Add new comment

Apkopoti rezultāti, kas gūti pētījumā par liellopu nobarošanas efektivitāti. Pētījums tika uzsākts 2012. gada 30. novembrī, un tas turpinājās līdz 2013. gada 30. jūnijam, pirms tam jaunlopus pieradinot pie nobarošanas laikā izēdinātās barības. Pētījumu veica Gaļas liellopu audzētāju biedrība (GLAB). Pasākuma mērķis bija tīršķirnes un krustojuma jaunlopu intensīvas nobarošanas nozīmes izvērtēšana, ātraudzības nodrošināšana un kvalitatīvu liemeņu ieguve.

Pētījumu biedrība ierīkoja z/s „Pārupes” Kuldīgas novada Pelču pagastā. Tika iegādāti 16 šķirnes dzīvnieki no dažādām Latvijas saimniecībām. No tiem 50% bija tīršķirnes (Šarolē, Herefordas, Aberdinangus, Limuzīnas), 50% liellopu – dažādas asinības dzīvnieki, kuru tēvi ir iepriekš minēto šķirņu pārstāvji. Pētījuma laikā liellopus regulāri svēra vienu reizi mēnesī, izmantojot elektroniskos svarus, un, uzsākot un beidzot pētījumu, tika veikta eksterjera lineārā novērtēšana.

Liellopus ēdināja ar pašražotu rupjo lopbarību un spēkbarību, kuru agroķīmiskās analīzes tika veiktas LLU Agronomisko analīžu laboratorijā. Pētījuma laikā tika uzskaitīta izbarotā un apēstā barība, rupjā barība uzskaitīta divu dzīvnieku grupām, bet spēkbarība – individuāli. Nobarošanas periods ilga no 6 līdz 9 mēnešiem, kamēr šie jaunlopi bija sasnieguši 600–650 kg dzīvmasu. Pētījuma noslēgumā veica kontrolkaušanu, pēc kuras noteica iegūto liemeņa masu, aprēķināja kautiznākumu un veica liemeņu vērtēšanu pēc SEUROP klasifikācijas.

Pētījumā izmantotie liellopi tika turēti bioloģiskās saimniekošanas apstākļos, kur tos ēdināja ar bioloģisku pašražotu rupjo lopbarību un iepirktu spēkbarību. Liellopu nobarošanas periodā (vidēji 6 mēneši) izēdināja sienu ar sausnas saturu 92,87%, kopproteīnu 7,53%; skābsienu ar sausnas sastāvu 56,87% un kopproteīnu 9,26%; spēkbarību (auzu un kviešu maisījums) ar sausnas saturu 88,30% un 13,12% kopproteīnu.

Gaļas liellopu dzīvmasas pieaugums ir atkarīgs ne tikai no patērētās barības, bet arī no tā, kāda vaislinieka pēcnācējs ir šis dzīvnieks. Pētījumā tika iekļauti krustojuma liellopi ar visdažādāko asinību, līdz ar to dzīvmasas pieaugumi ir atšķirīgi. Limuzīnas un Aberdinangus grupu jaunlopiem bija līdzīgs dzīvmasas pieaugums nobarošanas periodā. Savukārt Šarolē grupā lielāku pieaugumu (256 kg) dod tīršķirnes jaunlopi, bet Herefordas grupā – krustojuma jaunlopi (261 kg). Jaunlopu grupas vidējais dzīvmasas pieaugums bija 1,03 kg diennaktī.

Pētījuma laikā liellopus ēdināja ar pašražotu sienu un skābsienu, spēkbarību iepirka no citas bioloģiskas saimniecības. Nobarošanas periodā viens liellops apēda vidēji 2,4 t skābbarības, 0,48 t siena un 1,05 t spēkbarības.

Vismazāk barības nobarošanas periodā apēduši Aberdinangus tīršķirnes grupas jaunlopi. Līdz ar to arī barības izmaksas uz 1 kg dzīvmasas ir  viszemākās (0,71 Ls). Barības izmaksas rēķinātas, izmantojot vidējo tirgus cenu: skābbarība 0,03 Ls/kg, siens 0,06 Ls/kg, spēkbarība 0,14 Ls/kg. Lielāko daļu no kopējām barības izmaksām aizņem spēkbarība, tad skābbarība un siens.

Realizēto liemeņu kvalitātes rādītāji

Liellopi, sasniedzot 18–19 mēnešu vecumu, tika kauti gan Latvijas, gan Lietuvas kautuvē „Agaras” Biržos. Abās kautuvēs liemeņu kvalitāti vērtēja kvalificēts liellopu liemeņu vērtētājs, kurš liemenim nosaka liemeņa kategoriju, vecumu, novērtē pēc muskuļaudu attīstības (cik attīstīti ir gurna, plecu un muguras profili), kā arī klasificē pēc taukaudu slāņa kategorijas. Vidējais kautiznākums gan tīršķirnes, gan krustojuma liellopiem bija 54%, bet labākais rezultāts – 59% dzīvniekam ar identifikācijas nr. LV048544719640.

Tīršķirnes dzīvnieku liemeņi (n=8) pēc muskulatūras attīstības 62% gadījumu jeb 5 liemeņi ieguva U klases vērtējumu (ļoti labs vērtējums), kad gurna un plecu daļa ir noapaļota, mugura – plata, bieza līdz plecu daļai. Gurna augšpuse paceļas virs iegurņa savienojuma. Astes pamatne noapaļota. Profili kopumā izliekti, ļoti labi attīstīti muskuļi. U klases vērtējumu ieguva Šarolē (2), Limuzīnas (1), Aberdinangus (2) šķirnes liellopu liemeņi. Savukārt R klases vērtējumu (labi attīstīta muskulatūra) ieguva 38% liemeņu (2 Herefordas, 1 Limuzīnas). Krustojumu jaunlopu grupā tikai 13% liemeņu atbilda U klasifikācijai (1), 62% – R klasifikācijai un 25% – O klasifikācijai (2), kas norāda uz vidēji attīstītu muskulatūru.

Tīršķirnes jaunlopu grupas liemeņus vērtējot pēc taukaudu slāņa, 50% liemeņi tika novērtēti ar 2. klasi – neliels taukaudu daudzums, viegls tauku pārklājums liemeņa virspusē, muskulatūra redzama gandrīz visur. Arī 3. klases taukaudu vērtējumu (vidējs tauku noslāņojums) ieguva 50% no vērtētajiem liemeņiem.

Iegūtie rezultāti nobarošanas laikā ļauj secināt, ka tīršķirnes liellopiem nav tendence aptaukoties.

Krustojuma jaunlopu grupā 75% liemeņu taukaudu noslāņojums novērtēts ar 3. klasi. Iegūtais taukaudu novērtējums atbilst kvalitatīva liemeņa prasībām. Iegūtais vidējas vērtējums tīršķirnes grupā ir 2,5 un krustojuma grupā – 2,7.

Kautiznākuma un liemeņa cenas pārrēķinot uz dzīvmasas kg, vidējā realizācijas cena par dzīvmasas kilogramu ir 1,24 Ls

Limuzīnas tīršķirnes un krustojuma jaunlopi dod vismazākos ienākumus, jo 1 kg dzīvmasas saražošanai ir vislielākās izmaksas (1,20 Ls/kg). Aprēķinot barības izmaksas no ieņēmumiem par realizēto gaļu (liemeni), tās ir vidēji 78%. Tas ir salīdzinoši augsts rādītājs. Lai šo rādītāju samazinātu, saimniecībās jānodrošina pēc iespējas labāka rupjā barība un vēlams spēkbarību audzēt uz vietas. Ja pieņem, ka cena par liemeņa kg būtu 1,50 Ls, tad barības izmaksas no ieņēmumiem samazinātos par 14%.

Secinājumi

• Veicot jaunlopu nobarošanu laikā no 11–18 mēnešiem un nodrošinot tos ar barības devu, kuras sastāvā ir 10,4 kg skābbarības ar 56,87% sausnas saturu, 0,13 kg siena ar 92,87% un 4,6 kg spēkbarības ar 88,8% sausnas saturu, ir iespējams sasniegt 1,26 kg vidējo dzīvmasas pieaugumu diennaktī.
• Nobarojot gaļas tipa tīršķirnes jaunlopus no 600–650 kg dzīvmasai var iegūt 50–58% kautiznākumu un U klases liemeņu vērtējumu pēc muskulatūras attīstības. Nobarojot krustojuma jaunlopus līdz minētajai dzīvmasai, iespējams iegūt liemeņus ar R klases muskulatūras vērtējumu.
• Izmantojot spēkbarību nobarošanas laikā, jārēķinās ar barības izmaksu palielināšanos.
• Lai saimniecībā varētu samazināt barības izmaksas, jānodrošina pēc iespējas kvalitatīvāka rupjā barība, taču spēkbarību vēlams audzēt saimniecībā.

Daiga Baltiņa

LLKC Lopkopības nodaļas konsultante