Add new comment

Pagājušajā gadā LLKC tika izveidots Lopkopības kompetenču centrs, kas tapis, lai lopkopības nozares teorētiskos atzinumus sasaistītu ar praktisko pieredzi un pielietotu saimniecībās.

Šogad četrpadsmit Latvijas saimniecībās ierīkoti demonstrējumi par aktuālākajām tēmām, kuru galvenais uzdevums ir rast risinājumus produkcijas pašizmaksas samazināšanai. Tas lielākoties attiecas uz lopbarības sagatavošanu, atražošanas rādītāju uzlabošanu, slaucamo govju izmantošanas ilguma palielināšanu, dažādu šķirņu dzīvnieku produktivitātes salīdzinājumu u. c. Demonstrējumi tiek veikti arī aitkopības un kazkopības saimniecībās.

Aprīlī un maijā tika aizvadītas arī pirmās fermu dienas: Riebiņu novada Gribolvas pagasta  zemnieku saimniecībā „Upmaļu mājas” demonstrējuma ietvaros par dažādās veģetācijas fāzēs pļautas zāles skābbarības kvalitātes vērtējumu un sagatavošanas tehnoloģijām un Kuldīgas novada Vārmes pagasta saimniecībā „Bētas” par dažādu šķirņu zīdītājgovju teļu augšanas rādītāju salīdzinājumu.

Dalībnieku atsaucība bija liela, un galvenais secinājums bija tas, ka katrā gaļas vai piena liellopu saimniecībā svarīgākais ir rūpēties par labu, pašu audzētu lopbarību. Tāpēc nepieciešams veikt esošo zālāju izvērtēšanu un sagatavot apsaimniekošanas plānu. Atjaunojot vai ierīkojot zālājus, jāapzinās, kādai vajadzībai tos izmantos, – tikai lopbarības sagatavošanai vai tikai ganīšanai, vai kombinēti. Pamatojoties uz plānoto un izvērtējot augsni, jāizvēlas sēklas materiāls un jāaprēķina izsējas norma. Ieguldot resursus pļavu un ganību veidošanā, jāatceras, ka līdzekļi saimniecībā atgriezīsies piecu līdz desmit gadu laikā. Lai uzlabotu konkurētspēju, liela rūpība un uzmanība jāveltī saimniecībā saražotās lopbarības daudzumam un kvalitātei. Lai gūtu labus rezultātus lopkopībā, katrai dzīvnieku sugai jānodrošina atbilstoši kopšanas, turēšanas un ēdināšanas apstākļi. Par to ir atbildīgs dzīvnieku īpašnieks, kuram šādas zināšanas ir nepieciešamas.

Lai meklētu risinājumu, vispirms jāapzina problēmas

Stāsta Lopkopības kompetenču centra vadītāja Anita Siliņa:

– Pirmās fermu dienas bija plaši apmeklētas. Jāpateicas saimniekiem par atsaucību, interesentiem  – par vēlmi piedalīties, kā arī Latvijas Lauksaimniecības universitātes mācībspēkiem un LLKC konsultantiem par līdzdalību. Šīs fermu dienas un paši demonstrējumi tiešām ļauj savienot zinātni ar praksi, iepazīt konkrētās saimniecības pieredzi, sniedzot saimniekiem vislabākos ieteikumus, ja tie nepieciešami, bet atbraucēji var uzzināt gan konkrētās saimniecības pieredzi, gan zinātnieku un konsultantu viedokli par saimniekošanas metožu pielietojumu un to efektivitāti.

Lopkopības kompetenču centra darbības sākumā tika izveidota konsultatīvā padome, kurā darbojas lopkopības, veterinārmedicīnas un augkopības profesionāļi, Latvijas Lauksaimniecības universitātes mācībspēki, lopkopības saimniecību vadītāji un īpašnieki, kā arī LLKC speciālisti – nozares eksperti. Tas bija nepieciešams, lai nozares speciālisti kopīgi vienotos, kurām tēmām veltītus demonstrējumus vajadzētu ierīkot tuvākajā laikā. Pirms aktuālo demonstrējumu tēmu izvēles tika veikti lauksaimnieciskās produkcijas pašizmaksas aprēķini, kas norādīja galvenās problēmas mūsu lopkopības nozarē.

– Kādu ainu konstatējāt veiktās izpētes rezultātā, kādas būtu aktuālākās problēmas mūsu lopkopībā, kurus šie demonstrējumi un fermu dienas varētu palīdzēt risināt?

– Piemēram, piena lopkopībā aprēķini rāda, ka turēt vairāk govju un vairāk slaukt ir izdevīgāk. Bet neatkarīgi no govju skaita visās saimniecības lielākos izdevumus veido lopbarība. Detalizēta izmaksu pozīciju analīze liecina, ka pašražotais lopbarības apjoms ir neliels, tāpēc tēriņi ir par iepirkto lopbarību. Izmaksas par iepirkto lopbarību uz kilogramu saražotā piena lielai saimniecībai ir gandrīz 14,5 centi, bet 60 līdz 100 govju saimniecībai – 4,5 centi. Taču interesantākais ir tas, ka pašražotās lopbarības izmaksas uz kilogramu saražotā piena neatkarīgi no saimniecības lieluma nekur nav bijušas lielākas par 3 centiem. Daudzām saimniecībām trūkst apgrozāmo līdzekļu, tāpēc visbiežāk tiek ekonomēts uz zālāju rēķina, tie netiek atjaunoti un pienācīgi mēsloti. Taču šāda ekonomija nesniedz pozitīvu efektu. Jo mazāk saimnieks investē rupjās lopbarības sagatavošanā, jo dārgāka ir tās saražošana un lielāka piena kilograma pašizmaksa.

Otra lielākā izmaksu pozīcija ir telīšu izaudzēšana un govs produktīvā mūža ilguma uzturēšana. Salīdzinoši liels skaits teļu saimniecībās iet bojā, jo spiesti dzīvot antisanitāros apstākļos, kā arī – tas notiek saimnieku nezināšanas dēļ. Statistika liecina, ka Latvijā no katrām 100 govīm vidēji  iegūst 85 teliņus. Saimnieki lielākoties savas rūpes velta govij – piena devējai, kas nes naudu, bet teliņš daudzkārt tiek atstāts novārtā. Tāpēc mēs vairākās saimniecībās šogad aprēķināsim telīšu izaudzēšanas izmaksas, lai būtu priekšstats, kas ir izdevīgāk, – audzēt kvalitatīvas telītes savā ganāmpulkā vai iepirkt ganāmpulka atražošanai. Vidējās telītes izaudzēšanas izmaksas patlaban ir no 1100 līdz 1500 eiro. Mūsu mērķis ir aktualizēt un skaidrot gan šīs, gan citas problēmas, lai tās varētu risināt kopā zinātnieki, konsultanti un lopkopji.

– Kādas tēmas izraudzītas demonstrējumiem, kuru fermu dienas vēl tikai notiks?

– Minēšu dažas no tām, bet pilnu informāciju par pasākumiem var atrast LLKC mājaslapā. Piemēram, Latvijas Lauksaimniecības mācību pētījumu saimniecībā „Vecauce” salīdzināsim dažādu asinību Latvijas brūnās un Holšteinas melnraibās šķirnes teļu augšanas un attīstības rādītājus, lai noskaidrotu piemērotāko piena tipa šķirni vietējiem apstākļiem. Saimniecībā „Lejas Palsāni” būs demonstrējums par minerālās barošanas diagnostiku un mēslošanas optimizāciju proteīnzālājos. Savukārt „Kalna Dambrānos” Viesītē salīdzināsim slaucamo govju izmantošanas ilguma rādītājus saimniecībā izaudzētajiem un iepirktajiem dzīvniekiem, veicot arī veselības stāvokļa pārbaudi. Lubānas pagasta SIA „Hereford Agro” tiks pētīta pilngraudu skābbarības izaudzēšanas un izbarošanas efektivitāte gaļas liellopu saimniecībā nobarojamajiem liellopiem. Stalbes pagasta saimniecībā „Kalnmuiža” rīkotā demonstrējuma mērķis ir noskaidrot un uzskatāmi nodemonstrēt, kura no gaļas liellopu metodēm ir ekonomiski izdevīgākā – āra apstākļos vai novietnē.

Dace Millere,

LLKC sabiedrisko attiecību speciāliste