Add new comment

Februāra „Lauku Lapas” numurā par savu pieredzi kooperatīvu dibināšanā, darbībā un nākotnes plāniem stāsta kooperatīva „Mūsmāju  dārzeņi” valdes priekšsēdētāja Edīte Strazdiņa.

– Kā nonācāt līdz lēmumam par kooperatīva veidošanu?

– Kooperatīva dibinātāji bija ražotāji, kuri piegādāja produktus Rimitīkla veikaliem. Strādājot kopā, mēs redzējām, ka veikals piedāvā atšķirīgas cenas katram piegādātājam. Problēmu radīja arī piegādes apjomi, jo nav izdevīgi pārvadāt preci ar pustukšām mašīnām. Nācām kopā ar „Rimi” pārstāvjiem, teicām, ka labprāt sadarbībai izvēlētos vienu koordinatoru, kurš kontaktētos ar visām saimniecībām un zinātu to iespējas.

Kopējo piedāvājuma apjomu zinājām, bet strādājām ar pavadzīmēm no katras saimniecības. „Rimi” pēc pusgada bija apmierināts ar sadarbību, taču vaicāja, vai mēs nevarētu piegādāt preces ar vienu kopīgu pavadzīmi. Ņemot vērā šos apstākļus, pieņēmām lēmumu dibināt kooperatīvu.

Darbības princips pasūtījumu veikšanā saglabājies iepriekšējais, proti, katru dienu tiek apzināts saimniecību piedāvātais preču apjoms.

Tā kā esam pēc ES regulas atzīta ražotāju organizācija, varam rēķināties ar visu biedru produkcijas apjomu, izņemot 25%, kurus atļauts pārdot patērētājam tieši saimniecības teritorijā. Noteikumi liek mobilizēties, plānot apjomus un atbilstoši platībām plānot kultūru audzēšanu. Jānosaka arī produkcijas piegādes laika periodi, jo ražošanā pastāv sezonalitātes princips, un viens uzņēmējs iegūst ražu ātrāk, cits – vēlāk. Kooperatīvā visi ir atbildīgi par to, ko un cik pārdodam.

Reģistrācijas process problēmas nesagādāja

– Vai radās kādas problēmas, reģistrējot kooperatīvu?

– Reģistrāciju veicām bez problēmām. Uzņēmumu reģistra mājaslapā pieejama plaša informācija. Arī personāls bija atsaucīgs, norādīja uz nepilnībām dokumentos un atbildēja uz jautājumiem. Problēmas var sagādāt statūtu izstrāde. Kooperatīvu asociācijas mājaslapā gan ražotāju grupām, gan parastajiem kooperatīviem izveidotas sagataves, kuras, veicot sev nepieciešamās izmaiņas, var veiksmīgi izmantot. Asociācijā sniedz arī konsultācijas visu nozaru kooperatīviem.

– Kā izvēlējāties kooperatīva vadītāju?

– Pirms vadītāja izvēles notika koordinatora izvēle. PiedāvājāmRimi divas kandidatūras, bet viena tika noraidīta. Koordinācijas process nonāca manā atbildībā, jo pārstāvēju lielāku saimniecību, kurai bija lielāka pieredze, lai gan pati neesmu saimniecības vadītāja. Protams, kooperatīvā ir bijuši sīki konflikti, taču neviens no tiem nav palicis neatrisināts.

Nedrīkst jaukt dārzeņus ar kartupeļiem...

– Vai esat veikuši atzīšanas procesu? Kādas bija grūtības?

– Kā ražotāju organizācija darbojamies kopš 2012. gada. Kooperatīvu atzīšana mūs neietekmē, jo esam kooperatīvā sabiedrība (KS), nevis lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (LPKS).

Pārreģistrējāmies, jo nevarējām dot komercķīlu, bet bankas bez tās nepiešķir kredītu, taču investīciju veikšana bija nepieciešama. Pārreģistrējoties iemaksājām 2000 latu pamatkapitālu. Atzīšanas procesā ražotāju grupām jāveic ieguldījumi biedru saimniecībās, var veikt ēku renovāciju un rekonstrukciju. Problēmas rada vērtējuma iegūšana bankai, jo ēkas daļēji pieder biedram, daļēji – kooperatīvam. Kredītreitings tādējādi tiek samazināts.

Eiropas regulā paredzēts atbalsts tikai dārzeņu ražotājiem, tāpēc nav atļauts to izmantot kartupeļiem. Reiz automobilī iekrāvām paleti ar kartupeļiem, un saņēmām aizrādījumu, jo ar kooperatīva automašīnu var vest tikai dārzeņus. Aizrādīts arī par to, ka, piemēram, iekrāvējs, kurš pieder kooperatīvam, nedrīkst pārvadāt paleti, uz kuras ir kartupeļi, bet jāizmanto otrs – saimniecības iekrāvējs. Lai apstrīdētu šīs normas, veicām dažādus aprēķinus, sniedzām institūcijām datus par procentiem, ražošanas jaudām u. c. Nākamās mašīnas pērkot, atbalsta apjomu samazinājām par 10%, lai varētu vest arī kartupeļus. Ar šķirošanas iekārtām ir līdzīga situācija.

– Ar cik lieliem ieguldījumiem jārēķinās, lai uzsāktu kooperatīva darbību?

– Kooperatīva reģistrācijas izmaksas bija līdz 100 latiem. Visi kopā finansējām samaksu tiem cilvēkiem, kuri kārtoja dokumentus. Vēlāk izveidojām operatīvo fondu 3% apjomā no apgrozījuma, kas sedz administratīvās izmaksas – grāmatvedības pakalpojumus, vadītāja atalgojumu, telpu uzturēšanu. Liels atvieglojums bija atbalsts kooperatīva dibināšanai – administratīvai darbībai 3000 latu. Iekārtojām biroju, izremontējām telpu. Mazie ofisi katra biedra saimniecībā izveidojās pēc ražotāju grupas atzīšanas, kurai pieejams atbalsts šīm aktivitātēm, – sākotnēji lielāks, pēc tam ar katru gadu tas samazinās. Šobrīd runā par to, lai atceltu atbalstu administratīvai darbībai, taču uzskatu, ka tas ir nepieciešams.

Piecu gadu laikā veiktas lielas investīcijas

– Kā notiek ražošanas process jūsu kooperatīvā?

– Kopš 2007. gada darbojamies kā ražotāju grupa. Piecu gadu laikā veiktas lielas investīcijas, sakārtots loģistikas parks, noliktavas, uzglabāšanas konteineri, aukstuma kameras, dzesēšanas iekārtas, šķirošanas un fasēšanas līnijas. Esam konkurētspējīgi atbilstoši visām lielveikalu tīklu prasībām, varam nodrošināt to izpildi arī vasarā, kad prasa produkcijai noteiktu temperatūru, piemēram, 2–6 grādu temperatūru.

Zemnieki parasti katrs pats savā saimniecībā neveido kvalitātes sistēmu, bet, ja šādas sistēmas nav, produkcijas realizācija var radīt problēmas. Kooperatīvam ir projekti, preču kontrole, kvalitātes sistēma, izvēlamies taru, lemjam, kā iepakot, kooperatīva biedri saņem veidlapas, lapas ar preču artikuliem, – to visu veic kooperatīvs.

Kooperatīvu biedru izvietojums aptver visu Latvijas teritoriju – Gulbenes novads, Cesvaine, Madona, Allaži, Sigulda, Madliena, Rembate, Jelgava, Staļģene, Eleja, Bauska, Code, Dobele, Pūre. Tas ļauj mums panākt, ka vienlaikus visiem vienas kultūras audzētājiem nebūs nelabvēlīgi laika apstākļi. Pasūtījumi līdz ar to tiek izpildīti nepārtraukti, neradot problēmas veikalu tīklos. Veidojam reģionālos centrus, lai nebūtu no Pūres prece jāved uz Madlienu, tad uz Rīgu. Nevaram iekļauties cenās, ja preces jātransportē tik tālu, rodas arī atlikumi.

Katrā saimniecībā veidojām savu pilno produkcijas sagatavošanas ciklu un loģistiku, iegādājoties arī autoparku. Nevaram strādāt centralizēti, jo veikalos precei jābūt piegādātai līdz pulksten 12. Ilgstoši glabājot noliktavā sašķirotu un sagatavotu preci, nevar nodrošināt svaiguma prasības.

Plānojot nākamo periodu, tiek ņemts vērā platību pašreizējais sadalījums, vienojamies par iespējamu palielinājumu. Sadalījums notiek arī pēc tā, kāds ir šķirņu raksturojums sezonalitātes griezumā. Piemēram, par kabačiem un ziedkāpostiem vienojamies, ka viena saimniecība piegādā preci no jūnija vidus, bet otra vēlāk. Pirmajai saimniecībai tādējādi rodas iespēja iestādīt jau citu kultūraugu.

Par nākamā gada kultūru sadalījumu vienojamies tad, kad redzam, kādi ir krājumi (decembris, novembris) un plānojam ziemas perioda tirdzniecību, izvērtējam, kas ir izdevies, kas ne.

Izejvielas pērkam gan kopā, gan atsevišķi, jo katram kooperatīva biedram ir arī specifiskas prasības. Piemēram, tīkla maisus iegādājamies atsevišķi. Piegādātājām firmām ir iedots kooperatīva biedru saraksts, un, kad saņemam piedāvājumu, cenas salīdzinām. Ja viens saņēmis lielāku atlaidi, tāda tiek piemērota visiem. Kopīgi nepieciešamo lietu iegādi koordinēju pati, mums nav tik daudz biedru, lai es nevarētu tos apzināt un apvaicāties par nepieciešamo.

Produkcija tiek realizēta lielveikalu tīklos

– Kur realizējat produkciju?

– Sadarbojamies ar „Rimi”, „Maxima”, „Prizma”, „Sky”, piedalamies programmā „Skolas auglis”, iepirkumos skolām un slimnīcām. Ja gribam piedāvāt kvalitatīvu produktu, iepirkumos nevaram startēt , jo nevaram piedāvāt zemāko cenu.

– Pašiem izveidota sava apstrāde un pārstāde? 

– Mums ir biedri, kas ar to darbojas, piemēram, SIA „Dimdiņi”, SIA „Dimdiņi agro” – vairāk ar svaigo produkciju, SIA „Galiņi” sagatavo mizotos dārzeņus, vārītās bietes.

– Vai ir sarežģīti piemeklēt produkcijas iepakošanas materiālu?

– Kartupeļiem izmantojam „Twin bag”, kurus piedāvā Lietuvas firma. „Rimi” veikaliem produkciju varam piegādāt tikai viena veida kastēs, kuras iznomājam. Kartonu pērkam Latvijā, bet no dažādiem piegādātājiem, savukārt plēves – ar firmu pārstāvniecību starpniecību. „Skolas augļa” programmas produktu iepakošanā sadarbojamies ar igauņu kompāniju, bet paletes pērkam Latvijā. Iepakojumam jāatbilst veikala noteiktajām prasībām. Parasti uz tā jānorāda izplatītājs, kods, fasētājs, saimniecība, ražotājs – kooperatīvā sabiedrība, izcelsmes valsts, derīguma termiņš, partijas numurs. Vairāku kooperatīva biedru produkcija tiek marķēta ar kvalitātes zīmi „Zaļā karotīte”.

– Kā reklamējat savu produkciju?

– Piedalījāmies „Zaļās karotītes” un lielveikalu tīklu reklāmās, raidījumos, kuros var redzēt arī saimniecības. „Rimi” un citos veikalos  reklāma notiek ar akciju palīdzību, jo reklāma ir ļoti dārga.

– Cik sarežģīti ir sakārtot finanšu dokumentāciju?

– Grāmatvedības pakalpojumi mums ir ārpakalpojums. Pirmkārt, tas ir lētāk, otrkārt, šāda cilvēku resursu piesaistīšana ir efektīvāka, ņemot vērā darba sezonālo specifiku.

Eksporta apjomi palielinās

– Kā plānojat attīstību?

– Eksporta rādītāju apjoms palielinās, „Rimi” un „Maxima” tīklos notiek piegādes Baltijas tirgum. Vēlamies papildināt sortimentu. Ir ideja piedāvāt preces Zviedrijas tirgum, sadarbojoties ar „Rimi Baltija”. Ir jāzina, kur piedāvāt konkrēto preci, un svarīga ir kvalitāte. Strādājam, lai izzinātu iespējas iekļūt tirgū.

– Jūsuprāt, jauni kooperatīvi spētu ienākt šajā darbības jomā?

– Teorētiski jauni dalībnieki var ienākt tirgū, taču tikai ar „nišas” produktiem. Tās var būt arī mazākas saimniecības vai biedri konkrētu reģionu apgādei. Ja strādā ar kooperatīvā esošo produktu grupām, tad būtu jāpievienojas lielajiem.

– Jūsu praktiskie ieteikumi tiem, kuri vēlas sākt savstarpējo sadarbību!

– Jāizvērtē kooperatīva vadītāja atbilstība amatam, šim cilvēkam jābūt ar lielu sociālo atbildību, ar objektīvu pieeju, lai biedri viņam uzticētos. Ja tiek veikts kopdarbs, ieguvēji ir visi, nevar strādāt ar pārliecību, ka otrs dara citādi vai nepareizi. Jāsakārto visi dokumenti un jāprotokolē lēmumi.

Linda Siliņa
LLKC Ekonomikas nodaļas vecākā speciāliste