Add new comment

Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU) Jelgavā 21. un 22. februārī notika LLU Lauksaimniecības fakultātes, Latvijas Agronomu biedrības, Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas un Valsts Lauku tīkla organizētā zinātniski praktiskā konferenceLauksaimniecības zinātne veiksmīgai saimniekošanai. Tā bija veltīta augstākās lauksaimniecības izglītības Latvijā 150 gadu jubilejai. Konferencē ar referātiem uzstājās arī vairāki Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) konsultanti.

Laukkopībai veltītajā sēdē LLKC Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis (kopā ar I. Balodi) stāstīja par ziemas rapšu audzēšanu un zemnieku saimniecības Azaidi pieredzi šajā jomā. LLKC Augkopības nodaļas konsultante Ilze Skudra uzstājās ar prezentāciju par demonstrējumu ierīkošanu saimniecībās, kur LLKC uzkrājis ievērojamu pieredzi jau daudzu gadu garumā (kopš 1994.gada). Šo demonstrējumu ietvaros pētītas arī tēmas, par kurām stāstīja LLKC Jēkabpils un Madonas konsultāciju biroja konsultante augkopībā Anita Brosova (kopā ar R. Bārbalu) – Lopbarības pupu šķirņu salīdzinājums un LLKC Bauskas konsultāciju biroja konsultante augkopībā Ieva Litiņa – Digestāta kā mēslošanas līdzekļa efektivitātes novērtējums kukurūzas sējumā.

A. Brosova

I. Litiņa

Lopkopības sadaļā kopā ar pētnieku kolektīvu (R. Valtenbergs, A. Bērziņš, D. Kairiša) ar ziņojumu par Šarolē šķirnes teļu liemeņu novērtēšanu uzstājās LLKC Lopkopības nodaļas konsultante Daiga Baltiņa. Savukārt citas autoru grupas sastāvā (L. Liepa, I. Lūsis, I. Eihvalde) par pieredzi jaundzimušo teļu audzēšanā un piebarošanā lauksaimniecības uzņēmumos referēja LLKC Jēkabpils un Madonas nodaļu vadītāja Ziedīte Bimšteine.

LLU arī izdevusi šai konferencei veltītu rakstu krājumu. Tā ievadā LR Zemkopības ministre Laimdota Straujuma raksta: „Latvijas lauku attīstība nav iedomājama bez zinātnes līdzdalības, jo tikai Latvijas zinātnieki, kas vislabāk pārzina situāciju Latvijā, spēj un arī nākotnē spēs veikt tādus pētījumus, kuru atziņu un secinājumu ieviešana dzīvē kāpinās lauksaimnieciskās produkcijas ražošanas efektivitāti. Tajā pašā laikā aicinu mūsu zinātniekus, kas strādā lauksaimniecības, zivsaimniecības un mežsaimniecības pētījumu jomā, aktīvi sadarboties ar citu nozaru pētniekiem un arī ar ārvalstu kolēģiem, pārņemot un tālāk attīstot vērtīgākās atziņas un pārnesot tās ikdienas praksē – ražošanā. Pētījumi lauksaimniecības, zivsaimniecības un mežsaimniecības jomā ir un būs aktuāli nākotnē, jo šīs trīs nozares ir nozīmīgas visos Latvijas reģionos.” Laimdota Straujuma arī sveica konferences dalībniekus un uzstājās ar ziņojumu Lauksaimniecības zemes efektīva pārvaldība un citas aktualitātes nozarē.

Savukārt LLU Lauksaimniecības fakultātes dekāne Zinta Gaileuzsver: „Eiropas Komisijas paziņojumā Lauksaimniecības ražīgums un ilgtspēja, kas balstās uz Eiropas 2020 stratēģiju, ir uzsvērta zinātnes un inovāciju loma lauksaimniecībā, kas nav iedomājams bez kvalitatīvas augstākās izglītības lauksaimniecībā un augsti kvalificēta pētnieku kolektīva. Tādējādi Lauksaimniecības fakultātei visu laiku būs jāattīstās, jāsajūt nozares vajadzības, jāspēj nodrošināt kvalitatīvu, uz zinātniskiem pētījumiem balstītu izglītību, jāmainās līdzi laikam. Ceram labi sadarboties ar lauksaimniecības nozares uzņēmumiem un speciālistiem, jo tikai abpusēja sadarbība ved uz kopējo mērķi – izglītotu, konkurētspējīgu, vidi saudzējošu, tātad ilgtspējīgu, uz zināšanām balstītu lauksaimniecību Latvijā.” Konferencē Zinta Gaile uzstājās ar referātu par augstākās lauksaimniecības izglītības kvalitāti 150 gadu kontekstā, jo tieši šai jubilejai bija veltīta konference.

Plašs bija referātu un prezentāciju klāsts laukkopībā, dārzkopībā, un lopkopībā, ko bagātīgi papildināja arī stenda ziņojumi, kā arī praktiskās pieredzes un inovāciju demonstrējumi.

I. Skudra

LLKC Augkopības nodaļas konsultante Ilze Skudra stāsta:
– Šogad konferencē vairāk varēja iepazīties ne tikai ar zinātniskiem pētījumiem, bet arī ar praktiķu pieredzi, jo bija uzaicināti arī zemnieki pastāstīt par savām atziņām – gan par precīzām laukkopības tehnoloģijām Jelgavas novada zemnieku saimniecībā Vilciņi, gan rapša audzēšanas pieredzi Jelgavas novada zemnieku saimniecībāAzaidi, kā arī vairāki konsultanti informēja par demonstrējumu rezultātiem zemnieku saimniecībās. Laukkopības sekcijā profesors Antons Ruža referātā par vasaras miežu mēslošanu aicināja pievērst uzmanību salmu iestrādei augsnē, tā veicinot kālija atgriešanu augsnē. Savukārt profesore Biruta Bankina lika aizdomāties par atbildi uz jautājumu: vai minimizētā augsnes apstrāde ir iekļaujama integrētā kviešu audzēšanas sistēmā. Vairāki referenti (Ilze Priekule un Aigars Šutka) uzsvēra konsultantu lomu un nozīmi zinātnisko atziņu popularizēšanā un ieviešanā praksē zemnieku saimniecībās, kas tika akcentēts arī manā referātā par demonstrējumu ierīkošanu saimniecībās. Kopumā laukkopības sekcijā noklausītie referāti bija interesanti un noderīgi, varēja iegūt jaunākās zinātnieku un praktiķu atziņas. Noteikti ir atbalstāma iecere organizēt zinātnieku, konsultantu un lauksaimnieku kopējus pasākumus, tā apmainoties ar informāciju un pieredzi arī turpmāk.

LLKC Augkopības nodaļas konsultants dārzkopībā Imants Missa:
– Konferences plenārsēdē un diskusijās bija patīkami uzklausīt Latvijas lauksaimniecības elites pārstāvjus, it īpaši profesori Zintu Gaili un Latvijas Agronomu biedrības prezidentu Māri Grīnvaldu, kuru ieguldījums nozarē ir augstu vērtējams. Dārzkopības sekcijā bija patīkami dzirdēt par speciālistu paveikto, kā arī tika gūtas vērtīgas atziņas augļkopības un dekoratīvās dārzkopības jomā. Vēlētos aicināt konferences organizatorus padomāt turpmāk par to, lai līdzīgu pasākumu organizēšanā neveidotu paralēlas sekcijas dārzkopībā, jo noderīga informācija tika prezentēta abās sekcijās vienlaikus. Patīkami, ka bija vērtīgas diskusijas sekciju darbā un pārtraukumos.

LLKC Lopkopības nodaļas speciāliste Daiga Baltiņa:
– Konferences lopkopības sadaļā darbs bija vērsts uz govju, aitu, kazu, kā arī zirgu kvalitatīvāku ražošanu, lai sasniegtu augstāku produktivitāti katrā no nozarēm. Piemēram, piena lopkopības tematikā īpaša uzmanība tika pievērsta kvalitatīvai piena saražošanai, kā arī somatisko šūnu daudzuma noteikšanas metodēm. Runājot par kazkopību, tika vilktas paralēles ar piena lopkopību, tika analizētas šķirnes, no kurām var iegūt visvairāk piena. Interesanti bija uzzināt, ka visproduktīvākā ir Alpu kazu šķirne, jo parasti izskan informācija par Zānes kazām kā ražīgākajām, jo tās tikušas visvairāk pētītas. Izskanēja arī jaunāka un mazāk zināma informācija par to, kad kazlēnus labāk atšķirt un kā barot, lai izaugtu veselīgas kazas. Konferences otrā darba diena vairāk tika veltīta praktiskā darba analīzei, un tajā arī LLKC konsultanti iepazīstināja ar demonstrējumos gūtajiem rezultātiem. Interesantāku un klausītājam pievilcīgāku konferenci padarīja zemnieku iesaistīšana, kuri dalījās ar praktisko pieredzi, jo klausītājs tad informāciju uztver ar lielāku ticamību, nekā tas notiek, stāstot par zinātnisku pētījumu. Pasākuma nobeigumā daudz tika runāts par lauksaimnieciskās izglītības kvalitāti un meklēti risinājumi, kā to uzlabot, sākot jau no arodskolām līdz augstskolām, kurām gala rezultātā jāspēj sagatavot atbilstoši speciālisti darba devējiem.

Sagatavoja Dace Millere,
LLKC Informācijas nodaļas vecākā komunikāciju speciāliste

Foto: Andris Skudra