Add new comment

Saimniekošanas stils lauksaimniecībā ir saistīts ar katras tautas kultūru, tās vēsturisko un stratēģisko izpratni, kādai saimniekošanai būtu jābūt. Saimniekošanas stils sevī ietver katra saimnieka īpašo veidu, kā organizēt darbus saimniecībā, tas ir, paša zemnieka saimniekošanas praksi un kultūrvēsturisko priekšstatu par saimniekošanu, kas laika gaitā tiek pārbaudīts un apstiprināts vai arī mainīts.

Tāpēc saimniekošanas stils lauksaimniecībā ir praktiskās pieredzes forma, kas veidojas no domāšanas un darīšanas, teorijas un prakses. Tā par zemnieku saimniekošanas tipiem izsakās profesors J. D. van der Plogs (Nīderlande).

Piena lopkopībā strādājošos saimniekus viņš iedala četros tipos.

1.    Zemnieks – govju draugs. Īpaši interesējas par dzīvniekiem. Ar īpašu centību viņš risina problēmas un ievieš dažādus uzlabojumus govju labā. Govju draugam ir emocionāla uztvere, viņš labi izprot dzīvniekus: jūt, vai govs ir apmierināta vai ne. Visbiežāk viņš to vienkārši zina bez īpašām pazīmēm un galvas lauzīšanas.

2.    Tehniskais saimnieks. Izeju no problēmām saskata tehniskos risinājumos: aprīkojums, celtniecība, standartizēta darba kārtība. Viņam ir vajadzīga īpaša motivācija, lai sekotu līdzi govju signāliem un reaģētu uz tiem nekavējoties un efektīvi.

3.    Kalkulētājs. Vienmēr izvairīsies no liekiem tēriņiem un labprāt atturēsies no investēšanas. Saimniecības vadīšana ir konservatīva. Viņš labāk uzņemas cīņu ar sekām, nekā domā preventīvi par nākotnē iespējamu notikumu ietekmēšanu.

4.    Biznesmenis. Savu govi redz kā ražotāju, labi spēj visu iztēloties grupās, skaitļos un plānos. Biznesmenim patīk darīt darbus strukturēti, tāpēc viņš izmanto stingrus kritērijus: šai govij viss kārtībā, tai govij nepieciešama īpaša aprūpe, bet vēl cita tūlīt jābrāķē.

Literatūrā ir atrodami arī citi saimnieku iedalījumi pēc saimniekošanas stila. Piemēram, šādi ir Vācijas un Nīderlandes saimnieku portreti pēc Nīderlandes profesora Lēvisa domām.

1.    Daudzpusīgais zemnieks. Man patīk pievilcīgas, resnas govis. Izslaukumam ir nozīme; apgrozījums un izaugsme arī ir man ļoti svarīgi rādītāji. Rādītājs ir arī tas, ka ciltsdarbu es uzmanu. Neļauju izslaukumam palielināties pārāk daudz, jo es varu turēt vairāk govju, un tādējādi palielināt apgrozījumu un izaugsmi.

2.    Taupīgais zemnieks. Es cenšos nodarboties ar lauksaimniecību tik ekonomiskā veidā, cik iespējams. Es samazinu izmaksas, cik vien iespējams, un man ir minimālas parādsaistības. Tādā veidā man izdodas gūt labus ienākumus un saglabāt nākotnes perspektīvas.

3.    Praktiskais zemnieks. Es mēģinu veikt ļoti labi visu, ko daru. Saimniecības vadīšanas māksla ir precizitāte un saskaņotība. Attīstot saimniecību, man ir jābūt uzmanīgam, nedrīkstu šaut ārpus iespējām. Visur un vienmēr ir nepieciešams rast praktisku līdzsvaru.

4.    Govju draugs. Man ļoti patīk dzīvnieku audzēšana, un man vislabākās lietas dzīvē ir rūpēties par dzīvniekiem un redzēt piena plūsmu. Tas ir iemesls, kāpēc es daudz uzmanības pievēršu rupjās barības ražošanai, kā arī optimālai lopbarības izmantošanai un barības devām. Lai es varētu šādā veidā darboties, man nedrīkst būt pārāk daudz lopu, jo tiem ir nepieciešama individuāla aprūpe un uzmanība.

5.    Zemnieks tehniķis. Man ļoti patīk strādāt ar tehniku gan uz lauka, gan garāžā, veicot ne tikai tehnikas apkopi, bet arī remontējot to. Vissvarīgākā lieta man ir darīt visus darbus uz lauka un kūtī pēc iespējas efektīvāk. Mans mērķis nav visaugstākie izslaukumi no govs, jo lielais izslaukums nav problēmu un izdevumu vērts, kas tam varētu nākt līdzi.

6.    Zemnieks finansists. Lai gūtu labus ienākumus, vispirms ir nepieciešams daudz investēt un iztērēt daudz naudas. Tas nozīmē, ka kādam ir smagi jāstrādā un tiešām jāvirza saimniecība. Tāpēc citi dažreiz mani sauc par fanātiķi, bet vienam ir jābūt tādam, ja vēlas izdzīvot.

Priecāsimies, ka mēs, vienā nozarē strādājošie, varam būt tik dažādi. Pie kura zemnieku tipa piederi tu, lasītāj?

Publicēšanai sagatavoja Silvija Dreijere, LLKC Lopkopības nodaļas vadītāja

Foto: Dainis Arbidāns