzņēmumu darbiniekiem. KKS naudu var aizdot gan uzņēmumu pamatlīdzekļu, gan arī apgrozāmo līdzekļu pirkumam. Nereti šis atbalsts ir vajadzīgs ES fondu projektu īstenošanai, kur jāiegulda sava nauda. Siguldas pagasta zemnieku saimniecības “Pīlādži” saimnieks Jānis Zilvers atceras, ka augļu glabātavas būvei vajadzīgā ES projekta īstenošanai vajadzēja līdzfinansēt 16 000 latu. “Bankām nepatīk aizdot mazas naudas summas. Krājaizdevu sabiedrībā aizdevumu varēja noformēt ātri un vienkārši,” tā J. Zilvers. Topošā Limbažu KKS savu misiju redz arī atbalsta sniegšanā mājražotājiem. “Mēs gribētu, lai uzņēmēji paliek un darbojas savā novadā. Tas ir viens no vissvarīgākajiem krājaizdevu sabiedrību darbības principiem – naudai ir jāpelna ne tikai Latvijā, bet arī vietējā dzīves vietā. Svarīgi, lai nauda paliktu reģionos, lai to ieguldītu projektos, kas veido jaunas darba vietas,” teic R. Strenga. Viņš un citi KKS kustības atbalstītāji finanšu kooperatīvu misiju redz arī cilvēku izglītošanā un demokrātijas rosināšanā. Kā zināms, neatkarīgi no ikviena KKS biedra naudas ieguldījuma lieluma KKS pamatkapitālā ikvienam finanšu kooperatīva biedram kopsapulcē ir viena balss. KKS kā alternatīva bankai, lombardam un augļotājiem KKS veic arī sociālu funkciju. Daudzos pagastos, piemēram, Allažos, kur nav bankomāta, KKS izsniedz skaidru naudu. Tieši pēdējās bankas aiziešana no Valkas bija iemesls KKS veidošanai šajā Latvijas ziemeļu daļas pilsētā, kas pavisam drīz dibināšanas dokumentus atkārtoti sniegs FKTK. R. Strenga vērš uzmanību – kad būs izveidota “Metsapole”, cilvēki visticamāk, daudz mazāk nekā patlaban izmantos lombardu pakalpojumus, kas naudu aizdod par 200 un vairāk procentiem gadā, apgrozījums arī samazināsies ātro kredītu firmām. Topošā “Metsapole” iecerējusi patēriņa kredītus aizdot ar 10 – 15% likmi gadā. KKS “Allažu saime” un citu KKS pieredze rāda, ka daudzi cilvēki iestājas KKS, lai pārkreditētu neapdomīgi ņemtos ātros aizdevumus. LLKC eksperts Dzintars Vaivods atzīst – KKS ir kā maza banka, kuras vadība prasa zināšanas. “Mazā banka” līdztekus jau nosauktajai skaidrās naudas izmaksai, kreditēšanas un noguldījumu funkcijai var arī pārskaitīt naudu biedru uzdevumā, mainīt naudas nominālus un īstenot kases funkcijas sabiedriskajām organizācijām un daudzdzīvokļu mājām. Tajā algu parasti saņem daži cilvēki, tostarp grāmatvedis un valdes priekšsēdētājs. Tātad nav milzīgo administratīvo izmaksu. “Mūsu dienesta mērķis ir rosināt mazo lauku saimniecību izaugsmi un jaunu saimniecību un uzņēmumu veidošanos. Krājaizdevu sabiedrības redzam kā piemērotu instrumentu šo mērķu sasniegšanai. Mūsu darbinieki jau darbojas daudzos finanšu kooperatīvos un palīdzēs interesentiem ar padomu,” sola Dz. Vaivods. Nākamajos mēnešos Siguldā LLKC telpā savu filiāli atvērs KKS “Allažu saime”, kas LLKC klientiem aizdos naudu ar 2% lielu atlaidi. Atbalstu jaunu KKS izveidē patlaban sniedz arī Krājaizdevu apvienība, viena no divām Latvijas KKS apvienojošajām organizācijām. KKS vajadzīgā inventāra – datora, programmas un citiem – pirkumiem var arī izmantot ES “LEADER” programmas naudu. 

Plašāk:http://goo.gl/gYSjY0

 la.lv, 29/06/2015, ULDIS GRAUDIŅŠ