Add new comment

Demonstrējuma mērķis: konkrētajos audzēšanas apstākļos novērtēt lopbarības pupu kā priekšauga pēcietekmi uz sekojošo kultūraugu, noteikt optimālu izsējas normu, popularizēt lopbarības pupas kā piemērotu kultūraugu maiņā un vērtīgu proteīna avotu lopbarībā.

Demonstrējuma lauku diena notika 24. jūlijā. Tās laikā varēja novērtēt lauka pupu  šķirnes ‘Fuego ’ trīs izsējas variantus: 30, 40 un  50 dīgstošas sēklas uz 1/m2.

Vērtējot lauka pupu pēcietekmi, pasākuma dalībnieki varēja apskatīt četrus variantus:

1. variants − vasaras kviešu šķirne ‘Bombon’ pēc vasaras kviešiem  bez mēslojuma;

2. variants − vasaras kviešu šķirne ‘Bombon’ pēc vasaras kviešiem, pamatmēslojumā lietojot

NPK 16-16-16 – 150 kg/ha, virsmēslojumā − NH4NO3 −  200 kg/ha;

3. variants − vasaras kvieši šķirne ‘Bombon’ pēc lopbarības pupām bez mēslojuma;

4. variants − vasaras kviešu šķirne ‘Bombon’ pēc lopbarības pupām, pamatmēslojumā lietojot

NPK 16-16-16 – 150 kg/ha, virsmēslojumā − NH4NO3 −  200 kg/ha.

Lauku dienā piedalījās lauksaimnieki no Madonas un apkārtējiem novadiem, kas paši nodarbojas ar lopbarības pupu audzēšanu, kā arī interesenti, kas tikai plāno tās audzēt. Audzētāji dalījās savā pieredzē šī kultūrauga audzēšanā. Lai veicinātu slāpekļa saistīšanos no atmosfēras, ieteicams sēklas apstrādāt ar nitragīnu, tomēr audzētāji atzīst, ka ražošanas apstākļos pupu apstrāde ar nitragīnu ir problemātiska, jo tā ir  jāveic tumsā, ko ražošanā grūti nodrošināt. Novērots arī, ka no šādas pupu sēklu apstrādes lielāks efekts ir nākamajā gadā, jo gumiņbaktērijas veicina lielāku auga sakņu masu, kas augsnē atstāj pēcefektu uz nākamā gadā audzēto kultūraugu.

Saimniecība „Apšusala” apsaimnieko 220 ha zemes, nodarbojas ar lopkopību un augkopību. Pupas lopbarībai audzē jau sešus gadus, šogad − 20 ha platībā. Tās izmanto lopbarībai savā saimniecībā, gan arī pārdod kaimiņu lopbarības saimniecībām kā proteīna avotu.

Seminārā piedalījās arī demonstrējuma zinātniskā konsultante Dr.agr. Biruta Jansone no LLU  aģentūras Zemkopības zinātniskais institūta. Viņa uzsvēra tauriņziežu lomu mūsdienu lauksaimniecībā.

Kopumā semināra dalībnieki atzina, ka lopbarības pupas ir perspektīvs kultūraugs, kas turpmākos gados var ienākt sējumu struktūrā vasaras rapša vietā. Tās ir arī pupas ir ļoti labs proteīna avots lopbarības nodrošināšanai lauksaimniecības dzīvniekiem.

Ar demonstrējuma rezultātiem varēs iepazīties noslēguma seminārā, kas notiks gada nogalē LLKC Ozolniekos.

Anita Brosova

Madonas KB vecākā speciāliste augkopībā