Add new comment

Kazkopības saimniecībā „Bērzi” 9. septembrī notika seminārs par vaislas kazu izaudzēšanu, izmantojot dažādus ēdināšanas un turēšanas veidus. Semināru organizēja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Lopkopības kompetenču centrs Zālēdāju projekta ietvaros.

Par kazu audzētājiem aktuāliem jautājumiem, kā izaudzēt veselīgu, labi attīstītu vaislas kaziņu, kā arī par izmaksām, kas saistītas ar kazas izaudzēšanu līdz lecināšanai, tika iepazīstināti kazu audzētāji, nozares speciālisti, veterinārārsti, LLKC konsultanti, LLU mācībspēki un firmu pārstāvji, skolnieki un studenti. Pavisam pasākumu apmeklēja 57 dalībnieki. Ļoti patīkami, ka par kazkopības nozari interesējās gados jauni cilvēki, kuri atzīst, ka, lai izveidotu kvalitatīvu kazu ganāmpulku un veiksmīgi saimniekotu, nepieciešams papildināt esošās zināšanas praksē un apgūt citu saimniecību pieredzi.

Vairākās Eiropas valstīs vaislas kazas no mātēm nošķir pēc piedzimšanas un ēdina mākslīgi, jo ir pieaudzis pieprasījums pēc kazu piena un to pārstrādes produktiem. Latvijā vaislas kazu izaudzēšanā vērojama tendence, ka tās pie mātes tiek turētas no 60 līdz 90 dienu vecumam. Katram kazlēnu izaudzēšanas veidam ir savas priekšrocības un trūkumi.

Pēdējo piecu gadu laikā kazu skaitam Latvijā vērojama tendence palielināties, ja 2009. gadā Latvijā bija 12 973 kazas, tad 2015. gadā – 13 901 kazas, ganāmpulku skaitam ir tendence samazināties: 2015. gadā kazas tiek turētas 2682 ganāmpulkos, bet 2009. gadā – 2740 ganāmpulkos. Ja runājam par kazu šķirnēm, tad izplatītākās ir Latvijas vietējās kazas (LVK) un Zānes kazas (ZK), tomēr lielāko daļu no kazu populācijas pārstāv dažādu krustojumu kazas (XX).

Tā kā kazas Latvijā lielākoties tiek audzētas, lai iegūtu vērtīgo kazas pienu, tad 2014. gadā piena pārraudzība tika veikta 1100 kazām 19 ganāmpulkos ar vidējo izslaukumu 449 kg no vienas kazas vidēji laktācijā. Vairāki Latvijas kazu audzētāji ir uzsākuši gaļas šķirņu kazu audzēšanu, bet patlaban to skaits ir neliels.

Z/s “Bērzi”, kurā notiek demonstrējums, atrodas Talsu novadā, Vandzenes pagastā, 120 km no Rīgas, 17 km no Talsiem, 14 km no jūras. Tas ir ģimenes uzņēmums, kurā iesaistīti četri  Pilienu ģimenes locekļi. Saimniecībā nodarbojās ar kazas piena ieguvi, gaļas kazu un vaislas kazu audzēšanu. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme saimniecībā ir 19,1 ha, no tiem 6,1 ha –ganībām), 13 ha – nomas zeme (ziemas lopbarībai). Saimniecībā ir 131 kaza, tā kā saimniecība strādā, lai saglabātu vietējos ģenētiskos resursus, tad lielākā daļa no ganāmpulka ir Latvijas vietējā kaza (LVK). Sezonas laikā saimniecība piedāvā lauku tūrisma pakalpojumus.

Saimniecība ļoti pārdomāti un mērķtiecīgi strādā, lai popularizētu veselīgos un dažādos kazas piena un gaļas produktus.

Mūsu demonstrējumā tiek pētīti piena šķirnes kazu pēcnācēji, kaziņas kas dzimušas 2014. gadā no 28.04 līdz 22. 06. Visi dzimušie kazlēni ir Latvijas šķirnes kazu viena tēva pēcnācēji. Demonstrējuma veikšanai izveidotas trīs pētījuma grupas, kurās kazlēni sadalīti pēc to atšķiršanas laika no mātēm un ēdināšanas veida:

• grupā kazlēni turēti pie mātes līdz 90 dienu vecumam;
• 2. grupā kazlēni no mātēm atšķirti 60 dienu vecumā;
• 3. grupā kazlēni atšķirti pēc dzimšanas un ēdināti mākslīgi ar mātes pienu.

Pastāvīgi tika kontrolētas dzīvmasas izmaiņas. Pirmā svēršana bija piedzimstot, tad 30 dienās, 60 dienās, 90 dienās, 180 dienās un 365 dienās.

Uzsākot demonstrējumu 2014. gadā, kaziņu vidējā dzīvmasa demonstrējuma grupās bija no 2,41 līdz 2,56 kg, vidēji – 2,5 kg.

Lielākā kazlēnu dzīvmasa 30 dienu vecumā bija 2. grupā (kazlēni atšķirti 60 dienu vecumā, 6,8kg), bet mazākā – 1. grupā (6,4 kg);

Lielākā kazlēnu dzīvmasa 60 dienu vecumā bija 1. grupā (kazlēnus atšķir  90 dienu vecumā, 8,9 kg), bet mazākā – 2. grupā (atšķirti pēc dzimšanas, 8,1kg). 1. grupas kazlēni lielāku dzīvmasu saglabāja arī 90 dienu vecumā – 12,4 kg.

Vēlākā periodā lielākā dzīvmasa bija kazām 3. grupā (atšķirtas pēc dzimšanas) – 22,4 un 29,2 kg.

Lielākais dzīvmasas pieaugums diennaktī bija no dzimšanas līdz 30 dienu vecumam (no 133 līdz 144 gramiem).

Laikā no 31 līdz 60 dienai dzīvmasas pieaugums būtiski samazinājās visās grupās, un bija no 43 līdz 83 g. Turpmākajos dzīvmasas kontroles periodos pakāpeniski lielākie dzīvmasas pieaugumi bija kazlēniem, kurus no mātēm atšķīra pēc piedzimšanas.

Šī grupa lecināšanas dzīvmasu (28 kg), sasniedza ~ 335 dienu vecumā.

Demonstrējuma norises laikā tika uzskaitītas kaziņu izaudzēšanai nepieciešamās izmaksas.

Lai izaudzētu jaunkaziņu līdz lecināšanai 12-14 mēnešu vecuman izmaksas bija no 191,95  līdz 252,46 eiro atkarībā no audzēšanas veida.

Kristīne Piliena, Latvijas Kazkopības biedrība valdes priekšsēdētāja un z/s „Bērzi” saimniece dalījās savās zināšanās par kaziņu izaudzēšanu, norādot, ka ganāmpulka nākotne sākās ar veselīgu vaislas kazu, kam tiek nodrošināti labi kopšanas, turēšanas un ēdināšanas apstākļi grūsnības laikā un pēc atnešanās periodā, kad kazlēniņiem tik ļoti nepieciešams kvalitatīvs jaunpiens. Pēc dzimšanas stundas laikā kazlēnam būtu jāuzņem  jaunpiens (colostrum) 10% apjomā no sava dzīvsvara. Izēdināšanai sagatavotā piena temperatūra ir +38 līdz +40 grādi C, pie mātes kazlēns diennaktī ēd 6–8 reizes. Ja kazlēni pēc dzimšanas ir nošķirti no mātes, pirmajā nedēļā tos baro 4 reizes diennaktī, līdz mēneša vecumam – 3 reizes, līdz 2 mēnešu vecumam – 2 reizes. Tā kā kazlēna dzimšanas svars bieži ir robežās no 2,2–3,5 kg, bet pēc dzimšanas tam būtu nepieciešams patērēt 200–300 g jaunpiena. Jaunpiena patēriņš ar katru kazlēna dzīvības dienu palielinās, 1. nedēļā izēd 0,6–1,5 kg, 2. nedēļā – 1,0–2,0 kg, 3. nedēļā – 1,6–2,5 kg, 4. – nedēļā 2,0–2,8 kg. Sākot ar kazlēna trešo dzīvības nedēļu, tam piedāvā ap100 g spēkbarības, pakāpeniski daudzumu palielinot.  Liela nozīme ir novietnes temperatūrai, kurā atrodas kazlēni, ja kazlēni atrodas kopā ar māti, tad no dzimšanas līdz 5 dienu vecumam tie ir +8 līdz +13°C, ja atšķirti – tad no +20 līdz +25 °C, no 6 dienu līdz 3 nedēļu vecumam pie mātes –no +3 līdz +10 °C, atšķirti – no +18 līdz +25 °C, no 3 nedēļu vecumam un vecāki pie mātes – no 0 līdz +6 °C, atšķirti – no +16 līdz +25 °C.

Gunta Ēķe, veterinārārste, paskaidroja, ka, lai kazlēni būtu veselīgāki, grūsnām kazu mātēm jāsaņem profilaksei injekcijās A, D, E vitamīni un selēns. Kazlēniem pēc piedzimšanas jāsaņem kvalitatīvs jaunpiens, A, D, E vitamīni + selēns, pēc vajadzības dzelzs preparāti.

Dainis Arbidāns, LLKC Lopkopības nodaļas eksperts veterinārmedicīnā informēja, ka katram ganāmpulkam būtu jāizvērtē riski un jāsagatavo plāns, kā savlaicīgi ierobežot parazītu invāziju ganāmpulkos. Plānā obligāti jāparedz koproloģiskie izmeklējumi parazītu identifikācijai, kā arī jānoskaidro endoparazītu ekstensitāte un intensitāte.

Visiem interesentiem, kas piedalījās pasākumā, bija iespēja kazu novietnē pārliecināties, kā ar digitālā gāzu analizatora palīdzību tiek noteikta ogļskābās gāzes(CO₂) koncentrācija, amonjaka (NH₃) gāzes koncentrācija un sērūdeņraža (H₂S) koncentrācija, jo ikdienas rutīnā strādājot dzīvnieku īpašnieki maz uzmanības velta dzīvnieku novietņu mikroklimata rādītājiem. Nereti novietnēs nav pietiekama ventilācija, kā rezultātā strauji paaugstinās (NH₃) koncentrācija novietnes gaisā, kas būtiski ietekmē dzīvnieku veselību un produktivitāti.

Atziņas:

• Fermu diena kazkopības saimniecībā ir vienojošs un saliedējošs pasākums kazkopības nozarē iesaistītajiem.
• Šī pasākuma laikā bija iespēja apmainīties ar informāciju, iegūt jaunas zināšanas un pieredzi ne tikai kazkopībā, bet arī mājās gatavotu produktu popularizēšanā.
• Latvijā ražotie kazkopības produkti tiek saražoti nelielos apjomos un lielākoties ir pieejami tiešajā tirdzniecībā.
• Latvijas kazu ganāmpulkos jāievieš jaunas inovācijas, ņemot vērā pasaulē pārbaudītas un praksē ieviestas labas saimniekošanas metodes.
• Latvijas kazkopības nozarē jāveic vairāk pētījumu par dzīvnieku audzēšanas dažādām metodēm, kazu šķirņu piemērotību audzēšanu Latvijā.
• Kazkopībā iesaistītās saimniecības izmanto tikai nelielu daļu no pasākumiem, lai popularizētu savus saražotos produktus.
• Pašreizējā ekonomiskajā situācijā, lai izaudzētu jaunkazu līdz gada vecumam, ir nepieciešams patērēt vismaz 250 eiro.
• Lauksaimniecības produktus ražojot ar bioloģiskām metodēm, šo produktu cenai būtu jābūt ievērojami augstākai nekā konvencionāli ražotajiem produktiem, tikai tad var attīstīties bioloģisko produktu ražotāji, kas būtu konkurētspējīgi kopējā tirgū.
• Kazu ganāmpulks jānodrošina ar kvalitatīvāku rupjo lopbarību.
• Kazām jānodrošina ne tikai barība, bet arī minerālvielas, jo īpaši kalcijs (Ca) un fosfors (P), jo kazas piena sastāvā ir Ca, P ir vairāk nekā govs pienā
• Pēc LDC datiem 2014. gadā Latvijā no vienas kazas laktācijā ieguva 449 kg piena. Tas norāda, ka Latvijā pastāv izaugsmes iespējas.

Anita Siliņa,

LLKC Lopkopības kompetenču centra vadītāja