Add new comment

SIA „Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” sācis darbu pie pasākuma „Kooperēšanās procesu sekmēšana reģionos” īstenošanas. Nākamais finanšu plānošanas periods arī lauksaimniecības nozarei sāksies 2014. gadā, tādēļ īpaši aktualizējies jautājums par mazo saimniecību konkurētspējas paaugstināšanu. Savstarpējās sadarbības, kopdarbības un kooperācijas veicināšana var būt nozīmīga arī lauksaimniecības nozares attīstībai kopumā.

Lai apgādātu reģionu pašvaldību pārziņā esošās pirmsskolas, skolas u.c. iestādes ar vietējo ražotāju produkciju, uzsākts darbs pie vietējā tirgū saražotās produkcijas ražotāju iesaistes iepirkuma procedūrās.

Termins kooperācija ir cēlies no latīņu valodas vārda cooperation, un tas apzīmē kopdarbību, sadarbību, līdzdarbību, līdzdalību.

Plašākā skatījumā kooperācija nozīmē kopdarbībā iesaistījušos uzņēmumu savstarpēju sakaru veidošanu, ražošanas resursu starp saimnieciskas izmantošanas kombinēšanu, interešu un darbības saskaņošanu un pārkārtošanu, nezaudējot atsevišķo uzņēmumu saimniecisko un juridisko patstāvību (Vedļa, 2000).

Latvijas Republikā spēkā ir Kooperatīvo sabiedrību likums (1998), kas definē, ka kooperatīvā sabiedrība ir brīvprātīga fizisko un juridisko personu apvienība, kuras mērķis ir sniegt pakalpojumus tās biedru saimnieciskās darbības efektivitātes paaugstināšanai.

Ikdienā lieto terminu kooperatīvs.

Kooperatīva kā saimnieciska orgāna izveides pamatā ir ideju īstenošana, ievērojot kooperācijas principus, līdz ar to tas darbojas kā ideju īstenotājorgāns.

Kooperatīva pamatmērķis ir dalībnieku interešu apmierināšana ar pakalpojumiem.

Kooperatīvu darbības pamatprincipi

Starptautiskās kooperatīvu alianses kongresā, kas notika 1995.gadā Mančestrā, dalībnieki vienojās par septiņiem principiem, uz kuriem balstoties, kooperatīvi praktiski iemieso savas vērtības.

Avots: LLKC veidots pēc Kooperācijas rokasgrāmatas, 2002

Brīvprātīga un atklāta darbība

Brīvprātīgums ir viens no noteicošiem kooperatīvās sistēmas stūrakmeņiem.Kooperatīvi ir brīvprātīgas organizācijas, kas atvērtas visām to pakalpojumus izmantot spējīgām personām, kuras vēlas uzņemties piederības uzlikto atbildību bez dzimuma, sociālās, rasu, politiskās vai reliģiskās diskriminācijas.

Demokrātiska biedru kontrole

Kooperatīvus demokrātiski kontrolē paši biedri, kas aktīvi piedalās to politikas veidošanā un lēmumu pieņemšanā. Ievēlētie pārstāvji ir atbildīgi savu biedru priekšā. Sākotnējos kooperatīvos biedriem ir vienlīdzīgas balsošanas tiesības (viens biedrs - viena balss), cita līmeņa kooperatīvi arī ir organizēti demokrātiskā veidā.

Biedru finansiālā līdzdalība

Biedru ieguldījums kooperatīva kapitālā, kā arī kontrole pār to ir vienlīdzīgi. Viņi parasti saņem ierobežotu kompensāciju (ja vispār saņem) par tādu paju kapitāla daļu, par kādu viņi ir parakstījušies, iestājoties kooperatīvā. Pārpalikumu biedri piešķir jebkuram no šādiem mērķiem: kooperatīvā uzņēmuma attīstībai, rezervju veidošanai (vismaz daļa šo rezervju ir nedalāma); biedru pabalstīšanai proporcionāli viņu darījumu apjomam ar kooperatīvu un citu darbību atbalstam, ko ir apstiprinājuši kooperatīva biedri.

Autonomija un neatkarība

Kooperatīvi ir patstāvīgas, savu biedru kontrolētas pašpalīdzības organizācijas. Ja kooperatīvi slēdz līgumus ar citām organizācijām, ieskaitot valdības, vai arī iegūst kapitālu no ārējiem avotiem, tas tiek darīts uz tādiem noteikumiem, kas nodrošina demokrātisku kontroli no biedru puses un saglabā kooperatīvu autonomiju.

Izglītība, apmācība un informācija

Kooperatīvi nodrošina izglītību un apmācības saviem biedriem, vēlētiem pārstāvjiem, vadītājiem un darbiniekiem tā, lai viņi varētu efektīvi darboties savas organizācijas attīstības labā. Viņi informē sabiedrību, jo īpaši jauniešus, un veido līderu viedokli par kooperatīvu raksturu un kooperācijas priekšrocībām.

Kooperatīvu sadarbība

Kooperatīvi visefektīvāk kalpo savu biedru interesēm un nostiprina kooperācijas kustību, sadarbojoties ar vietējām, valstiskām, reģionālām un starptautiskām struktūrām.

Rūpes par vietējo sabiedrību

Kooperatīvi strādā vietējās sabiedrības ilgtspējīgas attīstības labā, īstenojot savu biedru apstiprināto politiku (Kooperācijas rokasgrāmata,2002).

Kooperatīva veidošanai nepieciešamie priekšnoteikumi:

• esošās problēmas jūs nevarat atrisināt viens, jums ir nepieciešama cilvēku grupa;
• izveidotajam kooperatīvam būs vairāk priekšrocību (preču, ieguldīto resursu, aizdevumu, pakalpojumu, tirgu utt. pieejamība) nekā tā rašanās rezultātā uzlikto pienākumu (tādu resursu ieguldījums kā nauda, laiks, zeme, iekārtas utt.);
• jūsu kooperatīvā ir vismaz viena persona, kas ir apveltīta ar līdera spējām, un tā uzņemas iniciatīvu un pārstāvēs jūsu grupu. Taču svarīgi, lai šī persona būtu jums lojāla un arī atpazīstama jūsu aprindās;
• jūsu grupai, kas spēj ievēlēt savus līderus, gūt peļņu un pati lemt par pārpalikumu realizāciju, netiek uzlikti ne tiesiski, ne arī politiski ierobežojumi.

Atcerieties: pēc kooperatīva izveidošanas tam jādarbojas veiksmīgi arī turpmāk!

Taču, lai tas notiktu, ieteikums ievērot vairākus nosacījumus:

• kooperatīvam ir jārada saviem biedriem redzami un taustāmi labumi (ekonomiskie un sociālie), kuriem ir jāpārsniedz kooperācijā ieguldītās izmaksas. Kooperatīvs var attīstīties kā autonoma pašpalīdzības organizācija tikai tad, ja tas spēj un tam ļaus darboties kā biznesa iestādei, kura ir pielāgota gūt panākumus tirgus konkurencē;
• kooperatīvam nepieciešama motivēta, pieredzējusi un dinamiska vadība, kas spēj plānot un ieviest biznesa politiku. Tam jāspēj nodrošināt savus biedrus ar nepieciešamajiem pakalpojumiem un precēm, ņemot vērā gan viņu intereses un vajadzības, gan arī kooperatīva paša nospraustos mērķus;
• organizācijas struktūrai un vadībai jāatbilst tās biedru spējām. Ja biedru kompetence un motivācija ir zema, nav nekādas jēgas veicināt sarežģītas un kompleksas kooperatīvās organizācijas veidošanu;
• biedriem jāpiedalās gan kā lietotājiem, gan arī kā īpašniekiem. Kooperatīvi ir uz līdzdalību balstītas pašpalīdzības organizācijas, kurās biedri ir arī līdzīpašnieki un viņiem ir gan tiesības, gan arī pienākums piedalīties sava kooperatīva mērķa noteikšanā, lēmumu pieņemšanā un kontroles vai izvērtēšanas procesos. Biedri lemj par sniedzamajiem pakalpojumiem un gūst labumu no kooperatīva ražojumiem vai ieguvumiem. Viņiem jābūt stimulam ieguldīt savus resursus (kapitālu, darbu, produkciju) kooperatīva attīstībā.

Kooperatīviem, tāpat kā jebkurai citai organizācijai, kas nodarbojas ar uzņēmējdarbību, arī jābūt elastīgiem un spējīgiem mainīties apstākļu ietekmē. Pašreiz kooperatīvajām organizācijām visā pasaulē ir jāpārveidojas un jāpielāgojas jaunajai ekonomiskajai videi, uz tirgu orientētiem apstākļiem un augošajām biedru prasībām. Tas nozīmē, ka jāapgūst jaunas ražošanas metodes, jaunas organizācijas un vadības metodes un, jo īpaši, veidi, kā palīdzēt saglabāt vai palielināt biedru lojalitāti un saistības (Kooperācijas rokasgrāmata, 2002).

Sagatavoja LLKC Ekonomikas nodaļas

vecākā speciāliste ekonomikā Linda Siliņa

Publikācija no informatīvā izdevuma "Lauku Lapa" Nr. 8 (101)