Add new comment

Savvaļas dzīvnieki posta sējumus. Taču tuvumā nav mednieku, ar kuriem lauksaimnieks varētu vienoties par šo dzīvnieku skaita samazināšanu. Tāpēc varbūt pašam zemniekam kļūt par mednieku?

Kā tas īstenojams, stāsta LLKC Meža konsultāciju pakalpojumu centra medību saimniecības vecākais speciālists Juris Šaiters.

– Par kādiem meža zvēru postījumiem visbiežāk sūdzas lauksaimnieki?

– Rapša sējumus posta brieži. Meža cūkas noēd un nobradā labību, uzrok zālājus, bet aļņi un staltbrieži nograuž galotnītes jaunajiem meža stādījumiem, vilki nokož mājdzīvniekus. Bebru darbības rezultātā applūst mežu un lauku teritorijas.

Te svarīgs jautājums par sapratni un sadarbību starp zemes īpašniekiem un medniekiem. Ja zemes īpašnieks nav slēdzis līgumu ar kādu mednieku formējumu par medību tiesību nodošanu vai ir noslēdzis līgumu, bet mednieki kaut kādu iemeslu dēļ netiek galā ar uzdevumu, tad zemes vai meža īpašniekam jādodas uz pašvaldību, jāraksta iesniegums par postījumiem.

Pašvaldība saskaņā ar noteikumiem par medību koordinācijas komisijām izveido komisijas sastāvu, kura veic postījumu apsekošanu un nosaka pasākumus turpmāko postījumu novēršanai. To paredz “Noteikumi par medījamo dzīvnieku nodarīto zaudējumu noteikšanu un medību koordinācijas komisijām”.

– Kā notiek šis process, lai zemes īpašnieks kļūtu par mednieku?

– Vispirms jāpiesakās mednieku kursos, pēc to beigšanas nokārtojot valsts eksāmenus teorijā un šaušanā. Saņemot mednieka apliecību (arī sezonas karti), var medīt ar slazdiem.

Bet, lai medītu ar ieročiem, vēl ir jādodas uz Valsts policiju, kur uz mednieka apliecības pamata pēc dažādu formalitāšu nokātošanas iestāde izsniedz (vai neizsniedz) medību ieroča iegādāšanās atļauju.

– Cik laikā un naudā izmaksā mednieka “starta komplekts”?

– Apmācības ilgst 40 stundas, tās organizē LLKC Meža konsultāciju pakalpojumu centrs visos Latvijas reģionos. Domāju, ka no “nulles punkta” mazbudžeta variantā jārēķinās ar vismaz 800 eiro. Par kursiem – 175 eiro, plus ceļa izdevumi, eksāmenu nodevas, ārstu komisijas, pirmās palīdzības kursi, seifs, ierocis, patronas, aksesuāri un apģērbs.

– Kas jāzina par to, kas un kā nosaka medību limitu medījamajiem savvaļas dzīvniekiem?

– Jābūt pietiekami lielām teritorijām, lai tiktu pie konkrētu limitēto dzīvnieku medīšanas. Lai veiktu stirnu medības, piemēram, ir jānoslēdz līgumi par medību tiesību lietošanu konkrētā teritorijā par vismaz 200 hektāriem zemes, ieskaitot meža zemi un lauksaimniecībā izmantojamo zemi; meža cūkām – ne mazāk kā 1000 ha, tai skaitā ne mazāk kā 200 hektāru meža zemes; staltbriežu govju un teļu medībām – vairāk nekā 1000 ha, ieskaitot tikai mežu masīvus vai to daļas utt.  Medību likums to ļoti strikti reglamentē. Valsts meža dienests katru gadu veic savvaļas medījamo dzīvnieku uzskaiti pēc izstrādātā dokumenta – “Kārtības Nr. 4”, un no uzskaites datiem ir atkarīgs nomedījamo dzīvnieku limits jeb daudzums.

– Kādi ir noteikumi un ieteikumi, lai medījuma gaļu varētu izmantot pašpatēriņam?

– Galvenais – gaļu atdzesēt un nogatavināt līdz apmēram +7 0C aptuveni piecas dienas, bet katrā gadījumā jāvērtē individuāli. Nogatavināšanas process ir ļoti svarīgs. Mežacūkas, protams, jāpārbauda uz trihinelozes neesamību. To dara, paņemot pareizos paraugus no liemeņa un iesniedzot Pārtikas un veterinārā dienesta laboratorijā. Ļoti labi būtu, ja, gaidot atbildi, liemeni varētu nesadalītu uzglabāt dzesētavā. Sakarā ar Āfrikas cūku mēra izplatīšanos AS “Latvijas valsts meži” mednieku formējumiem noorganizēja iespēju tikt pie šīm iekārtām.

Savvaļas medījamajiem dzīvniekiem ir jābūt dabā tās dabiskās daudzveidības nodrošināšanai, tikai jāmāk ar tiem sadzīvot un saprātīgi veikt regulēšanas pasākumus – medības. 

Pierakstīja Dace Millere

Foto: Juris Šaiters

Pieteikties mednieku kursiem iespējams elektroniski mājaslapas www.llkc.lv sadaļā “Mežsaimniecība” (http://new.llkc.lv/lv/nozares/mezsaimnieciba/mednieku-apmacibas-visa-lat...).

Kursus organizē un vada Juris Šaiters, tālr. 20223626, e-pasts: juris.saiters@mkpc.llkc.lv.